Visiem jānāk palīgā

Tuvējā sociāldemokrātu kongresa gaidās piedāvājam Jums interviju ar Kreisie.LV aktīvistu Ansi Dobeli, kurš šajā kongresā ir viens no kandidātiem uz LSDSP priekšsēdētāja amatu. Intervē Jaunatnes Sociāldemokrātiskās savienības (JSS) valdes locekle Signe Millere.

– Ar kādām sajūtām gatavojies LSDSP 43. kongresam?

– No vienas puses ar skumjām, ja atskatāmies uz to, ko esam zaudējuši un ko neesam ieguvuši. No otras puses – tomēr ar cerībām, jo ticu, ka šis varētu būt pagrieziena punkts partijas attīstībā.

– Vai šis kongress sašķels partiju?

– Domāju, ka nē. Manuprāt, demokrātiskā organizācijā opozīcija nav nekas slikts, tā ir pat veselīga, jo rada viedokļu daudzveidību, alternatīvu iespējamību un veicina dinamiskāku izaugsmi.

– Vai šāda pretestība jeb opozīcija, kā Tu to sauc, šobrīd ir pamatota?

– LSDSP vadība pat necenšas ievērot partijas statūtus. Vai atceraties, kad ir notikusi pēdējā LSDSP Padomes sēde? Lai gan partijas kopu un teritoriālo organizāciju vadītāji jāpulcē uz tikšanos reizi trijos mēnešos, kopš pērnā pavasara ir notikusi tikai viena Padomes sēde. Kādēļ jābaidās tikties ar partijas kopu vadītājiem? Tāpat jāsecina, ka LSDSP vadītāji izolēti pieņēmuši teju visus lēmumus par vēlēšanām. Lai gan partijas statūtos teikts, ka par kandidātiem un partijas programmu jālemj Valdei, es kā partijas valdes loceklis ar programmu pirmo reizi varēju iepazīties tikai tad, kad tā jau bija iesniegta CVK. Nemaz nerunājot par to, ka partijas valdes locekļiem vai kopu vadītājiem būtu bijusi iespēja iepazīties ar gaidāmās priekšvēlēšanu kampaņas stratēģiju…

– Tad kāpēc necēli trauksmi partijā agrāk?

– Nolēmām strādāt un gaidīt nākamo partijas kongresu – ja būtu partijā veidojuši iekšējus konfliktus pirms vēlēšanām, tas kaitētu kampaņai vēl vairāk. Lai gan nevar noliegt, ka mūs uz to provocēja – piemēram, partijas ģenerālsekretārs aicināja jau pirms vēlēšanām izvirzīt alternatīvu partijas priekšsēdētāja kandidātu.

– Tu runā daudzskaitlī. Kas ir cilvēki kopā ar Tevi?

– Es nebūt nebiju viens, kas redzēja, ka partija iet nepareizu ceļu un rezultāti vēlēšanās var būt dramatiski. Kā jūtu, ar katru dienu arvien vairāk partijas biedru saprot, ka nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Par to partijas valdes sēdēs regulāri norādījuši arī Aidis Herings un Lelde Kaunese, par to ir runāts daudzās teritoriālajās organizācijās. Nepieciešamās pārmaiņas es nevaru realizēt viens. Visiem, kuri atbalsta progresīvu partijas attīstību, ir jānāk palīgā. Tādēļ arī piedāvāju partijas biedru komandu, ar kuriem jūtu, ka varēšu sastrādāties un palīdzēt partijai veiksmīgi atgūt vēlētāju uzticību.

– Daži biedri Tavai komandai pārmet, ka pirms vēlēšanām neko nedarījāt..

– Darījām. Neskatoties uz mūsu balsojumu pret LSDSP iesaistīšanos apvienībā, pirms vēlēšanām liela daļa „opozīcijas” tik un tā aktīvi iesaistījās priekšvēlēšanu aktivitātēs – gan startējot sarakstā, gan citās aktivitātēs. Piemēram, pats savācu 350 parakstus pret veselības aprūpes budžeta samazināšanu, ko sociāldemokrāti palīdzēja vākt arodbiedrībām. Jaunatnes organizācijas pārstāvji startēja vēlēšanās, brauca un aģitēja, tādēļ tie, kuri apgalvo, ka sabotējām vēlēšanas, melo. Mēs pat nācām ar saviem priekšlikumiem, kā uzlabot partijas kampaņu, bet šie priekšlikumi nevienam nebija vajadzīgi!

Var droši apgalvot, ka neatkarīgi no kongresiem un ieņemamajiem amatiem partijā esam no sirds strādājuši un strādāsim, lai popularizētu sociāldemokrātiskās idejas.

– Bet vai Latvijai vispār vajadzīga sociāldemokrātija?

– Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā pie varas ir bijušas tikai labējās partijas. Rezultātu mēs visi redzam – Latvija ir piedzīvojusi smagāko ekonomisko krīzi pasaulē, krīzes smagumu uz saviem pleciem iznes tikai sabiedrības vidusslānis un trūcīgākā daļa, bet valdība nespēj piedāvāt alternatīvus risinājumus, kā atjaunot valsts ekonomiku.

Sociāldemokrātiska politika ļautu valstī izveidot solidāru nodokļu politiku un veselīgu ekonomisko vidi, tādējādi dodot stimulu ražošanas attīstībai, spēcīga sabiedrības vidusslāņa izveidei un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Varu atbildēt arī pavisam īsi un skaidri – sociāldemokrātija ir pozitīva alternatīva Latvijā līdz šim realizētajai politikai!

– Kāpēc Latvijas sabiedrība nepieņem sociāldemokrātiskās idejas? Vai spēsiet to mainīt?

– Sabiedrība pieņem sociāldemokrātiskās idejas. Problēmas ir ar šo ideju nesējiem. Mums vienreiz sabiedrība deva milzīgu uzticības kredītu, bet mēs to neizmantojām. Patiesībā, ne tikai neizmantojām, bet likām vilties. Tā vietā, lai visā savā darbā, ikvienā lēmumā un rīcībā mēs nestu sociāldemokrātiskās vērtības, Rīgas domē mūsu pārstāvji bīdīja mākoņus, pirka jaunus auto un maksāja sev milzīgas prēmijas. Protams, ne visi mūsu deputāti tā rīkojās, bet lai sabojātu medus mucu, pietiek ar darvas karoti tajā…

Lai atgūtu sabiedrības uzticību, mums krasi jānorobežojas no šīs pagātnes, jānāk ar labiem darbiem. Otrreiz vairs šādu rīcību nevaram atļauties!

– Pavisam nesen biji arī LSDSP ģenerālsekretārs. Kā vērtē savu darbu?

– Daudz ko no iecerētā izdevās paveikt, bet palika arī nerealizētas lietas. Piemēram, kā veiksmīgu lietu varu minēt partijas aktīvu ienākšanu interneta medijos, sākotnējo Nākotnes Rīgas akciju, e-pasta izmantošanas sākšanu saziņai ar partijas biedriem, elektroniskā „Sociāldemokrāta” izveidošanu, partijas sporta spēļu organizēšanu u.c. Atjaunojām LSDSP aktivitāti Eiropas Sociāldemokrātu partijā, kā arī citas lietas, kuras jau tagad diemžēl atstātas novārtā… tomēr šīs vairāk ir tehniskas lietas. Neizdevās ietekmēt un mainīt daudzas politiskās tradīcijas partijā, kas ir svarīgākā daļa partijas politikā, bet šeit ģenerālsekretārs var dot tikai padomus…

– Ko mainīsiet partijā, ja nāksiet pie varas?

– Maināms ir daudz kas, bet nosaukšu trīs būtiskākās lietas. Pirmkārt, partija ir jāatgriež mediju telpā – ar saviem viedokļiem, iniciatīvām un prasībām. Šobrīd LSDSP ir „mirusi” publiskajā telpā. Otrkārt, partijai ir nepieciešami jauni biedri, gan jauni, gan veci, gan sabiedrībā zināmi, gan ikviens cits – visi, kuri vēlas Latviju kā sociāli taisnīgu un labklājības valsti un ir gatavi par to cīnīties. Treškārt, jau šodien nopietni jāsāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām – veidojot partijai jaunas teritoriālās organizācijas, izvēloties spēcīgus kandidātus, kuri ir ne vien lojāli, bet arī ar labu reputāciju.

Kongresā es piedāvāšu steidzamāko darbu sarakstu jeb rīcības plānu, kuru man palīdzēja sagatavot priekšsēdētāja vietnieku un valdes locekļu kandidāti, kā arī mūsu domubiedri. Mēs centīsimies piedāvāt biedriem maksimāli skaidru mūsu redzējumu nākotnei.

– Un kā sastrādāsities ar Ati Lejiņu, kurš ir Vienotības frakcijā?

– Es uzskatu, ka jāstrādā kopā – vienam otru atbalstot un cenšoties panākt, ka līdz balsojumiem parlamentā nonāk maksimāli daudz sociāldemokrātu iniciatīvas, lai sabiedrība beidzot gūst reālu labumu no mūsu partijas darbības. Aiz ikviena deputāta parlamentā stāv partija, kas palīdz sagatavot likumprojektus un citus dokumentus, kas palīdz sagatavot argumentus un pozīcijas, tādējādi atbalstot savu deputātu un panākot savu ideju realizēšanu. Šādā ziņā Atis Lejiņš parlamentā ir gluži viens, jo no LSDSP vadības nesaņēma nekādu atbalstu.

Atbalsta un konstruktīvas sadarbības vietā Atis Lejiņš ir saņēmis notas, paskaidrojumu pieprasījumus un nu jau arī izslēgšanu. Partija nav paudusi savu attieksmi ne pret jauno Valsts budžetu, ne nodokļu izmaiņām, ne veselības aprūpi, bet tagad vismaz vienā jomā LSDSP vadība ir formulējusi partijas (savu) viedokli – Atis Lejiņš ir tas biedrs, kurš nodarījis vislielāko kaitējumu LSDSP tēlam. Jo nevienu citu, kurš LSDSP Valdes sēdē būtu izslēgts pēdējos gados par līdzīgu nodarījumu, neatceros! Es uzskatu, ka šis valdes lēmums ir jāatceļ.

– Vai partijai jākļūst par ciešākiem Vienotības partneriem?

– LSDSP noteikti jāmeklē partneri, lai realizētu savas politiskās nostādnes. Pirmkārt uzskatu, ka par partneriem jākļūst arodbiedrībām. LSDSP ne tikai jāgaida, kad arodbiedrības nāks palīgā partijai, bet pašiem jāiet palīgā arodbiedrībām, mums ne tikai jāgaida, kad arodbiedrību biedri stāsies partijā, bet jāveicina, lai LSDSP biedri stātos arodbiedrības, lai tie aktīvi veidotu arodbiedrības savās darba vietās un uzņēmumos.

Vienotības ietvaros man simpātiska šķiet SCP politika, un ar viņiem, manuprāt, LSDSP nebūtu idejisku problēmu sadarboties. Tomēr domāju, ka vispirms Vienotībai vajadzētu pašai tikt skaidrībā par savu nākotni. Ja Vienotība apvienojas vienā labējā partijā, LSDSP šādā politiskā veidojumā neredzu.

Tāpat kā Vienotībā, arī Saskaņas centrā ir cilvēki, kuri ir par progresīvām pārmaiņām. Tomēr viņu partijas līderi gatavojas pašvaldību vēlēšanās startēt kopā ar Šleseru, kas man kā sociāldemokrātam ir absolūti nepieņemami.

Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, mums jāstrādā ar domu, ka tikai no mūsu partijas spēka ir atkarīgs LSDSP rezultāts vēlēšanās un vēlētājiem piedāvāsim savu sarakstu. Bet līdz pašvaldību vēlēšanām ir vēl divi gadi – mēs nedrīkstam no citiem politiskiem spēkiem norobežoties – ir jārunā, jādiskutē… mums jābūt politiskā apritē.

– Kā sastrādāsieties ar biedriem, kas ir esošajā partijas vadībā, ja uzvarēsiet kongresā?

– Tāpat kā ar ikvienu partijas biedru, bez kādas īpašas attieksmes. Manuprāt, ikvienam biedram jāapzinās, ka ar savu rīcību viņš reprezentē partiju. Un līdz ar to ceļ vai grauj tās prestižu. Esošā vadība šobrīd neizprot smago situāciju, kurā tā novedusi LSDSP. Kongress nolēma izveidot sociāldemokrātisku politisko apvienību, tomēr LSDSP vadītāji vienpersoniski, par to neinformējot partijas biedrus un pat ne valdes locekļus, partijas vārdā iestājās vienā no Eiropas liberālākajām partiju apvienībām Libertas.lv, ko klusiņām pārsauca par Atbildību, turklāt Atbildības līdzpriekšsēdētājs un politiskais vadītājs šobrīd tiek piedāvāts par LSDSP priekšsēdētāja kandidātu.

– Ko darīsi, ja kongresā zaudēsiet?

– Turpināšu strādāt. Līdz šim esmu aktīvi darbojies ne vien partijā, bet arī Brīvības un solidaritātes fondā, esam kopā ar kolēģiem organizējuši lieliskus pasākumus, forumus, diskusijas, kas pat vairākus politiskus jautājumus ļāvis ātrāk novest līdz pozitīviem balsojumiem parlamentā. Tāpat ar domubiedriem esmu līdzdarbojies sociāldemokrātiska ziņu portāla Kreisie.LV izveidē, kas šodien guvis atzinību un savu lasītāju loku. Esam pierādījuši, ka daudz ko var izdarīt ar nevalstisko organizāciju palīdzību un sociālajiem medijiem, kā arī intensīvu komunikāciju ar parlamentā ievēlētiem politiķiem. Mēs zinām, ka varam panākt pārmaiņas arī bez atrašanās pie varas. Ir ļoti daudz dažādi veidi, kā palīdzēt sociāldemokrātiskai kustībai Latvijā, un es centīšos šos veidus izmantot.

– Tad kāpēc cīnīties par LSDSP? Vai vieglāk nav izveidot jaunu partiju?

– Droši vien, ka tā ir. Vēl nevienu partiju gan neesmu izveidojis, tāpēc droši atbildēt nevarēšu. Bet, ja nopietni, es uzskatu, ka staigāt no vienas partijas uz otru ir vieglākā ceļa izvēle, bēgot no grūtībām. Kamēr redzēšu nākotni un ticēšu, ka LSDSP var atgriezties lielajā politikā, es par to cīnīšos.

Mēs nedrīkstam arī aizmirst, ka LSDSP ir vecākā Latvijas partija un mums ir atbildība to partijas biedru priekšā, kuri ir šo partiju veidojuši, cēluši un pašaizliedzīgi cīnījušies par sociāldemokrātu idejām. Mums jāpanāk, lai viņi arī šodien varētu lepoties ar LSDSP.