Šī gada 7. martā biedrība PROGRESĪVIE vērsās pie Finanšu ministrijas ar konkrētiem priekšlikumiem par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā, minot noteiktas procentu likmes. Tās pašas dienas vakarā Finanšu ministrija izplatīja publisku paziņojumu, kurā biedrības aprēķinus nodēvēja par kļūdainiem, gan vienlaicīgi tekstā atzīstot, ka detalizēti ar tiem nemaz nav mēģināts iepazīties.
Biedrība PROGRESĪVIE šādu argumentāciju no ministrijas puses uzskata par apšaubāmu – tā ne ar ko neatšķiras no gadiem ilgi labējo politiķu atkārtotajām divrindēm.
Biedrības PROGRESĪVIE vadītājs Ansis Dobelis uzskata:
„Finanšu ministrija apgalvo, ka PROGRESĪVO sagatavotie priekšlikumi, kas paredz būtisku algas nodokļu samazinājumu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem un nelielu sloga pieaugumu ļoti lielo algu saņēmējiem, veicinās ēnu ekonomiku un ienākumu slēpšanu. Ir zināms, ka lielāko ēnu ekonomikas daļu veido tieši nelielu un vidēju ienākumu slēpšana, jo nodokļu slogs šādām algām ir teju nesamaksājams. Kā nodokļa sloga samazināšana šīm iedzīvotāju grupām var palielināt ēnu ekonomiku? Gluži pretēji – būtisks sloga samazinājums var kalpot par motivāciju pamest ēnu ekonomikas sektoru gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam.”
Biedrība PROGRESĪVIE aicina apzināties, ka jebkurā nodokļu sistēmā un ar jebkādām likmēm vienmēr būs neliela daļa negodīgu un nesolidāru indivīdu, kuri nevēlēsies maksāt nodokļus, kaut gan to spēs atļauties. Taču Finanšu ministrijas argumentācija konkrētajā gadījumā liecina, ka tā nespēj izstrādāt pietiekamu normatīvo bāzi, lai līdz minimumam samazinātu iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. „Izskatās, ka ministrija pat to necenšas,” saka Ansis Dobelis, „bet vairāk domā, kā pielāgot nodokļu sistēmu tiem, kuri nevēlas maksāt nodokļus un, lai no tiem izvairītos, spēj algot dārgus grāmatvežus un finansistus.”
Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka progresīva nodokļu sistēma un dividenžu aplikšana ar nodokļiem atbaidīs investorus. Patiesībā PROGRESĪVO priekšlikumos paredzētais samazinās nodokļu slogu un radīs priekšrocības reālās ekonomikas sektoram – uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar ražošanu, nodarbina lielu skaitu cilvēku. Un vēl būtiskāks atbalsts tas būs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
„Jā, varam atzīt, ka mūsu priekšlikumi Latviju padarīs mazāk draudzīgu spekulatīvajam biznesa, kuru vēlme nav Latvijā darboties ilgtermiņā un radīt nozīmīgu darba vietu skaitu,” saka Ansis Dobelis. „Tāpēc ir jautājums, kādus investorus īsti vēlas Finanšu ministrija – tos, kas rada finanšu un nekustamo īpašumu burbuļus, vai tos, kas ceļ rūpnīcas? Progresīva nodokļu sistēma ir priekšrocība rūpniekiem.”
Tāpat PROGRESĪVAJIEM no Finanšu ministrijas puses tiek pārmests, ka priekšlikumi nav fiskāli neitrāli. Biedrība piekrīt – ja tiek skatīts tikai IIN, ieņēmumi no tā budžetā sākotnēji tiešām samazināsies. Tomēr būtisku darbaspēka nodokļu samazināšanu ir noteikti jāskata kontekstā ar ieņēmumu palielināšanos valsts budžetā no citiem nodokļiem, izdevumu samazināšanos sociālās palīdzības programmām un nodokļu izmaiņu kopējo ietekmi uz visu tautsaimniecību, tajā skaitā izmaiņām patēriņā un nodarbinātībā. Patiesībā nespēja paskatīties plašāk, nespēja finanšu un nodokļu politiku veidot kopā ar tautsaimniecības mērķiem ir problēma, kas mūsu politiķiem ir hroniska.
Visabsurdākais, ka savā paziņojumā vienlaikus ministrija saka, ka nevienlīdzības mazināšana ir viņu lielākā prioritāte. Kā tas savienojams ar plāniem saglabāt regresīvās tendences mūsu nodokļu sistēmā, vēlmi tikai proporcionāli mazināt nodokļu slogu visiem? Tas patiesībā atkal atbalstīs tikai turīgākos. Priekšlikums diferencēt neapliekamo minimumu robežās līdz 90 latiem ir nebūtisks, to pat grūti nosaukt par simbolisku. Lai risinātu Latvijas sociālās un ekonomiskās problēmas, ir nepieciešami nopietni risinājumi.
Biedrība PROGRESĪVIE cer, ka Saeimas frakcijas, kurām arī ir nosūtīti sagatavotie priekšlikumi, tos vērtēs pēc būtības, būs gatavas diskutēt un uzklausīt argumentus, nevis atrunāsies ar populistiskiem argumentiem.