Pirmā aktīvākas monetārās politikas bezdelīga no Latvijas Bankas? Šodien vienā no ekonomistu sapulcēm tika slavēts Latvijas tautsaimniecības sarukuma beigu sākums, kā vienu no argumentiem minot faktu, ka “kapitāla aizplūde apturēta”, proti, ka, kopš 2009. gada jūnija otrās nedēļas, centrālā – Latvijas Banka (LB) vairs netērē savas eiro rezerves valūtas intervencēm, lai noturētu LVL/EUR kursu 0.702804±1%, bet tieši otrādi – papildus emitē latus:
Autors: Gatis Kokins, ekonomists
Tomēr notiekošajā var pamanīt neatbilstību līdzšinējai LB monetārajai politikai vai finansiālu dīvainību.
Proti, LB līdz šim bija paļāvusies uz tirgu un intervences veica tikai gadījumos, kad tirgus kurss tiecās pārsniegt robežas zem 0.6958 (laižot latus apgrozībā) un virs 0.7098 (izņemot latus no apgrozības). Ne velti tas arī ir LB “PĒRK” un “PĀRDOD” kurss. No grafika ir redzams, ka tieši tā tas ir noticis lielākajā daļā intervenču līdz 2009. gada novembrim. Līdz 2009. gada jūnijam lata kurss (ar nelielu pārtraukumu 2009. gada februārī) atradās pie augšējās intervences robežas, kas rezultējās turpmākā latu izņemšanā no apgrozības un LB eiro rezervju pārdošanā [divas reizes pat izņemot no aprites vairāk kā 160 miljonus latu nedēļā]. Tad 2009. gada jūnijā tirgus spēlētāju optimisms un latu trūkums lika lata kursam pieaugt, sasniedzot apakšējo intervences robežu. Tad LB sāka papildināt savas eiro rezerves, emitējot latus, kas atbilst LB fiksētā valūtas kursa stratēģijas monetārajai politikai.
Anomālijas LB darījumos ir kļuvušas izteiktas sākot no 2009. gada novembra. Tirgus kursam atrodoties pie augšējās intervences robežas, LB ir pārdevusi latus, uzpērkot eiro!!!
Tam var būt vairāki izskaidrojumi:
1) LB ir pirkusi eiro no tirgus dalībniekiem nevis par 0.6958 latiem, bet par tirgus kursu, kas tajā laikā svārstījās ap 0.7084. Tā būtu sensācija! Tas nozīmētu, ka pie pozitīvas eiro plūsmas LB mākslīgi uztur zemu lata kursu valūtas maiņas koridora augšējā robežā, kas ir gandrīz par 2% ir zemāks, nekā to būtu noteikusi līdzšinējā monetārā politika. Tas nozīmētu [kaut nelielu, bet] atbalstu eksportētājiem un apgrūtinājumu importētājiem.
2) LB ir pirkusi eiro par 0.6958 ārpustirgus darījumos. Kā tas ir iespējams?!? Kura komercbanka pārdotu eiro par tik neizdevīgu kursu, ja tirgū ir pieejams labāks? Bez komercbankām teju vienīgais kandidāts ir Valsts Kase (VK), kas varētu pārdot eiro šādos apjomos.
Es veicu nelielu aptauju, un man nāksies sarūgtināt cerīgā pirmā izskaidrojuma piekritējus: nav nekādu pazīmju vai liecību, ka LB būtu pārkāpusi pašas iedibināto tradīciju pirkt eiro par 0.6958 latiem. Tātad – otrais skaidrojums. Dīvaini un nesaprotami, kāpēc [iespējams] VK būtu nepieciešams šāds ārpustirgus darījums?! Vienā no 2009. gada novembra nedēļām VK pārdeva eiro par 160 miljoniem latu. Lai iegūtu 160 miljonus latu ārpustirgus darījumā ar LB, tai bija jāiztērē aptuveni 230 miljoni eiro. Ja VK šos latus pirktu tirgū, tai būtu jāiztērē aptuveni 226 miljoni eiro, jeb par 4 miljoniem eiro mazāk! Vai 4 miljoni eiro nedēļā ir adekvāta cena par lata kursa “nešūpošanu” tirgū? Kā LB lietos šo papildus peļņu? Kā VK atspoguļos 4 miljonu eiro nedēļā zaudējumus*? Vai tā ir SVF prasība Valsts Kasei valūtas konvertācijas veikt ārpustirgus darījumos, tā kropļojot tirgu?
Visdrīzāk, ka ir kāds trešais izskaidrojums, ko es neesmu izpratis un apskatījis vai zinājis! Visdrīzāk, ka mūsu valstī ar LB intervencēm viss ir kārtībā! Bet, nenoliedzami, ar LB ir notikuši lieli un netipiski darījumi, kuru lietderību gribas papētīt un virkni jautājumu – uzdot.
____________
* reālie VK zaudējumi, protams, būtu mazāki, jo pie tik lieliem darījumiem lata tirgus kurss palielinātos. Bet mēs varam tikai modelēt, vai vispār, cik strauji un līdz kādam līmenim…