Pametot amatu, jāatskaitās

Vēl nav notikusi tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu, kā partijas jau sāk priekšvēlēšanu kampaņu. Galvenais partiju mērķis – tikt 11. Saeimā, tikt pie labumiem, pie privilēģijām. 10. Saeima un valdība nespēja būtiski ierobežot naudas tēriņus valsts pārvaldes aparātam, panākt valsts izvešanu no krīzes, izpildīt kaut vai 25% no solītā, būtiski samazināt privilēģijas, naudas šķērdēšanu dienesta automašīnām, komandējumiem, cita veida izmaksām, kuri nedod ne peļņu, ne kādus citus labumus valstij. Bēdīgākais, ka nepilnu gada laikā ne valdība, ne Saeima ne reizi nav atskaitījusies tautas priekšā par paveikto darbu, par solījumiem, kurus bārstīja partijas un Saeimas deputātu kandidāti pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Un kā redzams, arī negrasās to darīt tuvākā nākotnē. Vai tādiem var uzticēties un uzticēt valsts pārvaldību nākotnē?

Armands Augustāns, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pr-js

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA), rūpīgi izanalizējot Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Nacionālajai izaugsmei un vienotībai, nākusi pie bēdīga secinājuma, ka praktiski nekas no Deklarācijā solītā nav realizēts. Gluži otrādi, pat veikti pasākumi pretēji Deklarācijā noteiktajam. Valdība nav darbojusies tā, lai veidotu stabilu un prognozējamu valsts attīstību, lai pārvarētu ekonomisko krīzi un sekmētu Latvijas izaugsmi, sabiedrības labklājību un drošību. Rezultātā – Valsts prezidents Valdis Zatlers izteica neuzticību Saeimai un valdībai.

Nav pieļaujams, ka ministrs vai Saeimas deputāts, pametot amatu, neatskaitās tautas priekšā, nesniedz izsmeļošu atskaiti par paveiktiem darbiem. Un īpaši izsmeļošu atskaiti par nepaveiktiem darbiem ar paskaidrojumiem, kas traucēja šos darbus veikt. Līdz pat šodienai šāda atskaite nav saņemta no bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces, kuras darbība tika pakļauta sabiedrības asai kritikai, kas arī bija par pamatu Lindas Mūrnieces demisijai. Tomēr ministres demisija nedrīkst būt par pamatu neatskaitīties tautai, sabiedrībai par saviem (ne)darbiem, jo sabiedrība Lindai Mūrniecei maksāja algu, uz sabiedrības rēķina viņa baudīja privilēģijas un labumus. Pretējā gadījumā šādiem politiķiem nākotnē nav tiesību kandidēt ne uz Saeimu, ne uz kādu citu amatu valsts pārvaldē vai pašvaldībā.

Vasaras laiks un atvaļinājumi nedrīkst attaisnot politiķu bezdarbību. Kad valsts atrodas smagā krīzē, politiķiem jāaizmirst par atpūtu, par savu labklājību, par privilēģijām un labumiem, par prēmijām un piemaksām un jādomā, kā izvest valsti no bankrota, no sabrukuma.

Kā ne reizi vien uzsvēruši vēsturnieki, 1918. gadā izveidotā Latvijas Republika 20 gadu laikā sasniedza tādus ekonomiskus panākumus, kas pat sapņos nerādās šīsdienas Latvijas pilsoņiem.