Jūnija beigās Briselē notikusi Eiropas Komisijas organizētā Profesionālās izglītības Konsultatīvās padomes (ACVT) sēde, kurā katrai ES valstij paredzēta pārstāvniecība no arodbiedrībām, darba devēju organizācijas un Izglītības ministrijas. Daudzām valstīm sanāksmēs regulāri piedalās visi trīs pārstāvji. Šogad Lietuvai bija pārstāvētas visas trīs puses, Igaunijai bija arodbiedrību un valdības pārstāvis, bet Latvijai tikai arodbiedrības pārstāvis no Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA). Minētais dalībnieks apliecinājis, ka līdz šim ministrijas pārstāvji no Latvijas sanāksmēs nekad nav piedalījušies, dažreiz piedalījies Latvijas Darba Devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis.
Padomes sēdes darba kārtībā šoreiz bija sekojoši jautājumi:
► par jaunajām Eiropas Komisijas izglītības un nodarbinātības iniciatīvām (jauna stratēģija turpmākajiem 10 gadiem, koncepcija „Jaunatne darbā”, jaunā Mobilitātes programma);
► Kopenhāgenas procesa attīstība;
► pētījumu prezentācija par mācekļu mobilitāti;
► ECVET – kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā, kā arī šīs sistēmas un kvalifikāciju ietvarstruktūru sasaiste;
► ESCO klasifikācijas sistēma;
► profesionālās izglītības politika valstīs, kas nav Eiropas Savienībā;
► Beļģijas prezidentūras plāni profesionālajā izglītībā;
citi jautājumi.
Informācijas avots: www.lizda.lv
Vispirms notika atsevišķas katras partneru grupas sēdes, kurās tika izskatīti galvenie Darba kārtības jautājumi, lai izkristalizētu kopīgu viedokli katras tēmas pamatjautājumos, lai varētu plenārsēdē izteikt vienotu viedokli. Bez tam šajā sanāksmes daļā katram dalībniekam bija jāpastāsta par aktualitātēm profesionālajā izglītībā savā valstī.
Visi dalībnieki akcentēja nepieciešamību attīstīt kvalitatīvu profesionālo izglītību ekonomiskās krīzes laikā, jo tikai kvalitatīva profesionālā izglītība ir ilgtspējīgas attīstības pamats.
Plenārsēdē notika EK un CEDEFOP pārstāvju prezentācijas, visu trīs pušu komentāri par katru darba jautājumu. Tā kā nebiju piedalījusies iepriekšējā sanāksmē decembrī, tad nebiju lietas kursā par dažām iniciatīvām, kas tika apspriestas šajā sanāksmē.
Nākotnes stratēģiskās politikas jomā tika akcentēta pedagogu un apmācītāju lomas pieaugums, jo kvalitatīvi organizēta tālākizglītība ir nepieciešams zināšanu ekonomikas faktors. Savukārt strādājošo tālākizglītības mērķtiecīgā organizēšanā svarīga loma ir pedagogiem un tālākizglītības pedagogiem (trainers), tāpēc īpaša nozīme jāpievērš tālākizglītības pedagogu regulārai apmācībai un metodikai, kā tas tiek veikts. Tā kā darba tirgus kļūst nedrošāks, cilvēkiem jāgūst no mācīšanās.
Svarīgs jautājums ir to jauniešu iekļaušana darba tirgū, kuriem ir mācīšanās grūtības un kas priekšlaicīgi pamet izglītības sistēmu. Pēc EK datiem, tādu jauniešu ir apmēram 20% un nav panākts progress situācijas uzlabošanai.
Risinājums varētu būt māceklības (apprenticeship) paplašināšana. Tika akcentēts, ka arodbiedrības varētu būt labs partneris māceklības attīstīšanā, taču daudzās valstīs arodbiedrības netiekot uzskatītas par reālu partneri.
Māceklības procesa optimizēšanai izveidots projekts par mācekļu mobilitāti. Tika uzsvērts, ka šis jautājums aktualizējams nacionālajā līmenī, akcentējot uzmanību tām jauniešu kategorijām, kam ir mācīšanās grūtības un zemas pamatprasmes. Tādu cilvēku ES ir 18 miljoni. Nepieciešams izstrādāt nacionālās stratēģijas, kā situāciju uzlabot, piesaistot tam arī arodbiedrības.
Runājot par profesionālās izglītības politikas situācijas izvērtējumu (CEDEFOP ziņojums), akcentēta sociālo partneru līdzdalība un atbildība. Sociālo partneru plašāka līdzdalība nacionālajā līmenī varētu palīdzēt izvirzīt profesionālo izglītību un apmācību augstāk izglītības un nodarbinātības politikas dienas kārtībā. Vācijas pārstāvis profesionālo izglītību tēlaini nosauca par Pelnrušķīti Eiropas izglītības politikā, tāpēc visiem sociālajiem partneriem vajadzētu rūpīgi sekot Kopenhāgenas procesa un Briges komunikē attīstībai (plānots pieņemt 2010.gada beigās).
ECVET sistēmas attīstības izvērtējumā (kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā) tika akcentētas kredītpunktu sistēmas atšķirības augstākajā un profesionālajā izglītībā, uzsvērta ECVET saistība ar Eiropas kvalifikācijas ietvarsistēmu. Atzīmēts, ka šai sistēmai ir pretinieki vairākās valstīs, kā arī vairākas valstis neko nedara, lai attīstītu sistēmu savā valstī, bet tikai gaida sistēmas izveidi, tad tikai pārņems izstrādāto modeli. Tādā gadījumā pastāv bažas, ka šajās valstīs nekādu reālu izmaiņu nebūs. Tāpēc svarīgi, lai arodbiedrības sekotu līdzi procesam, zinot, kā process notiek un saprotot, kā to vajadzētu virzīt.
Izveidota ECVET lietotāju grupa (Latvija nav šajā grupā), kas tiekas vienu reizi gadā. Šobrīd tiek izstrādāta mājas lapa un tiks izdots žurnāls. Izstrādātie un sagatavotie materiāli ir pārāk smagnēji un lietotājam nedraudzīgi, solīts, ka uz decembra sanāksmi tiks izstrādāts labāks materiāls.
Neformālās izglītības atzīšanas trīs mērķa grupas tika izdalītas atsevišķi (IVET, CVET, pašmācība). Izvērtās diskusija starp darba devējiem un arodbiedrībām par darbiniekiem nepieciešamo kvalifikāciju. Darba devēji uzskata, ka nav nepieciešama augsta, bet tikai pietiekama kvalifikācija, savukārt arodbiedrības akcentēja, ka nepieciešama augsta kvalifikācija, jo tikai tad iespējams fleksibli piemēroties mainīgajām darba tirgus prasībām.
Runājot par ESCO (Eiropas Prasmes, Kompetences, Profesijas), iepazīstināja ar multilingvālu taksonomiju/klasifikāciju, kas tiek veidots kā Eiropas līmeņa instruments, lai tuvinātu izglītības un darba pasauli, lai varētu veidot vieglākus salīdzinājumus nozaru, institūciju un valstu vidū. Tiek veidota ESCO mājas lapa, bet tā vēl nav pabeigta.
Sanāksmes pēdēja daļā ETF informēja par profesionālās izglītības politikas attīstību, kā arī iepazīstināja ar Beļģijas prezidentūras plānotajām aktivitātēm.