Ar autores piekrišanu pārpublicējam žurnālistes Ingas Spriņģes personīgo viedokli par skandālu, kas sabiedrībā uzpūsts par un ap Latvijas pirmās personas – Raimonda Vējoņa runu Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Mūsuprāt, šajā viedoklī labi pamatots tas, kāpēc šobrīd valsts prezidenta kritika ir skatāma ļoti uzmanīgi, neatkarīgi no tā, vai tai nav vai ir pamats. Turpinājumā žurnālistes Facebook ierakstā paustais.
Inga Spriņģe, žurnāliste
Vakar vakarā nopublicēju aktiera Gundara Āboliņa komentāru, kurā viņš aizstāv Raimondu Vējoni. Saņēmu daudzus komentārus. Nevaru uz visiem atbildēt, tādēļ rakstu šo, lai pamatotu savu viedokli.
Jā, es uzskatu, ka prezidenta runa bija slikta – pārāk sarežģīta un akadēmiska. Jā, prezidents to nenorunāja labi, kas daudziem radīja rūgtumu. Jā, es arī skatījos ar krampi vēderā un domāju, kaut nu tiktu veiksmīgi līdz beigām. Vienlaikus, man šķita tik cilvēcīgi, kad viņš pateica, ka ir satraucies.
Taču, kas man šķiet nekrietni, ir šī kolektīvā atspārdīšana. Tagad katrs wannabe politiķis ir lielākais eksperts runas mākslā un valsts vadīšanā. Vējonis ir “viens no viņiem, mafija, Saeimas pakalpiņš” un kas tik vēl nē. Es aizstāvu Vējoni, jo neuzskatu, ka viņš ir slikts prezidents, pat ja viņam ir problēmas ar publisku uzstāšanos. Atgādināšu, ka Vējonis publiski vēl kā ministrs iestājās pret Lembergu, kurš nozākāja NATO. Vējonis nosodīja notiekošo Krimā, kad tā brīža prezidents nespēja to skaļi pateikt un par ko man tiešām bija kauns.
Es nevaru uzskaitīt visu, ko Vējonis izdarījis savas karjeras laikā, bet varu runāt par tēmām, pie kurām es esmu strādājusi un tādēļ zinu, ko šajos jautājumos dara prezidents. Viņš vienmēr ir iestājies pret Krievijas dezinformāciju. Viņš nebija augstprātīgs un piekrita atnākt uz Re:Baltica pasākumu par Krievijas dezinformāciju Kaņepes kultūras centrā. Es šeit neskaitīšu visus to seminārus, ko rīkojusi viņa komanda un ko neredz ikdienā, bet kam ir liela nozīme valsts politikas veidošanā (gan lokāli, gan starptautiski).
Esmu redzējusi stingru prezidenta biroja nostāju, gan jautājumos par Krievijas spiegošanas aktivitātēm Latvijā, gan krievu skolu reformas kontekstā (tiem, kas pārmet, ka viņš neko nav darījis, lai stiprinātu latviskumu, kas man pašai, personiski, šķiet duāls jautājums).
Īsumā: jā, var kritizēt par konkrēto runu, bet es nepiekrītu vispārinājumiem un populistiskajiem uzsaukumiem Facebook, kuru autoru patiesais mērķis ir gūt sev popularitāti. To mērķis ir visu novienkāršot, padarot par baltu un melnu. Jo šādā veidā ir vieglāk panākt auditorijas uzmanību. Bet dzīvē reti lietas ir melnbaltas, tādēļ jāuzmanās no vispārinājumiem.