Jautājums par kreisi centrisko politiku ir aktualizējies, sākoties krīzei, un arī, nonākot pie skaudras apjausmas par “Saskaņas” izredzēm gaidāmajās vēlēšanās. Tikai tad, sabiedrībai pēkšņi atceroties “Saskaņas Centra” ideoloģisko piederību kreisajam politiskajam spārnam, sāka atdzimt interese plašākā publikā. Citāts no kādas grāmatas ne politikas sakarā: ”Varat būt drošs, ser, cilvēkam apziņa, ka viņš tiks pakārts, apbrīnojami palīdz sakopot domas.”
Autors: Uvis Martinsons
Jau pēc pašas kreisi centriskās politikas būtības – uzsvērt valsts lomu ekonomikā, kreisa politika nozīmē aktīvu valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos. No makroekonomikas teorijas, nodokļi un naudas politika ir vienīgie nozīmīgie līdzekļi, lai valsts varētu ekonomiku ietekmēt. Vēl, protams, mērķtiecīgas valsts investīcijas nozaru attīstībai. Latvijas politikai ir raksturīgas dažādas interesantas nobīdes. Piemēram, tāda, ka politiķi kreisos un labējos tiek dalīti atkarībā no viņu simpātijām ASV vai Krievijai. Savukārt pašā Eiropā manis aprakstīto aktīvo monetāro un fiskālo politiku jau sen ir pārņēmuši un uztur centriski labēji spēki. Vācijā, nākot pie varas Merkelei, neviens pat nerunāja par progresīvo nodokļu atcelšanu.
Treknajos gados realizējām tādu nodokļu un monetāro politiku, kura novirzīja kapitālu uz ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, bet bremzēja investīcijas ražošanā un lauksaimniecībā. Kā arī netika no valsts puses atbalstīta vietējo uzņēmumu un ilgtermiņā svarīgo nozaru attīstība. Vismaz ne pietiekamā apjomā. Rezultāts ir dziļa ekonomiska krīze, nekustamajiem īpašumiem zaudējot savu tirgus vērtību.
Vai nav tā, ka viens otrs politiķis un politiskais spēks pārspīlē korupcijas nozīmi valsts ekonomiskajās problēmās, bet aizmirst par lielajām lietām – nodokļiem un naudas politiku, kur kļūdas uzreiz mērāmas desmitos un simtos miljonu latu?
Ko darām, lai izietu no krīzes? – Gandrīz neko! Vairāmies no aktīvas fiskālās un monetārās politikas, kura varētu stimulēt ekonomiku un veicināt ātrāku atkopšanos! Vai taupības politika Vācijā ar viņu N reizes augstāko dzīves līmeni varētu būt mums piemērs? Visā Eiropā valstu ekonomikas balstās uz labklājības valsts modeli, kurš, savukārt, balstās uz augstu iedzīvotāju preču patēriņu, kurš tiek stimulēts ar aktīvu nodokļu iekasēšanu un naudas pārdali ekonomikas ietvaros.
Tuvākajā laikā mēģināšu pastāstīt par divām ekonomiska rakstura konferencēm, kuras pavasara pusē rīkoja “Brīvības un solidaritātes fonds” un “Saskaņas Centrs” un kuras abas lielā mērā bija veltītas nodokļu politikai.