Kāpēc Latvijā vajag kreisos?

11 / 05 / 2010
Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Draugiem Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Facebook Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Google+ Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on LinkedIn Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on LiveJournal Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Pinterest Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Tumblr Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Twitter Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Wordpress Share 'Kāpēc Latvijā vajag kreisos?' on Email

Nav nekas jauns, ka pēc ikkatrām Saeimas vēlēšanām mēs gaužamies, ka nekas nav mainījies. Mūsu, vēlētāju, intereses ievēlētajām politiskajām partijām vienmēr bijušas un ir sekundāras. Un kādēļ lai notiktu reālas pārmaiņas, ja vienmēr ievēlam vienus un tos pašus, sauktus par Latvijas ceļu, Tautas partiju, ZZS, Tēvzemiešiem vai LPP… tie paši labējie, kuri jau pēc savas būtības un pamatvērtībām pārstāv lielkapitālu, lieluzņēmējus, brīvo tirgu, visa un visu liberalizāciju, tikai uz katrām vēlēšanām šie labējie uzvelk arvien jaunu skaistu  džemperīti, lai iepatiktos un koši izrādītos. Ja gribam reālas pārmaiņas, kas spēj mums piedāvāt ko jaunu pēc būtības, parlamentā jāievēl kreisi domājoši politiķi.

Autors: Ansis Dobelis

Tikai tad, kad parlamentā un pašvaldībās ar pietiekami lielu pārstāvniecību būsim ievēlējuši politiķus, kuri realizēs sociāldemokrātisku politiku, mēs ar lieliem soļiem virzīsimies uz to dzīves līmeni un kvalitāti, kādu bauda Rietumeiropas iedzīvotāji. Ko tad spēj piedāvāt kreisā, sociāldemokrātiskā politika Latvijai?

► nodokļu politiku, kas tiek balstīta uz solidaritātes un progresivitātes principiem. Tas nozīmē nodokļu politiku, kad tiem, kuriem ir mazāki ienākumi, ir mazāks nodokļu slogs. Šodienas Latvijā nodokļu slogs darba algai būtu būtiski jāsamazina skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, policistiem un daudziem citiem strādniekiem. Savukārt tie, kuri izmantojot sabiedrības resursus (infrastruktūru, cilvēkus utt.) gūst lielus ienākumus un ir kļuvuši ļoti turīgi, maksā lielākus nodokļus. Tikai šāda nodokļu politika ir taisnīga un spēj veidot labklājības valsti ar plašu vidusslāni. Rietumeiropas valstis tam ir lielisks pierādījums;

► nodokļu politiku, kas nodrošina izaugsmi un atbalstu tiem uzņēmumiem, kas ražo produkciju ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību. Ir jāpārtrauc valsts tautsaimniecību balstīt uz pirkšanu un pārdošanu, uz spekulatīviem darījumiem, kas nespēj nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi. Sociāldemokrātu nodokļu politika veicinātu ģimenes, mazo un vidējo uzņēmumu uzplaukumu Latvijā;

► valstij stratēģiski svarīgi uzņēmumi tiek saglabāti valsts jeb sabiedrības īpašumā. Pie šādiem uzņēmumiem un īpašumiem var pieskaitīt energokompānijas, dzelzceļu, autoceļus, Latvijas gadījumā valsts mežus, un citus, no kuru darbības būtiski ir atkarīga valsts tautsaimniecība. Prasmīgi apsaimniekojot šos uzņēmumus un īpašumus, valstij ir iespējams nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un no šiem valsts īpašumiem gūtās peļņas stiprināt sociālo sistēmu, izglītību, veselības aprūpi un infrastruktūru Latvijā;

► valsts finansētu izglītību. No bērnu dārza līdz pat augstākajai izglītībai. Mēs, Latvija, esam viena no retajām Eiropas valstīm, kur tik pat kā vairs nav valsts finansēta augstākā izglītība.  Septembrī, kad bērni jālaiž uz skolu, jāsāk šaubīties vai arī pamata un vidējā izglītība Latvijā ir valsts apmaksāta, jo grāmatas, skolas burtnīcas un citi mācību materiāli tikai formāli tiek nodrošināti no valsts puses. Reāli par tiem samaksā bērnu vecāki. Kreisā politika paredz, ka vismaz līdz pirmās augstākās izglītības iegūšanai ikvienam būtu jābūt iespējai mācīties par valsts budžeta līdzekļiem;

► no valsts budžeta līdzekļiem nodrošinātu veselības aprūpi. Sociāldemokrātija uzskata, ka tikai valsts, kurā ir labi izglītoti un veseli pilsoņi, ir spējīga radīt labklājību un augstu dzīves kvalitāti. Veselības aprūpei jābūt pieejamai ikvienam. Šodienas Latvijā Tautas partijas vadībā ir izveidota tāda veselības aprūpes sistēma, kas kvalitatīvu un savlaicīgu palīdzību nodrošina tikai tiem, kuru “maka biezums” ir stipri virs vidējā;

► spēcīgu sociālo pabalstu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas iedzīvotājiem spēj sniegt drošību situācijas, kad nākas saskarties ar darba zaudējumu, veselības problēmām vai ģimenes pieaugumu.  Šāda sistēma veicina iedzīvotāju lojalitāti pret savu valsti, motivē maksāt nodokļus un ļauj ikvienam savu nākotni saistīt ar Latviju.

Tās ir tikai dažas svarīgas lietas, kas ir raksturīgas teju katrai Rietumeiropas labklājības valstij, kur politikā nozīmīgu lomu spēlējuši kreisie politiskie spēki. Šādas lietas varētu raksturot arī Latvijas politiku, bet tas notiks tikai tad, kad pie lēmumu pieņemšanas būs partijas ar kreisu ideoloģiju.

P.S. Nereti tiek uzdots jautājums: kur tam visam ņemt naudu? Atbilde ir vienkārša – valsts ekonomikai jābūt balstītai uz ražošanu, jāizmanto vietējie resursi, it īpaši energoresursi, jāceļ darba produktivitāte, jāievieš progresīvā nodokļu sistēma, jāuzlabo policijas, VID un citu kontrolējošo institūciju darbs… tad nauda pietiks. Kā to visu izdarīt? Par to nākamajos rakstos un diskusijās!

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , ,

12 Responses to “ Kāpēc Latvijā vajag kreisos? ”

  1. Olainietis on 29 / 07 / 2010 at 15:12

    Kreisos Latvijā nevajag! Punkts!

  2. Ansis on 29 / 07 / 2010 at 22:21

    Olainē kreisie pēdējās pašvaldību vēlēšanās ieguva vairāk kā 40 % balsu. Punkts.

    • Melnais on 30 / 07 / 2010 at 11:10

      Jāpiekrīt Olainietim. Kreisie Latvijā nav vajadzīgi! Kreiso idejas var būt tuvas tikai vājiem ļaužiem, tiem kuriem nav savu domu, savu ideju. Tie kuri neprot strādāt, bet ir ar mieru atņemt tiem kuri ar savu darbu ir nopelnijuši un kaut ko savā dzīvē sasnieguši.

      P.S. Cik % balsu kreisie ieguva parlamenta vēlēšanās….?

    • Olainietis on 30 / 07 / 2010 at 13:46

      Beidz nu Ansīt nodarboties ar demagoģiju. Runāsim par tām vietām kur ir kāda politiskā ietekme. LSDSP pēdējo un vienīgo reizi tika pārstāvēti (pēc neatkarības atjaunošanas) 7.Saeimā ar 14 mandātiem, Rīgas Domē pēdējo reizi manīti 2005.gada pašvaldību vēlēšanās ar 7 mandātiem. Šķidri, lai neteiktu vairāk. Un kā Jūs strādājāt vienīgo reizi tikdami pie varas Rīgā. J.Bojāra kungs parādīja kāda ir LSDSP īstenotā politika dzīvē. Tāda tā bija pirmās Republikas laikā un tāda tā ir tagad.
      Delfos ir raksturojošs virsraksts “LSDSP un sīkpartiju apvienība ‘Atbildība’ iesniedz sarakstu CVK” Atslēgas vārds “sīkpartija”. Plānā galdiņa urbēji.

      • kreisie.lv on 30 / 07 / 2010 at 13:57

        Šis portāls nav LSDSP advokāts. Mēs runājam par sociāldemokrātiju kā ideju. Un es personīgi (kreisie.lv redaktors Dž.Šterns) arī atzīstu, ka LSDSP ir vesela rinda kļūdu darbībā, kuras turklāt patreizējā vadība nemaz nedomā atzīt un mēģināt labot. Daļēji tāpēc vispār izveidoju šo portālu, lai rādītu, kas vispār ir sociāldemokrātija un kreisā politika – bez asociācijas ar konkrētām partijām, kuras Latvijā kā politiski veidojumi mēdz būt diezgan vāji.

  3. viesis on 31 / 07 / 2010 at 08:59

    Dabā visam jābūt līdzsvarā :)) tāpat arī Latvijas politikā. Mans uzskats ir, ka tieši neierobežota labējo vara ir galvenais krīzes cēlonis. Jo kas ir labējā domāšana?- pēc būtības tā ir bezatbildības audzināšana cilvēkos, sevišķi Latvijā, kur cilvēkiem tiek potēts, ka katrs atbild tikai par sevi… ar tādu domāšanu valsts nav spējīga attīstīties, tas uzskatāmi ir redzams šodienas aizbraucēju rindās. Un ja labējā politika netiks līdzsvarota ar kreisajām idejām, tad Latvija tā arī paliks mūžīgās banānu republikas līmenī…

  4. veronika on 19 / 10 / 2010 at 13:43

    …sēžu tagad Helsinku Universitātē, Somijā un klausos lekciju par to, kā visa Centrāl Austrum Eiropa ir savu ne pārāk empīriski balstītu bet gan vēsturiski ieaudzinātu stereotipu varā – to,kā mēs saprotam sociāldemokrātiju (protams, cieši saistītu ar kreisējiem/kreisajiem). Ne tikai RietumEiropa ir spīdošs piemērs kā sociāldemokrātijai būtu jāstrādā, bet arī VISA Centrāl Austrum Eiropa ir skumjš fakts, kurš pierāda, ka labējo vairākums un īstenotā politika nav gluži tas, pēc kā mūsu valstis alka, Padomju Savienībai sabrukot 90.to sākumā.

    Jā, problēmas ir acīmredzamas un tādas pašas Latvijā kā visā pārējā CA Eiropā (tāpēc arī nolēmu pasērfot internetā un paskatīties, kas notiek Latvijā (doskusijas) par šo tēmu un atradu šo saitu) – pietiek nu mums visiem skatīties uz kreisajiem stereotipiski un klausīties kā politiķi un arī Rietumiski-domājošie (tā saucamie neo-liberālisti) mediji (avīzes, blogi, TV) kas starp citu pieder (jeb stipri atbalsta) tiem pašiem politiskiem spēkiem, ka sociāldemokrātija ir kaut kas ļauns, saistīts ar ekstrēmu kreisismu (komunismu)un nav domāta Latvijai.

    Mīļie, gribu tikai atgādināt, ka labējie ir tikai labējie tad, kad pastāv kreisējie = demokrātijas pamatprincips. Un Latvijas labklājība (piekrītu augstāk minētajiem komentātoriem) ir atkarīga no tā, cik veiksm;igi tiks labējo un kreisējo politika līdzsvarota mūsu Saeimā un MK.

    Lai gan neesmu eksperte, tomēr savu studiju (politikas zinātnē) procesā esmu pārliecinājusies, ka mediji, paši politiķi un partijas uztver un vada mūsu valsti kā uzņēmumu (neo-liberālā pieeja) – tātad, perspektīvā valsts labklājība tiem nerūp, bet gan astevišķu interešu grupu (personu, partiju)peļņa (dažādās sfērās).

    Tātad, pievienojos šeit paustajam uzskatam, ka kreisējie mums IR VAJADZĪGI – cik lielā mērā, kurās jomās – arī labs jautājums, par ko varētu padiskutēt…

  5. Klassenkampf on 24 / 10 / 2010 at 13:38

    Atļaušos nepiekrist cienījamai Veronikai, kaut viņa arī studē politiskās zinātnes, tomēr Eiropas valstīs tieši “kreisējās” – social demokrātiskās partijas pēc PSRS sabrukuma ir sākušas “sociālās labklājības” projektu demontāžu vairākās eiropas valstīs.Šajā ziņā sociāldemokrāti ne ar ko no labējām partijām neatšķiras.Kāpēc tā?Kā mēs visi labi zinam, īstā vara valstīs pieder kapitālistiem, un tieši viņī diktē valstij, kā darboties gan ekonomiskajā, gan sociālajā joma.Kaut gan reāli spēku sadalījumi sabiedrībā (strādnieku kolektīvi, arodbiedrības, un pat PSRS sociālo sasniegumu ietekme, u t.t.) ietekmē šo procesu, tomēr kapitālisma galvenais princips – gūt peļņu kā vien ir iespējams dara savu darbu.Visām valstīm ir ārējie parādi, un šie parādi ir ļoti jaudīgs ietekmes instruments.Mēs bieži dzirdam – akcionāri, investori, u t.t.Ar šiem jēdzieniem kapitālisti mēģina maskot īstos valstu saimniekus, kuri nosaka gan eikšējo, gan ārējo politiku, nevis vēlētāji vai politiskās partijas, kuri šajā situācija ir tikai kapitāla gribas legalizētāji.
    Tāpēc visas runas par to, ka socviāldemokrāti kautko ir sasnieguši eiropa – muļķības.Paskatieties ārā – visā eiropā pašlaik ir streiki, un nav svarīgi, kura partija veic pensiju sistēmas reformas (faktiski – demontāžu), jo tajā pašā Grieķija pašlaik ir “sociāldemokrātu” valdība.
    Ir vērts atzīmēt, ka lēmumus par kredītiem pirmā pasaules kara darbībām vācijā atbalstīja sociāldemokrāti, kā arī toreizējās krievijas sociāldemokrāti (menševiki) balsoja par kara turpināšanu.
    Sociāldemokrāti visā vēstures gaitā pierādīja sevi kā strādājošo interešu nodevēji un turpina suvas sociālās nodevības arī šodien.
    Prieks, ka tagad Latvijā pie varas ir labējie.Vismaz prettautisku politiku realizēs spēks, kurš atklāti deklarē savu prettautiskumu.

    • Māris on 25 / 10 / 2010 at 13:12

      God. Klassenkampf, lai saruna būtu mazāk demagoģiska, lūdzu pacenties saviem apgalvojumiem tomēr likt klāt arī faktoloģisko materiālu, jo nav īpaši produktīvi apspriest kurpju uzbūves nianses, ja par iemeslu to saplīšanai vienīgais arguments ir „tā bija veca”, tādā veidā nonākot plaši traktējamo jēdzienu kategorijās, kur demagoģijai ir liela vara.

      Es nenoliegšu, ka daudzviet Eiropā sociāldemokrāti, ilgstoši esot pie varas, nonākuši neapskaužamā situācijā, proti, daudzi iedzīvotāji tos vienkārši uzskata par daļu no tā dēvētā „establishment” un tāpēc vēlas to nomaiņu neatkarīgi no vēstījuma (piem., Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, pirms tam Francijā, Nīderlandē).

      Otrkārt, esot tik ilgi pie varas (pēdējos divdesmit gadus varētu pat dēvēt par to ziedu laikiem, ja runājam par kontinentu kopumā, nevis atsevišķām valstīm, kur tie ir pie varas vēl ilgāk, piem., Zviedrijā, Francijā vai Vācijā), daudzi no tiem ir nonākuši „labklājības un komforta korupcijas” varā, proti, kad daudzas lietas šķiet pašsaprotamas un mehānismi labi strādā, zūd motivācija turpināt būtiskus uzlabojumus vai svarīgas un laicīgas pārmaiņas, reaģēt uz reālo apstākļu izmaiņām. Tieši tāpēc daudzās valstīs soc.-dem. spēkiem tika „piešūta” arī šī krīze (piem., leiboristiem Lielbritānijā un rezultātā – zaudētas vēlēšanas), lai gan patiesie krīzes vaininieki ir finansisti.

      Treškārt, manuprāt, apgalvot, ka „runas par to, ka sociāldemokrāti kaut ko ir sasnieguši Eiropā – muļķības” ir atzīties vēstures, pat pašu Latvijas vēstures, nezināšanā. Tieši sīkburžuāzijas (mūsdienu valodā – mazo un vidējo uzņēmēju) un strādnieku interešu paudēji – sociāldemokrāti, spēja apvienot pietiekami nopietnas masu partijas un kustības, lai 19.gs. – 20.gs. mijā Eiropā radītu augsni mūsdienīgas sabiedrības izveidei. Ne jau parasti radikāli un ideālistiski noskaņotie sociālisti vai komunisti spējuši izveidot ilgtspējīgas sabiedrības modeli, kas ņemtu vērā tik lielu skaitu bieži vien pretrunīgo ideju un interešu kopumu, kas valda realitātē jebkurā sabiedrībā. Viņu ceļš, nonākot pie varas, ir kā jebkuriem radikāļiem – visi, kas neatbilst „gaišās nākotnes” veidotāju tipam – tiek sasēdināti koncentrācijas nometnēs vai likti pie sienas.

      Un nevajag arī pārvērtēt lielkapitāla ietekmi uz politiskajiem procesiem – pirmām kārtām, neeksistē nekāda vienota lielkapitāla interešu kopuma, ja atskaita pāris pašsaprotamus un zināmos apstākļos arī veicināmus principus – mazāk nodokļu, barjeru un kontroles. Ja Tu kaut nedaudz pastudēsi Eiropas sociāldemokrātu manifestu vai kaut vai pēdējā laika ierosinājumus, diezgan ātri redzēsi, ka sociāldemokrāti konsekventi iestājas par mūsdienu „imperiālistu” – finanšu spekulantu – iegrožošanu. Un pretdarbība, ar kuru nākas saskarties Eiropas Komisijā, ES Padomē no konservatīvo/klasisko liberāļu puses, liecina, ka tiek kāpts uz pareizajām varžacīm.

      Par Pirmā pasaules kara it kā soc.-dem. nodevību – lūdzu nevajag atkārtot Vācijas aristokrātu un nacionālsociālistu radītās leģendas – http://en.wikipedia.org/wiki/Stab-in-the-back_legend. Un runājot par Grieķiju – Tavs komentārs norāda, ka Tu tikai atgremo kaut kādas informācijas drumstalas, kas nonāk līdz Latvijai vai tiek publicēts labēji orientētā presē. Pirmkārt, soc.-dem. PASOK nāca pie varas 2009. gadā, nomainot konservatīvos, kas tur valdīja no 2004. gada (krīze, kā zināms, sākās 2008. gada rudenī). Otrkārt, tagad tiem nākas strēbt to putru, ko savārījuši labējie un viņu lobētie finansisti, kā arī ievērot savu lielo aizdevēju (ES lielo dalībvalstu) intereses, kuras lielā mērā nosaka konservatīvo pārvaldītā Francija (N. Sarkozī) un Vācija (A. Merkele), kā arī tagad Lielbritānija (D. Kamerons).

      Nobeigumā – protams, nav jēgas noliegt, ka soc.-dem. kustībā ir bijušas daudzas problēmas un kļūdas, jo soc.-dem. partijas neveido citplanētieši, bet gan cilvēki ar savām nepilnībām. Latvijas lielākā problēma ir tā, ka šo 20 gadu laikā, kas pagājuši kopš neatkarības atjaunošanas, mūsu „oligarhātu” neviens nav nopietni izaicinājis pēc būtības, jo vienā smilšukastes pusē rotaļājās ar naftalīna smaciņu piesūkušies romantiķi-nacionālisti, kuriem sapņos rādās „Ulmaņlaiki”, bet otrā pusē – vai nu tādi paši pagātnē iestiguši „sociāldemokrāti”, vai nu ar realitāti sadzīvot nespējīgie komunisti, kas bija spiesti pārdēvēties par sociālistiem. Un uz šī vecīšu un nenobriedušu bērnu rotaļāšanās fona apķērīgākie praktiķi veikli izveidoja šeit miniatūru „mežonīgo Rietumu” vidi, kurā viss, kas nav piesiets, ir grābjams. Taču pasaule mainās un tā ir pāraugusi vecos rāmjus, arī šeit Latvijā. Informācijas laikmets ļauj uz daudzām lietām Latvijā paskatīties no šeit neierasta skatu punkta. Mēs vēlamies, lai Latvija būtu atvērta, moderna valsts ar izglītotu un dzīvei informācijas laikmetā kvalificētu sabiedrību, kas aktīvi piedalās pašpārvaldē un valsts pārvaldē. Tās ir tieši tās vērtības, ko aizstāv mūsdienu sociāldemokrātija un sociālliberālisms. Mēs saprotam, ka starp tiem ir arī zināmas atšķirības, taču Latvijas gadījumā ir apsveicams jebkurš spēks, kas a) apzinās pozitīvu valsts lomu sabiedrības pārvaldē, b) ierobežo ļoti šauras ekon. elites patvaļu, c) ir atvērts progresīviem risinājumiem un pārmaiņām un d) saredz Latvijas multietnisko un multikultūru vidi kā vērtību, nevis draudu. Par to arī kreisie.lv

  6. Buks on 16 / 02 / 2011 at 19:30

    Latvijā kreisos nevajag, jo 99% savās prasībās un uzskatos ir kreisi (arī tie, kas sevi uzskata par galēji labējiem, kad paver muti un sāk stāstīt, kāpēc vajadzīga valsts utt., ir absolūti kreisi).

    Bet ja kas nepieciešams, tad tā ir formulēta ideoloģija, kuras Latvijā nav. Nav ideoloģijas, nav cilvēku, kurus šāda ideoloģija vienotu un, kā rezultāts, nav partiju. Un arī LSDSP aizgāja nebūtībā tāpēc, ka rotājās ar 100 gadus veciem lauriem, bet bez kāda satura.

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie