Nesodiet sabiedrību!

Ja mēs kā valsts piemērosim sev striktu fiskālo disciplīnu, ar šo mēs atteiksimies no iespējas attīstīties un jebkad sasniegt Eiropas standartiem atbilstošu labklājības līmeni – šādas vienošanās rezultātā ieguvējas būs tās valstis, kurās jau tagad ir spēcīgas ekonomikas ar attīstītu ražošanu un labu infrastruktūru; savukārt, tādas valstis kā Latvija un citas, kurām nav nedz spēcīga ražošana, nedz laba infrastruktūra, stagnēs un nespēs attīstīties – teikts šodien izplatītajā sociāldemokrātiskās biedrības PROGRESĪVIE paziņojumā.

avots: progresivie.lv

“Mums nebūs naudas, ko varētu investēt savā infrastruktūrā, ražošanā – un, ja nav investīciju, nav papildus jaunu ienākumu. Ir nepamatoti, pat muļķīgi cerēt, ka nāks kādi investori no malas un sakārtos mūsu infrastruktūru. Arī privātie investori izvēlēsies valstis, kur tos jau sagaida sakārtota vide.”

Biedrība neatbalsta ne kopējo Eiropas Savienības vienošanos par nesamērīgiem taupības pasākumiem, ne Latvijas nacionālās likumdošanas izmaiņas, kas paredzētu mūžīgu fiskālo disciplīnu un liegtu iespējas Latvijas izaugsmei un konkurētspējai ar jau industrializētajām Eiropas un pasaules valstīm.

“Uzliekot sev iecerētos fiskālos žņaugus, mēs panāksim, ka finanšu resursi mūsu ekonomikā turpinās samazināties. To naudu, ko spējam nopelnīt ar esošajiem tautsaimniecības resursiem, mēs maksāsim starptautiskajiem aizdevējiem, lai segtu savus parādus vai vismaz procentus par tiem. Līdz ar to nauda mūsu tautsaimniecībā arvien saruks, tādējādi samazinot arī mūsu izaugsmes iespējas.

Fiskālās disciplīnas ietveršana likumdošanā nozīmētu sabiedrības absolūtā vairākuma sodīšanu par citu kļūdām. Ja atskatāmies pagātnē, var atcerēties, ka ne jau valstu finanšu problēmas vai absolūtais sabiedrības vairākums bija vainojams pie finanšu krīzes, kas pārauga ekonomiskajā krīzē. Krīzei sākoties, Latvijas kā valsts parādsaistības bija niecīgas. Līdzīga situācija bija arī citās valstīs. Valstu parādi veidojās tādēļ, ka labējie politiķi lēma uz valstu rēķina aizņemties milzīgus finanšu resursus, lai tos investētu finanšu sektorā – nodotu spekulantu rīcībā, kuri bija radījuši ekonomikas burbuļus. Labējās valstu valdības cerēja, ka caur bankām un citām finanšu institūcijām šie resursi nonāks tautsaimniecībā un reālajā ekonomikā. Tā nenotika, un liela daļa valstu ieguldītās naudas palika pussabrukušajā finanšu sektorā.

Tā vietā, lai tie, kuri radīja šīs problēmas un nestabilitāti, nestu par to atbildību, sodu saņems skolotāji, medmāsas, mazie un vidējie uzņēmēji, strādnieki un citi godīgā darba darītāji. Bet spekulanti tikai uz brīdi apstāsies ievilkt elpu, lai drīz atkal atsāktu savu uzdzīvi.”

Biedrības paziņojumā pausts viedoklis, ka sabiedrības sodīšanas vietā politiķiem ir aktīvi jāiesaistās ekonomikas izaugsmes veicināšanā, solidāri jāprasa atbildība no finanšu sektora par radītajiem zaudējumiem un tā līdzdalība ekonomikas atjaunošanā.

“Mēs uzskatām, ka šobrīd, kad esam ieguvuši brīvību no SVF uzraudzības, Latvijai ir nevis jācenšas pēc iespējas ātrāk iekļūt jaunos žņaugos, bet gan maksimāli jāizmanto iespējas radīt valstī ilgtspējīgu izaugsmes ekonomiku. Mēs prasām valdībai un Saeimas deputātiem:

• visās ES institūcijās aktīvi iestāties par Latvijas sabiedrības interešu aizstāvību, nevis akli piekrist visām lielvaru rosinātajām pārmaiņām;

• lai izvairītos no kļūdām, kas izraisīja finanšu krīzi, un solidāri dalītu atbildību par krīzes sekām, atbalstīt Eiropas mēroga finanšu darījuma nodokļa ieviešanu, ar izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā jau tagad samazināt jaunu ekonomikas burbuļu veidošanos un noteikt stingrāku kontroli finanšu sektoram;

• iestāties par to, lai Eiropas stabilitātes mehānismam (EFSF) piešķirtu banku darbības licenci, kas ļautu gan emitēt Eiropas parādzīmes uz kopējo garantiju (EFSF un ES dalībvalstu) pamata, gan nodrošināt Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas iespējas, kā tas ir noteikts privātbankām;

• iestāties par to, lai fiskālās disciplīnas līguma vietā tiktu panākta jauna solidāra vienošanās starp ES dalībvalstīm, kas paredz rīcību ekonomikas izaugsmes atjaunošanai un jaunu darba vietu radīšanai;

• Latvijā izveidot valstij piederošas attīstības bankas, kas nodrošina tautsaimniecības un reālās ekonomikas kreditēšanu, kā arī infrastruktūras attīstību gan nacionālā mērogā, gan reģionos. Attīstības banku prioritātei jābūt ražošanas finansēšanai, valsts definētu ekonomisko prioritāšu atbalstīšanai un, kļūstot par vadošajām bankām valstī, valsts finansiālās stabilitātes un patstāvības nodrošināšanai.”

Biedrība PROGRESĪVIE uzskata, ka pieņemt “finanšu stabilitātes” plānus, neparedzot un neplānojot izaugsmi kaut vai vidējā termiņā, ir aplami un tuvredzīgi.

“Ir jāsaprot vienkāršs princips – ja nav izaugsmes, nav papildus ieņēmumu budžetos, nav līdzekļu turpmākām investīcijām. Nedrīkst arī aizmirst, ka pagātnē ES ir bijusi veiksmīga, jo jebkurš vienotā tirgus vai monetārās savienības izveides mēģinājums ir bijis balansēts ar uzlabojumiem sociālā jomā, tādējādi cilvēku stādot pirmajā vietā. Šobrīd diemžēl pirmajā vietā tiek liktas bankas un spekulanti.

Jau sen ir pienācis laiks, kad gan mums pašiem, gan Latvijas politiskajai elitei ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība mums neko neuzspiež, bet mēs paši esam Eiropas Savienība un mums ir jābūt ar savu redzējumu par tās nākotni, jācīnās par Latvijas sabiedrības interesēm un vietu šajā nākotnē, nevis akli jāpiekrīt visam un jāgaida, ko nolems citi. Savukārt, nacionālā līmenī mums jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu labklājību Latvijā. Jāizbeidz būt birokrātiskai paraugvalstij, kura visas ES prasības izpilda ar uzviju un pārspīlētu centību, tādējādi ekonomiski zaudējot tām valstīm, kuru politiķi pirmajā vietā joprojām liek cilvēku.”

PROGRESĪVIE uzstāj, lai Latvijā tiktu organizēta plaša diskusija gan valsts pārvaldē, gan publiskajā telpā par iecerētajām izmaiņām.

“Ir absolūti nepieņemami, ka šaurs cilvēku loks pieņem tik būtiskus lēmumus, pat neizskaidrojot ieguvumus un zaudējumus, neizvērtējot alternatīvas un nesagaidot citu ES dalībvalstu iekšējo diskusiju rezultātus. Satversmes grozīšana nedrīkst notikt mehāniski, tirgojoties ar amatiem, lai nodrošinātu pozitīvus balsojumus. Satversmes grozīšana nav dažu polittehnologu privilēģija, šim procesam jābūt demokrātiskam un sabiedrību iesaistošam.”