LIZDA: sadzirdētās arodbiedrības ierosmes

Laikam skrienot, izglītības un zinātnes darbinieku gūtie panākumi darba vides sakārtošanā šķiet jau pašsaprotami un pat ikdienas steigā piemirsti, tādēļ piedāvājam nelielu atskatu uz dažām no mūsu kopīgajām uzvarām, iestājoties par kvalitatīvu izglītību visiem un profesionāliem, labi atalgotiem pedagogiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība

Pirmsskolas pedagogu darba samaksa no valsts budžeta

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau 2005.gada maijā, pieņemot IV Kongresa rezolūciju, izvirzīja valdībai prasību nodrošināt pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta. Atkārtoti šī prasība tika izteikta 2010.gada maijā, pieņemot V Kongresa rezolūciju. Gadu no gada arodbiedrība un Latvijas Pašvaldību savienība šo prasību valdībai regulāri atgādināja. 2011.gada septembrī arodbiedrības priekšlikumu veidā tā tika virzīta iekļaušanai valdības deklarācijas rīcības plānā.

Beidzot, valsts nopietni apņēmusies 2013.gadā no pašvaldībām pārņemt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu izmaksu, kas valsts budžetam prasīs aptuveni 23 miljonus latu. Šādu lēmumu pieņēma Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā Demogrāfisko lietu padome, kurā piedalās arī arodbiedrību pārstāvji.

Pedagogu darba kvalitātes vērtēšana

Arodbiedrībai ir ļoti svarīga pedagoga profesijas novērtēšana un atzīšana sabiedrībā, kuras pamatā ir pedagogu darba kvalitātes veicināšana un adekvāts atalgojums. Jau 2006.gadā arodbiedrība, pēc Ministru prezidenta aicinājuma, uzsāka darbu pie pedagogu karjeras izaugsmes un darba kvalitātes vērtēšanas sistēmas, lai veicinātu pedagogu konkurētspēju darba tirgū. Darba grupā LIZDA pārstāvji izstrādāja konkrētus priekšlikumus pedagogu darba kvalitātes vērtēšanai, kas tika iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kopš 2009.gada vairāk nekā 32 tūkstoši pedagogu brīvprātīgi iesaistījušies ministrijas ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas aprobācijā, iegūstot kādu no piecām darba kvalitātes pakāpēm. Šā gada februārī valdības deklarācijas rīcības plānā tika iekļauts punkts, kurš paredz ar 2014.gada 1.jūniju pilnībā ievest pedagogu motivācijas un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, to sasaistot ar atalgojumu. Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisijās piedalās arī arodbiedrības pārstāvji.

Šā gada martā lielākās pedagogu organizācijas (LIZDA, LIVA, LPD) pauda atbalstu līdzsvarotām reformām izglītībā un izvirzīja prasības valdībai paaugstināt pedagogu darba samaksu. Rakstisku atbalstu arodbiedrību prasībām pauda izglītības iestāžu kolektīvi no visas Latvijas. Kā zināms, IZM piedāvā ar 2012.gada 1.septembri ieviest diferencētu pedagogu atalgojumu saskaņā ar iegūto kvalitātes pakāpi (kvalitātes piemaksas), sākot ar tiem pedagogiem, kuri ieguvuši 4. un 5. profesionālās darbības kvalitātes pakāpi. Taču arodbiedrība vēlas redzēt skaidru piedāvājumu kvalitātes piemaksām visiem pakāpes ieguvušajiem pedagogiem. Pēc LIZDA vadības ierosinājuma ministrijā ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada 20.jūnijam izstrādāt priekšlikumus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas kārtībai, iekļaujot atalgojuma paaugstināšanas programmu.

Atbalsts mazajām lauku skolām

Arodbiedrība pagājušā gada oktobrī gan vizītē pie valsts prezidenta, gan ministrijai publiski izteica priekšlikumu sadarbībā ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām neatliekami risināt jautājumu par valsts atbalstu mazajām lauku skolām, kurās skolēnu skaits nepārsniedz simtu.

Valdības deklarācijas rīcības plānā minēts, ka IZM saskata mazo skolu pārtapšanu par kopienu daudzfunkcionāliem centriem, kā arī sola līdz 2013.gada 1.septembrim tām izveidot starpministriju atbalsta programmu. Arodbiedrība ir deleģējusi pārstāvjus darbam ministrijas ekspertu grupās nozares pārmaiņu īstenošanas piedāvājumu izstrādei, tostarp, mazo lauku skolu programmas tematiskajā apakšgrupā. Darba grupā priekšlikumu izstrādē programmas izveidei vēl nav veikti finanšu aprēķini. Ekspertu darba grupas priekšlikumus ministrijā sniegs līdz šā gada jūnija beigām.

Prasības pedagogiem un izglītības saturs

2011.gada oktobrī arodbiedrības rīkotajā konferencē „Pedagogu darba vide un izglītības kvalitāte” un akcijā „Skolas diena” identificētas pedagogu darba vides attīstības vajadzības, kuras prasību veidā arodbiedrība iesniedza ministrijai. Konferencē klātesošajiem lēmējvaras pārstāvjiem tika rosināts veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, kas atļautu vienam skolotājam mācīt vairākus radniecīgus mācību priekšmetus. Šobrīd pie šī priekšlikuma strādā ministrijas darba grupa, kurā iekļauti LIZDA pārstāvji. Arodbiedrība šo priekšlikumu centīsies iestrādāt arī memorandā, ko piedāvā parakstīt izglītības un zinātnes ministrs.

Tāpat konferences dalībnieki lēmējvaras pārstāvjiem rosināja izvērtēt mācību saturu un mācību procesu vispārējā izglītībā, jo mūsu pedagogi ir tiešām labi, talantīgi un daudz strādā, bet katrs no viņiem grib redzēt konkrētus uzdevumus, kas mācību procesā jāsasniedz. Bērnu skaitam samazinoties, katram bērnam ir jābūt kā talantam, kurš paliek Latvijā. Arī šo arodbiedrības priekšlikumu šobrīd izskata IZM izveidotā darba grupa par saturu un mācību procesa organizāciju.

40 stundu darba nedēļa

Arodbiedrība jau 2007.gadā konferencēs diskutēja par pedagogu darba apjoma pielīdzināšanu 40 stundu darba nedēļai, bet 2010.gada aprīlī izveidoja iekšējo darba grupu priekšlikumu izstrādei valsts un pašvaldību budžeta finansēto izglītības iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmas pilnveidei. Darba grupa izstrādāja pedagogu 40 stundu darba nedēļas SVID analīzi, kas tika iesniegta ministrijai. IZM ieceri par pedagogu 40 stundu darba nedēļu plāno īstenot 2014.gadā, par ko šobrīd notiek diskusijas ministrijas darba grupās.

Tā būtu principiāli jauna pieeja pedagogu darba samaksai, nodrošinot samaksu par visiem definētajiem darba pienākumiem, kā arī iespēja noteikt pedagogiem normālo saīsināto darba laiku (DL 131.panta 3.daļa). Arodbiedrība ļoti rūpīgi izvērtēs pedagogu 40 stundu darba nedēļas ieviešanas modeļus un piekritīs tikai pie nosacījuma, ja par visiem pedagoga veiktajiem pienākumiem tiks paredzēts adekvāts atalgojums.

Finansējums zinātnei un pedagogiem augstākajā izglītībā

Kā zināms, krīzes gadu sākumā valdība samazināja valsts finansējumu zinātnei par 63%. Toreiz LIZDA un Latvijas Zinātņu Akadēmijas arodorganizācijai izdevās panākt, ka turpmākajos gados konsolidācija vairs neskāra zinātni un tās finansējums tika saglabāts 2009.gada līmenī.

Arodbiedrība 2010.gada maijā, pieņemot IV Kongresa rezolūciju, izvirzīja valdībai prasību ik gadu nodrošināt valsts finansējuma palielinājumu zinātnei ne mazāk kā 0,15% apmērā no IKP līdz 2013.gadā tas sasniegtu 1,0% no IKP, kā tas noteikts Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.punktā. Līdz šim panākta arodbiedrības prasības iekļaušana valdības rīcības plānā, kas paredz nodrošināt pieaugumu līdz 2013.gadam.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēdējā laikā publiski izteicis iespējamību uz valsts virsplāna ieņēmumu rēķina palielināt finansējumu pedagogu atalgojumam. Arodbiedrības augstskolu un zinātnes komisija uzsākusi atsevišķa memoranda izstrādi, ar kuru aicinās izglītības un zinātnes ministru vienoties par sadarbību augstākās izglītības un zinātnes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai ar 2013.gada 1.janvāri.

Visas apņemšanās ir mūsu pašu rokās un tikai aktīvi izrādot iniciatīvu, iesaistoties dažādu jautājumu risināšanā, mēs spēsim būt vienoti un panākt labāko rezultātu. Tādēļ aicinām ikvienu arodbiedrības biedru aktīvi iesaistīties savu profesionālo interešu aizstāvībā, sūtot savus priekšlikumus uz e-pastu lizda@lizda.lv.