Šī gada 5. jūnijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atkārtoti tika skatīti grozījumi Darba likumā, kuros paredzēta iespēja ar ģenerālvienošanos nozarē noteikt būtisku minimālās algas paaugstinājumu nozarē. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikums nepārkāpj Satversmē noteikto koplīgumu brīvību, un pauž atbalstu minimālās algas paaugstinājumam un Satversmē garantētajām tiesībām uz koplīgumu.
www.arodbiedribas.lv
LBAS uzsver: Latvijas Satversme un Darba likums ir pieņemti atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas (SDO) normām, kuras Latvijai ir saistošas. Ja priekšlikums tiek pieņemts atbilstoši SDO noteiktajam principam, nevar uzskatīt šādu tiesību akta grozījumu par Satversmei neatbilstošu.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns šodien SDO ikgadējās konferences darba grupā Ženēvā piedalījās diskusijā un balsojumā par rekomendācijām saistībā ar divpusējo sociālo dialogu: “Ir jāatbalsta sociālo partneru iespēja pašiem vienoties par augstāku minimālo algu nozarē, kā tas notiek pie mūsu kaimiņiem Skandināvijas valstīs. Šodien SDO tika apspriests un nobalsots par tieši šādu Ziemeļvalstu valdību priekšlikumu, ko stingri atbalstīja Ziemeļvalstu arodbiedrības, ka ne vienmēr nepieciešama valdības iesaiste tur, kur sociālie partneri paši tiek galā, attīstot divpusējo – nozares dialogu.”
Ar ģenerālvienošanos būvniecībā, kuras parakstīšana jau uzsākta, tiktu noteikts būtisks minimālās algas pieaugums nozarē – 780 eiro mēnesī un 820 eiro tiem, kam ir profesionālā kvalifikācija. Kā zināms, minimālā alga valstī šobrīd ir 430 eiro. Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. LBAS uzsver SDO noteikto principu attiecībā uz atkāpēm no tiesību aktiem ar koplīgumu, tajā skaitā ģenerālvienošanos, un tās atbilstību SDO konvencijai Nr.98 “Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu”. Šis princips paredz, ka no atsevišķām darba tiesību normām var atkāpties ar darba koplīguma regulējumu, bet tikai noteiktos gadījumos un ar konkrētu mērķi. Šādai atkāpei ir jābūt paredzētai ar tiesību aktu.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa akcentē: “Darbinieki strādā darba samaksas, ne virsstundu dēļ. Galvenais jautājums ir darba samaksa kopumā, sākot ar minimālo algu nozarē. Turklāt virsstundas nedrīkst būt kā regulāra norma uzņēmumu darbībā, bet tikai izņēmuma situācija. Ģenerālvienošanās ir sistēmisks un inteliģents instruments algu celšanai Latvijā, un kā rāda Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības veiktie aprēķini – tā pozitīvi ietekmētu ap 10 000 darbinieku algas.”
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā minimālo vai zemāku algu kopumā saņēma 20,1% no kopējā darbinieku skaita valstī, būvniecības nozarē vēl vairāk – 22,3%. Savukārt bruto darba samaksu līdz 700 eiro mēnesī saņem attiecīgi 50% un 51,7%. Līdz ar to ir būtiski aizstāvēt tos darbiniekus, kuri ir pakļauti šādai nedrošai nodarbinātībai ar necienīgu atalgojumu. Ar ģenerālvienošanos arodbiedrības ļauj mazināt virsstundu apmaksu, taču nosaka drošības mehānismu – sarkano līniju, kas nozīmē, ka atkāpi drīkst izdarīt tikai ar vispārsaistošo ģenerālvienošanos un tikai tad, ja tā paredz būtisku algas paaugstinājumu nozarē. Kas ir šis būtiskais palielinājums – to jānosaka katrai nozarei pašai, atbilstoši tās specifiskajai situācijai. Ģenerālvienošanos var slēgt tikai LBAS dalīborganizācija, līdz ar to LBAS uzņemas kontroli par to, lai pieaugums ir būtisks un atteiksies vest sarunas, ja tas tā nebūs un neatsvērs piemaksas par virsstundām samazinājumu.
Kā norāda Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība, virsstundas tiek uzskaitītas tikai 9% no inženierbūvniecības uzņēmumos strādājošajiem. Savukārt “aplokšņu algu” īpatsvars būvniecībā ir 36,3%. Ģenerālvienošanās kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti nākotnē šo skaitli noteikti samazinātu.
Atkāpes no darba tiesiskā regulējuma ar koplīgumu ir atbilstošas starptautiskajām darba tiesībām, ja šāda atkāpe ir noteikta ar likumu un konsultējoties ar sociālajiem partneriem; atkāpe ir ar ierobežotu raksturu, proti, attiecībā uz noteiktu nodarbinātības noteikumu, nevis uz daudziem vai visiem nodarbinātības noteikumiem; tā ir paredzēta ar konkrētu pozitīvu mērķi – ievērojami augstāku algu nozarē; tās veikšanai ir paredzēti konkrēti noteikumi, kuru izpilde ir obligāta.
Ekonomikas ministrijas priekšlikums atbilst visiem šiem minētajiem kritērijiem: šāda atkāpe ir paredzēta ar likumu – tas ir Darba likuma grozījums, šo priekšlikumu virza paši sociālie partneri; atkāpe ir ar ierobežotu raksturu – tā ir paredzēta attiecībā uz vienu Darba likuma pantu, un netiek mainīts kopīgs princips par darbiniekam labvēlīgāku tiesību normu; tā ir paredzēta ar konkrētu mērķi – ēnu ekonomikas mazināšanu un minimālās atlīdzības celšana nozarē; un tās veikšanai ir paredzēti konkrēti noteikumi, kas ir vispārsaistoša ģenerālvienošanās, ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums un piemaksu par virsstundām nevar samazināt vairāk nekā par 50%.
Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC) šī gada 1. maijā izziņoja bezprecedenta brīdinājumu par ārkārtas situāciju, izceļot valstis un gadījumus, kur Eiropas strādājošo cilvēku iespējas sasniegt cienīgas algas un cienīgus darba apstākļus ir apdraudētas. Saistībā ar Latviju ETUC cēla trauksmi par slikto situāciju ar ģenerālvienošanās noslēgšanu. Tāpēc LBAS atbalsta koplīgumu uzņēmumā un nozarē slēgšanu sistēmisku uzlabojumu ieviešanai Latvijā strādājošajiem: jā – koplīgumiem Latvijā un augstākai darba samaksai!