Manuprāt, būtu interesanti korelēt ikgadējo pasākuma dalībnieku skaitu ar ekonomikas rādītājiem, izmaiņām iekšpolitikas aktualitātēs (vēlēšanas u.tml.), kā arī ar otras puses nacionāļu aktivitātēm (minoritāšu skolu likvidēšanas aicinājumi u.tml.) – varētu interesanti ar diagrammu līknēm paspēlēties, palūkot savstarpējo ietekmēšanos utt.
Artis Buks, Mg.Hist.
* 09.05.1991. – pirmo reizi nekādas parādes, nekādu salūtu, bet Pārdaugavā pie pieminekļa salasās knapi 10 000 līdzjutēju.
* 09.05.1992. – nekādu svinēšanu nav (Latvija pozicionējas karā zaudētāju nometnē, kam nav jāsvin uzvarētāju svētkus), medijos klusums, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās vēl mazāk ziedu licēju, nekā iepriekšējā gadā.
* 09.05.1993. – nekādu svinību nav, 9. maija atzīmēšana ir tīri privāta lieta, līdzjutēji jau salasās savi 20 000, parādās pirmie aģitatori, medijos klusums.
* 09.05.1994. – medijos klusums, piemin tikai, ka manīti Pārdaugavā pāris PSRS karogi, līdzjutēju skaits nav zināms (visticamāk, mazliet mazāk, nekā iepriekšējā gadā).
* 09.05.1995. – tuvojas Saeimas vēlēšanas, medijos sāk 9. maiju politizēt (vieni aicina iet un svinēt, otri paziņo, ka nacisma sagrāves atzīmēšana ir nostaļģija pēc PSRS un nelojalitāte); Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 10 000 līdzjutēju.
* 09.05.1996. – Banku krīze pašā plaukumā, iedzīvotāji nīgri. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 20 000 līdzjutēju, aģitatori aicina klātesošos pievērsties šīs dienas politiskajām aktualitātēm, redzami vairāki paštaisīti sarkanie karogi.
* 09.05.1997. – Banku krīze beigusies. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās knapi 1-2000 (ziņo latviešu mediji) vai 8000 (krievvalodīgie mediji) pensionāri un pāris jaunie margināļi, iedzīvotāji pasākumu ignorē.
* 09.05.1998. – Tuvojas Saeimas vēlēšanas un mediji pievēršas 9. maija jautājumam, to politizējot mūsējie/svešie. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 10 000 līdzjutēju (latviešu mediji) vai 15 000 (krievvalodīgie mediji). Aģitē pret NATO.
* 09.05.1999. – Mediji pasākumam uzmanību nepievērš, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 1000 līdzjutēju (latviešu mediji) vai 2-5000 (krievvalodīgie mediji). Ar runām uzstājas Rubiks, Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu. Pirmo reizi pasākumā parādās nacbolu jauniešu grupiņa.
* 09.05.2000. – 55. gadu jubileja uzvarai, attiecīgi, ziedu licēju šoreiz mazliet vairāk, nekā iepriekšējā gadā.
* 09.05.2001. – Pārdaugavā pie pieminekļa salasās ap 3000 līdzjutēju. Ar runām uzstājas Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu.
* 09.05.2002. – Tuvojas Saeimas vēlēšanas un mediji atkal pievēršas 9. maija jautājumam, to politizējot mūsējie/svešie. Ar runām uzstājas Jurkāns, Rubiks, Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu. Latviešu medijos pirmo reizi sākas kampaņa par to, ka ziedu licēji pie pieminekļa publiski dzerot šņabi (kas aizliegts), cenšas tos pasniegt kā degradējušos margināļus. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau tūkstoši līdzjutēju.
* 09.05.2003. – Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau ap 100 000 līdzjutēju (ziņo krievvalodīgie mediji). Pasākums politizēts, tiek pasniegts jau kā ЗаПЧЕЛ organizēta opozīcijas mobilizācija. Piedalās Krievijas, Baltkrievijas, Tadžikistānas vēstnieki. Pirmo reizi fiksētas organizētas jjauniešu grupas no minoritāšu skolām.
* 09.05.2004. – Aktuāla minoritāšu skolu reforma, tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas – politiķiem medusmaize elektorāta zvejā. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau ap 100 000 līdzjutēju.
* 09.05.2005. – Tā kā nekādu sabiedriski politiski akūtu notikumu fonā nav, pasākumam politiķi un mediji pievērš mazāk uzmanību, un šoreiz Pārdaugavā pie pieminekļa salasās labi ja kādi 50 000 līdzjutēju. V.V.Freiberga dodas uz 9. maija svinībām Maskavā.
* 09.05.2006. – Tuvojas Saeimas vēlēšanas un mediji atkal pievēršas 9. maija jautājumam, to politizējot mūsējie/svešie. Pirmo reizi parādās Jura ordeņa lentas kā svētku simbols. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās pāris desmiti tūkstošu (latviešu mediji ziņo tikai par dažiem tūkstošiem).
* 09.05.2007. – Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazāks skaits līdzjutēju, nekā iepriekšējā gadā. Toties pārmaiņas ievieš ieradusies grupiņa latviešu nacionālistu, kas provocē kašķi (dižlatvieti Šiškinu policija aiztur par nacistu karoga vicināšanu, viņa kolēģi – par ziedu vaiņagu izspārdīšanu) – pirmo reizi svētkus sava elektorāta mobilizēšanai sāk izmantot latviešu neonacisti.
* 09.05.2008. – Pārdaugavā pie pieminekļa salasās pāris desmiti tūkstošu līdzjutēju, pasākums noris klusu un bez ekscesiem. Sarkano karogu nav, tradicionālajiem ЗаПЧЕЛ zvejniekiem šoreiz uz tribīnes jādala vietu ar uz skatuves uznākušajiem SC.
* 09.05.2009. – Pārdaugavā pie pieminekļa salasās pāris desmiti tūkstošu līdzjutēju. Atkal ierodas provocēt konfliktu latviešu nacionālisti – šoreiz Gardas kazas meitenes (akciju pavada VL komanda, to filmējot). Uz skatuves parādās Lindermans (pirms tam praktiski aizmirsts kopš Atmodas laikiem), kuru arī aiztur policija. Politiķu vidū tribīnē pirmo reizi kāpj Ušakovs. “Latvijas Avīze” konstatē, ka “9. maijs līdzās atcerei aizvien vairāk atgādina krievu pikniku un nacionālo kopības dienu – tādu kā latviešiem ir Dziesmu un deju svētki”.
* 09.05.2010. – Pasākumu organizē biedrība 9.maijs.lv (cieši saistīta ar SC). Fonā V.Zatlers dodas uz 9. maija svinībām Maskavā. Latviešu medijos aktīva kampaņa pret svētku svinētājiem, tiek uzsvērta to nelojalitāte valstij, naidīgums latviešu tautai u.tml., kas, protams, drīzāk mudina 9. maija svinētājiem pievienoties arī tos nelatviešus, kas līdz šim šo pasākumu ignorējuši. Fonā 2010. gadā latviešu nacionālisti no VL-TB/LNNK īstenoja propagandas kampaņu par parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību ieviest 100% (līdzšinējo 60%) latviešu valodā. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās savi 100 000 līdzjutēju.
* 09.05.2011. – Pārdaugavā pie pieminekļa salasās savi 200 000 līdzjutēju, kas patiešām atzīmē nacionālās kopības dienu, 2. Pasaules karam paliekot jau otrā plānā. ЗаПЧЕЛ no pasākuma izspiesti, to pilnībā kontrolē SC. Latviešu medijos aktīva kampaņa pret svētku svinētājiem, viegls šoks par tik lielu to skaitu, šķendēšanās par transporta korķiem Pārdaugavā.