Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) stingrā pieturēšanās pie prasībām, kuras tas izvirzījis valstīm, kas saņēmušas starptautisko finanšu palīdzību, apdraud ekonomikas atveseļošanos Latvijā un visā Eiropā. Tā intervijā aģentūrai «Bloomberg» apgalvojis ietekmīgā Vašingtonā bāzētā Ekonomikas un pētījumu centra («Center for Economic and Policy Research», CEPR) līdzdirektors Marks Veisbrots. Pēc viņa paustā, domstarpības starp Ungāriju un SVF attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanas mērķiem «liecina, ka zināms elastīguma trūkums no SVF puses var būt bīstams pārējai Eiropai».
Avots: BNS
CEPR eksperts norādīja, ka SVF dalība finanšu paketē, kas paredzēta finanšu problēmās nonākušo eiro zonā ietilpstošo Dienvideiropas valstu Portugāles, Īrijas, Itālijas, Grieķijas un Spānijas atbalstam, var novest pie tā, ka visā reģionā tiek uzspiesta izaugsmi bremzējoša politika.
«Vissatraucošākais fakts ir, ka SVF tagad ir iesaistīts problēmās nonākušu eiro zonas valstu glābšanas paketē tik lielā mērā, ka fondam ir zināms ietekmes līmenis, kurš atbalsta prociklisku politiku. Pastāv risks, ka atveseļošanās nenotiks. Tas var radīt būtisku ietekmi [eiro zonas] reģionā, kas veido ceturto daļu pasaules ekonomikas,» brīdināja Veisbrots.
«Bloomberg» atgādina, ka SVF ir piešķīris aizdevumus Ungārijai, Latvijai, Ukrainai, Rumānijai un Serbijai, jo šīm valstīm draudēja maksātnespēja.
Veisbrots pauda uzskatu, ka SVF politika «ir bīstama arī Austrumeiropai». Pēc viņa paustā, tik lielā mērā, kādā tiks liegtas atveseļošanās iespējas kādai no minētajām piecām valstīm, cietīs arī viss pārējais Austrumeiropas reģions.
Pērnruden CEPR jau kritizēja SVF, norādot, ka Latvijai, Ungārijai un Ukrainai izvirzītās prasības finansiālas palīdzības saņemšanai var vēl vairāk iedragāt šo valstu smagi cietušās ekonomikas un apgrūtināt to atveseļošanos no krīzes.
«Viņi [SVF] neizvirza tik daudz nosacījumu, kā tas bija pirms desmit gadiem, taču nosacījumi, kurus viņi izmanto, joprojām bieži vien ir kaitējoši [valstīm, kas spiestas prasīt SVF naudu]. Par spīti pretējiem apgalvojumiem, SVF turpina uzspiest prociklisku [ekonomiku savelkošu] politiku valstīm, kas smagi cietušas globālajā recesijā,» pērn septembrī intervijā «Bloomberg» norādīja Veisbrots.
SVF darbība jau agrāk daudzkārt kritizēta. «Bloomberg» savā jaunākajā publikācijā kā piemēru min 1997.gadu, kad SVF pieprasīja tēriņu apcirpšanu un procentlikmju paaugstināšanu Taizemē apmaiņā pret 3,9 miljardu ASV dolāru aizdevumu. Sešus mēnešus vēlāk pats fonds atzina, ka tā prasības bijušas pārāk stingras, jo Taizemē kritās nodokļu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte.
Kritiķi norādījuši, ka fonds ar vienām un tām pašām metodēm cenšoties atrisināt visas problēmas. Turklāt, pēc viņu paustā, SVF iejaukšanās dēļ cieš vietējie iedzīvotāji, bet ārvalstu investori un tiem pietuvinātas vietējās elites gūst labumu.
CEPR ir bezpeļņas organizācija, kas 80% sava finansējuma saņem no dažādiem fondiem. CEPR konsultantu valdē darbojas tādi ietekmīgi cilvēki kā Nobela prēmijas laureāts, bijušais Pasaules Bankas galvenais ekonomists Džozefs Stiglics.