Lai gan dokumenta projekts „Nodokļu un nodevu pamatnostādnes” nāca klajā jau šī gada pavasarī, vēl joprojām nav konceptuālas izšķiršanās un vienotības par to, kāda nākotne mūs sagaida nodokļu un nodevu sistēmas attīstības jomā.
Finanšu ministrija ir veikusi nodokļu ieņēmumu prognozes, taču līdztekus atzīst, ka vēl ir ļoti daudz neskaidrību. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperti norāda, ka no Finanšu ministrijas nodokļu pamatnostādnēm nav saprotams, kā plānotās izmaiņas nodokļu politikā varētu ietekmēt tautsaimniecību, – jo pagaidām ir zināmas tikai iespējamās finansiālās, bet ne sociālās sekas.
Avots: LBAS
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns norāda: „Nodokļi ne tikai jānosaka, bet tie arī rūpīgi jāiekasē. Nodokļu politikā ir jādarbojas lietderības principam – tai ir jāveicina tautsaimniecības izaugsme – pirktspēja un nodarbinātība – un jānodrošina valsts neatliekamās vajadzības. Ja skatāmies tīri mehāniski, kā to valdība ir darījusi šajās prognozēs, tad iznāk, ka ienākumi budžetā it kā ir pieauguši. Taču valdība nav veikusi sociālekonomisko analīzi, kurā parādās ne tikai formāli un prognozējami ieguvumi, bet arī tiešie un netiešie zaudējumi, tai skaitā, zaudējumi nodarbinātības politikā, pirktspējas kritumā, zaudējumi, kas saistās ar uzņēmējdarbību un nodokļu iekasējamību.”
Komplekss izvērtējums
LBAS atzīst, ka, lai varētu kompetenti izvērtēt pamatnostādnēs piedāvātās izmaiņas Latvijas nodokļu politikā, trūkst atbildīgo ministriju izvērtējuma par izmaiņu ietekmi uz attiecīgo pakalpojuma nozari un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Tādēļ augusta otrās puses Nacionālās trīspusējās padomes (NTSP) sēdē pēc LBAS ierosinājuma tiks izskatīta PVN samazināto likmju atcelšanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību (uzņēmējdarbību, nodarbinātību, pirktspēju), iedzīvotāju labklājību un budžeta deficīta mazināšanu, ņemot vērā gan tiešo, gan netiešo ietekmi. Prognozes būs veikusi Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un arī Finanšu ministrija.
Neapliekamais minimums
LBAS uzskata, ka pamatnostādnēs piedāvātais neapliekamā minimuma palielinājums ir pārāk mazs un tā dinamika (+20 Ls/gadā līdz 2013.gadam) ir pārāk lēna. Ir nepieciešams izskatīt straujākas palielināšanas iespējas! LBAS ierosinājums ir iedzīvotāju neapliekamo minimumu pacelt vismaz līdz 90 Ls/mēnesī. Papildus ir nepieciešams izvērtēt, kādu ietekmi uz valsts budžetu un mājsaimniecību ienākumiem dotu neapliekamā minimuma par apgādājamiem (63 Ls) palielināšana.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns norāda, ka LBAS uzstādījums neapliekamā minimuma jomā jau ir parādīts LBAS programmā, tas ir, – iztikas minimuma līmenī: „Taču šādu lēmumu valdība patlaban nav spējīga pieņemt. LBAS solidāri ar LPS, LDDK, LTRK, ZA ir norādījusi, ka, lai mēs risinātu šo nodokļu politikas problēmu, ir jāpāriet uz vidēja termiņa budžetu – 3 gadu periodu, un šajā periodā mums ir jāveic tādas nodokļu politikas izmaiņas, kuras dod iespēju koncentrēties uz izaugsmi – lai nostiprinātu tautsaimniecību, lai pieaugtu kopprodukts un nodokļu masa. Citādi mēs visu laiku risinām jautājumu, kā sabalansēt budžetu, samazinot mūsu kopējo ieņēmumu līmeni. Tas mūs neapmierina, un mēs uzskatām, ka tas ir strupceļš, jo ik pēc kāda laika mēs esam spiesti kaut ko vairāk vai mazāk samazināt. Un atkal naudas ir mazāk gan kultūrai, gan labklājībai, gan veselībai, gan sabiedriskā transporta dotācijām.”
Viena gada laikā jebkura reforma, kas ir iesākta tautsaimniecībā vai citā jomā, nevar dot vēlamos rezultātus. Nākamā gada budžets varētu būt pirmais etaps, pie kā valdībai vajadzētu sākt strādāt, rezultātā būtu dots zināms handikaps jaunajai valdībai, un varētu veiksmīgāk apgūt gan Eiropas struktūrfondu naudu, gan nodokļu reformu veikt tā, lai mēs kaut cik līdzinātos Igaunijai un Lietuvai nodokļu politikas un sociālo pasākumu efektivitātē.
Jāņem vērā arī tas, ka valdība ar attiecīgo institūciju starpniecību nespēj kontrolēt gāzes tarifa pieaugumu, kas dažiem pieaugs pat par 31-32%. Šajā kontekstā neapliekamais minimums, kas pieaugs tikai par Ls 20, nekas daudz nebūs – apmēram Ls 5 uz vienu pelnītāju, ja ģimenē ir divi pelnītāji, tad Ls 10, ko tad tas dod? „Valdība nepārtraukti rosina mūsu valsts iedzīvotājus domāt, ka nav briesmīgāka apgrūtinājuma par bērnu. Visi, kam ir bērni, regulāri tiek sodīti. Pensionāri pat ir mazliet labākā stāvoklī, nekā ģimenes ar bērniem. Un šajā situācijā, kad mēs sakām, ka atkal agri vai vēlu vajadzēs ievest darbaspēku, varbūt valdībai vajadzētu padomāt par nodokļu politiku – kādi ir visi tās kompensācijas mehānismi tieši ģimenēm ar bērniem. Jo tās ģimenes, kas ar visiem bērniem aizbrauc no Latvijas, praktiski ir mūsu valstij zudušas,” saka E. Baldzēns.Viena gada laikā jebkura reforma, kas ir iesākta tautsaimniecībā vai citā jomā, nevar dot vēlamos rezultātus. Nākamā gada budžets varētu būt pirmais etaps, pie kā valdībai vajadzētu sākt strādāt, rezultātā būtu dots zināms handikaps jaunajai valdībai, un varētu veiksmīgāk apgūt gan Eiropas struktūrfondu naudu, gan nodokļu reformu veikt tā, lai mēs kaut cik līdzinātos Igaunijai un Lietuvai nodokļu politikas un sociālo pasākumu efektivitātē.
Pret PVN palielināšanu!
LBAS atkārtoti uzsver, ka tā ir pret PVN samazināto likmju atcelšanu, jo tādā gadījumā visvairāk cietīs tieši vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas (kuras visvairāk izmanto tādus pakalpojumus kā medikamentu iegāde, sabiedriskais transports, u.tml.) un pamatnostādnēs minētās kompensācijas gaidāmās valsts budžeta konsolidācijas kontekstā ir ļoti apšaubāmas. Aprēķinātā PVN samazināto likmju atcelšanas ietekme uz iedzīvotājiem ir ļoti aptuvena, jo tā vietā, lai aprēķinātu ietekmi uz „vidējo aritmētisko iedzīvotāju”, būtu jāaprēķina ietekme uz konkrētiem iedzīvotāju grupu pārstāvjiem (piem., studentiem, strādājošajiem, pensionāriem, bezdarbniekiem, ģimenēm ar bērniem). Pamatnostādnes nepiedāvā PVN samazināto likmju atcelšanas kompensējošo mehānismu vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, bezdarbnieki), kuras piedāvātās izmaiņas ietekmētu visvairāk.
Nekustamā īpašuma nodoklis
LBAS iebilst pret nekustamā īpašuma nodokļa likmes vairākkārtīgu palielināšanu dzīvojamajām platībām, kamēr nav sakārtotas un precizētas īpašumu kadastrālās vērtības un kamēr nav pilnībā skaidrs aizsardzības mehānisms mazturīgajiem iedzīvotājiem. Ja nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana tiek plānota jau no 2011.gada 1.janvāra, tad MK rīkojuma projektā norādītais termiņš īpašumu kadastrālo vērtību precizēšanai (01.01.2012.), ir nepamatoti garš, jo visiem ir zināms, ka īpašuma kadastrālā vērtība ir NĪN aprēķināšanas bāze.
Ir nepieciešams precizēt, uz ko ir domāts attiecināt pamatnostādnēs piedāvāto NĪN atvieglojumu 75 Ls apmērā – uz 1 īpašumu, visiem īpašumiem, 1 īpašnieku vai visiem attiecīgās ģimenes locekļiem? Pamatnostādnēs aprēķinātais fiskālais ieguvums no NĪN palielināšanas (+60 mlj. Ls) ir ļoti apšaubāms, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmumu ierobežoto maksātspēju, kā arī neprecīzās īpašumu kadastrālās vērtības.
Pamatnostādnēs tiek runāts par nodokļu sloga palielināšanu ekskluzīvam īpašumam, pieminot dārgas un jaudīgas automašīnas. Taču nav skaidrs, vai šāds pats nosacījums būtu piemērojams arī lieliem un dārgiem nekustamajiem īpašumiem, ievērojot sociālā taisnīguma principu.
Pret ēnu ekonomiku
Speciālās darba grupas un Finanšu ministrijas kopīgi izstrādāto projektu „Par pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai” LBAS vērtē atzinīgi, jo faktiski pirmo reizi Latvijas vēsturē ir sagatavots šāda veida dokuments-plāns, kurš ir apspriests publiski ar sociālajiem un valdības partneriem, un kurā ir minēti pietiekami konkrēti pasākumi ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai. Jo īpaši vēlamies izcelt tādus efektīvus pasākumus kā sākumdeklarēšanās ieviešanu un tiesības uz amnestiju piešķiršanu. Lai gan plānā minētie pasākumi kopumā ir vērtējami kā labi un atbilstoši, taču nav līdz galam skaidrs to ieviešanas mehānisms, kā arī vairāku pasākumu ieviešanas termiņi ir „aizvilkti” pārāk tālā nākotnē. Tāpat LBAS atgādina, ka minimālās algas izmaiņām ir jānotiek kopā un samērīgi ar neapliekamā minimuma izmaiņām jau šogad, lai darba devējam nepieaugtu minimālās algas pašizmaksa.
Pēc FM sniegtās informācijas, 70% no šogad pieņemtajiem darbiniekiem patlaban saņem minimālo algu. Šāda situācija patiesībā parāda, cik nopietna ir „aplokšņu” algu klātbūtne. „Mēs barojam ēnu ekonomiku ar zemu minimālo algu,” atzīst LBAS eksperti.