Mūrniece – ministrs?

“4. oktobrī 13027 Vienotības vēlētāji Rīgā izsvītroja sarakstā Lindu Mūrnieci. Es biju viens no viņiem,” tā savā blogā šodien raksta rīdzinieks Romāns Dončenko. Kreisie.LV redakcija nolēmusi publicēt šī raksta tekstu arī šajā portālā.

Vai Mūrniecei jāpaliek iekšlietu ministra amatā?

Autors: Romāns Dončenko

4. oktobrī 13027 Vienotības vēlētāji Rīgā izsvītroja sarakstā Lindu Mūrnieci. Es biju viens no viņiem.

Rezultātā patreizējā iekšlietu ministre no saraksta 2.vietas nokrita uz vienpadsmito un palika aiz borta. It kā būtu pašsaprotami – novērtējums viņas līdzšinējam darbam. Tomēr nē. Plusiņu izrādījās biki vairāk, un iekšlietu ministrs, johaidī!, neesot nemaz kaut kāds pieclatnieks, lai visiem kvaukšķiem būtu pa prātam. Sanāk pat it kā tā, ka īstam “silovikam” taisni arī būtu jābūt ar negatīvu bilanci. Runga nav jāmīl, runga jāklausa!

Sarosījās arī plānā galdiņu urbēju kantori – tā saucamās policistu arodbiedrības. Nost ar Mūrnieci! Delfos un vēl šur tur nopublicējās kaut kāds Reinis Lazda, uzskaitīdams ar īso atmiņu sirgstošajām masām visus Mūrnieces nedarbus, par ko tad viņa arī it kā dabūja no vēlētājiem sirsnīgo pendeli.

Te nu man bija jāsecina, ka minētie argumenti bija nekas cits kā Mūrnieces pagalam neveiksmīgs PR – gan Bauska, gan Naglas kratīšana, gan bērni dienesta mašīnā. Mani argumenti viņas svītrošanai bija pavisam citi – tādi, kas saistīti nevis ar kādu viedokļu paušanu televīzijas intervijās, bet gan tiešo pienākumu veikšanu – iekšlietu politikas veidošanu. Par to kritizētāji nesaka ne vārda. Laikam tāpēc, ka pašiem nav sajēgas.

Ko pati Mūrniece min kā savus panākumus? To, ka neskatoties uz visiem samazinājumiem, algu un štatu griešanām, policija joprojām ir darboties spējīga, un noziedzības līmenis ir pat krities.

Neizplūstot garos, bezjēdzīgos teikumos, ir skaidri jāpasaka viena lieta – mums nav nekādas iekšlietu politikas. Nav mērķu, kas būtu jāpanāk, nav etalonu, uz kā tiekties.

Neilgi pēc Mūrnieces stāšanās amatā tika organizēta tikšanās ar Rīgas policijas pārstāvjiem, nedaudz vēlāk arī divas visu iekšlietu darbinieku konferences. Uz jautājumu par drastiskajiem līdzekļu samazinājumiem tika sniegta atbilde, ka vainīgs bijušais priekšnieks Lieljuksis, kurš cik tur tos miljonus vieglprātīgi esot pārtērējis. Kāpēc gan viņš sēdēja zālē starp citiem “zaslužennijiem” (tiesa gan, visai rāmi), nevis uz cieta beņķa, neviens delikāti nepaskaidroja. Es secināju – tāpēc ka neko viņš nebija pārtērējis vai izšeftējis. Vajadzēja grēkāzi, un viss. Ne jau pirmo reizi, galu galā.

Policista alga ir apmēram 250 Ls “uz rokas” kārtībniekam uz ielas, apmēram 330 Ls – inspektoram, tas ir, virsniekam ar augstāko izglītību, kurš izmeklē noziegumus. Algu sistēma ir arhaiska – reālo bruto veido amatalga plus uzturnauda plus piemaksas par izdienu, dienesta pakāpi, bīstamību. Rezultātā valstī, kur bezdarbs sasniedza visus 20 procentus, policijā, vismaz Rīgā noteikti, trūka un joprojām trūkst cilvēku, sevišķi kārtībnieku amatos. Patruļdienestā strādā divas dienas pa 12 stundām, divas dienas brīvas – papilddarbam kaut kur apsardzēs. Pēc štatu samazināšanām Mūrniece bija izdevusi rīkojumu nevienu “no ielas” darbā neņemt. Pēc kāda laiciņa uz to jau skatījās caur pirkstiem, šobrīd vienkārši ignorē. Cilvēku kā nav, tā nav, nekomplekts palicis. Baumo, ka no jaunā gada brīvās štatu vietas nogriezīs nost, un lieta darīta. Joprojām materiāli tehniskā apgāde ir joma, kurā notiek klusa šiverēšanās, bet kārtības kā nebija, tā nav.

Ar Mūrnieces svētību tika likvidēta Policijas akadēmija. Nav nekāds brīnums, ka viņai roka nenotrīcēja, vienā mirkī sagraujot to, kas bija taisīts teju 20 gadus – pati tur nav mācījusies, kā zināms. Lai inspektori visi ir diplomēti juristi, iekšlietu ministram pietiek ar komunikāciju bakalauru, “mirdzumu acīs” un šaujamo sumpenītē. Jau tā policija pilna ar sliņķiem un pajoliņiem, kas citur nekur ar saviem jurista un citiem humanitārajiem diplomiem nav vajadzīgi, bet īstā raža, ko pļaus šī lēmuma iespaidā, būs pēc gadiem desmit. Tad to varēs saukt par ilgtermiņa ieguldījumu.

Vai kāds ir lasījis “Vienotības” pirmsvēlēšanu programmas daļu “Sabiedrības drošība”? Lai nu kam, bet iekšlietu ministrei bija jāizlasa vismaz, kas tur bija samurgots! Policijas darba atslogošana no nevajadzīgām birokrātiskām procedūrām – kas ar to būtu bijis domāts? Tomēr uz jautājumu – cik tad valsts būtu gatava atļauties maksāt par vienu likuma sargu, un cik daudz no viņa ir iespējams prasīt? – neviens nav spējīgs līdz šim atbildēt. Vienkāršā valodā runājot – cik lietas vidēji viens policists var izmeklēt un cik lielā apjomā kas būtu jāizmeklē? Šobrīd likums prasa, lai ievārījuma burkas zādzība no pagraba būtu iegrāmatota biezā sējumā, un no jaunā gada saskaņā ar valdības apstiprinātiem noteikumiem – arī pilnā apjomā jāsalādē datorā.

Diemžēl tādā garā var turpināt ilgi. Diemžēl joprojām mūsu iekšlietu politika ir viena vienīga muļļāšanās.Ceru uz pozitīvām pārmaiņām, lai kas arī ieņemtu šo krēslu turpmāk.