Viena no būtiskākajām lietām, ar ko lepojas nodokļu reformas autori un realizētāji, ir jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas tiek maksāts tikai peļņas sadales brīdī. Līdz brīdim kamēr uzņēmuma peļņa netiek sadalīta, nodokļa likme ir vienāda ar 0%. Tautā to mēdz saukt par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem. Izklausās labi, vai ne? Bet patiesībā reforma dos iespēju saujiņai bagātāko uzņēmēju un politbiznesmeņu dzīvot vēl greznāk un nodokļos maksāt mazāk. Tikmēr medmāsas, skolotāji un citi smagi strādā un saņem grašus.
Ansis Dobelis, PROGRESĪVIE
Starp ES valstīm, ir tikai divas valstis, kur šāda sistēma ir ieviesta — Latvija un Igaunija. 17 gadu laikā neviena no ES attīstītajām valstīm nav sekojusi Igaunijas paraugam, tikai Latvija. Turklāt Latvija ir kļuvusi par vienīgo valsti, kur 0% likme ir kā vispārējs princips. Pat Igaunijā, uz ko šīs reformas aizstāvji tā mīl atsaukties, pastāv valsts izstrādāti noteikumi peļņas reinvestēšanai. Piemēram, bankas nevar katru gadu savu peļņu investēt jaunās automašīnās vai ražošanas uzņēmums visu peļņu investēt sporta un pirts kompleksa izbūvē. Elementāri ierobežojumi. Bet Latvijā valdība uzskatīja, ka mums tādi nav nepieciešami.
Tikko laikraksts Dienas Bizness ziņoja, ka SIA «Old M» 2017. gadā iegādājās luksus auto «Bentley Bentayga», kura cena ir sākot no 300 000 eiro. Savukārt SIA «Ultramar» nopircis 2016. gada izlaiduma «Bentley Mulsanne Speed», kura cena ir no 263 000 eiro un SIA «Meierovica 35» 2017. gada izlaiduma «Mercedes Benz S650 Maybach», kura cena no 204 000 eiro. Sarakstu vēl varētu turpināt.
Šie ir lieliski piemēri, kur daļa Latvijā reģistrētu uzņēmumu ar vēl nebijušu vērienu turpmāk reinvestēs peļņu, lai nebūtu jāmaksā UIN, kad peļņa tiek sadalīta, un izmaksās dividendēs akcionāriem. Luksus auto vai jahta īpašniekam būs tāpat, tikai nebūs bijis jāmaksā valstij nekādi ienākuma nodokļi. Jā, VID pārbaudes gadījumā var nākties pamatot, ka šis auto vai jahta nepieciešama saimnieciskajai darbībai. Ja vari nopirkt auto par 100 000 eiro, nebūs arī grūti noalgot talantīgu darbinieku, lai sagatavotu pamatojumu VID pēc “māja ir kuģis” principa.
Nākas vien secināt, ka valdošā koalīcija uzskata – veselības aprūpei, izglītībai, ceļu būvei un citām valsts funkcijām naudas ir pietiekami, tādēļ tādas atlaides un nodokļu brīvlaišana. Ja šāds solis sperts, būtu tikai godīgi un taisnīgi, ja arī darba algu saņēmējus atbrīvotu no ienākuma nodokļa maksāšanas, ja viņi reinvestētu savu algu. Piemēram, ja skolotājs, ugunsdzēsējs vai lielveikala kasieris iegādātos televizoru vai škodu, tad šo summu varētu neaplikt ar nodokļiem. Piekrītu, ka nedaudz pārspīlēju, bet šis nodokļu reformas aspekts lieliski parāda, kā politiķi apkalpo tos, kas pelna miljonus un veicina nevienlīdzību Latvijā.
Citās valstīs uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek noteikts pēc noteiktas likmes, kura var būt arī mainīga, paredzot atlaides, bet, ja arī kāda atlaide paredz atbrīvojumu no nodokļa, tad tā ir atlaide, nevis vispārējs princips. Un tas ir ceļš, kas bija jāiet Latvijai — tikai tādai peļņai, kas tiek investēta reālās inovācijās, produktivitātes celšanā vai jaunās ražošanas iekārtās, var piešķirt UIN atlaidi. Turklāt valstij būtu iespējams arī noteikt prioritārās nozares, kuras nepieciešams attīstīt un kuras nestu ekonomikai lielāku pienesumu, nosakot, ka uz UIN atlaidēm var pretendēt tikai šo nozaru uzņēmumi.
Latvijas nodokļu politikai ir jābūt vērstai uz ēnu ekonomikas samazināšanu, nevis jaunu robu radīšanu. Taču nodokļu reforma nekalpo sabiedrības interesēm, bet gan ļoti šaurai kapitāla īpašnieku grupai. Šobrīd Latvijā nodokļi veido 28% no ekonomikas apjoma, lai gan vidējais rādītājs būtu pie 40% līdz pat 50% no IKP. Arī veselības aprūpe varētu tikt pilnvērtīgi finansēta jau vistuvākajā laikā, ja tiktu plašāk ieviests reversais PVN un patiess progresīvais nodoklis, kas paredzētu vienlīdzīgu ienākuma nodokli gan darba ņēmējiem, gan ienākumiem no kapitāla. Pēc ekonomistu aprēķiniem šobrīd valsts ienākumiem secen aiziet aptuveni 400 miljonu eiro no neieņemtā PVN (Latvijā tas ir katrs 5. eiro, kamēr Igaunijā tikai katrs 10. eiro). Tikmēr valdība izvēlas veicināt bentliju tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu.