Valsts Prezidents Valdis Zatlers ir devis tautai vēl vienu iespēju mainīt Latvijas attīstības ceļu, aicinot ar jaunām, pārdomātām vēlēšanām veidot Latviju par demokrātisku labklājības valsti, kurā lēmumi parlamentā, valdībā un valsts aparātā tiek pieņemti sabiedrības, nevis oligarhu interesēs. Nepieciešamība izskaust oligarhus kā sugu no Latvijas politiskās dzīves publiskajā telpā parasti tiek saistīta ar godīguma un valsts tiesiskuma veicināšanu, toties reti ir tie gadījumi, kad kāds iedomājas apskatīt citus aspektus, ko Latvijai dotu atbrīvošanās no oligarhiem.
Ansis Dobelis, biedrības PROGRESĪVIE priekšsēdētājs
Manuprāt, būtiskākais aspekts mūsu situācijā ir ekonomiskie ieguvumi Latvijai – ja izdotos veidot valsts politiku, kas ir brīva no oligarhu ietekmes un “shēmām”.
Pirmkārt, droši varu teikt, ka ekonomiskās krīzes sekas būtu daudz mazākas, ja Latvija jau agrāk būtu spējusi veidot no oligarhiem brīvu politiku. Otrkārt, šobrīd tas dotu iespēju vismaz daļēji atteikties no budžeta konsolidācijas un, iespējams, pat atrast papildus līdzekļus valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, izglītībai, veselības aprūpei un citām nozarēm. Tāpat ieguvumi jāskatās gan īstermiņā, gan ilgtermiņā – Ilgtermiņa ieguvumi noteikti būtu lielāki, bet arī īstermiņa ieguvumi nebūtu mazi.
Kas tad īsti mainītos Latvijas ekonomikā? Lūk, daži piemēri:
• oligarhu kontrolētās partijas Saeimā atbalsta izmaiņas likumos, kas ļauj šo partiju “saimniekiem” izvairīties no nodokļu maksāšanas. Kā arī neatbalsta, izgāž un diskreditē ierosinājumus, kas liktu nodokļus tomēr samaksāt. Viens no pēdējiem piemēriem ir likumdošanas izmaiņas, kuri liktu uzrādīt patiesos labuma guvējus no līdzekļiem, kas no Latvijas nonāk ofšoros reģistrētos uzņēmumos. Šādi līdzekļi summā sastāda apmēram pusmiljardu latu – te nu katrs pats var apmēram parēķināt, cik no šī pusmiljarda būtu jānonāk valsts budžetā nodokļu veidā;
• vēl viens ekonomiskais ieguvums būtu ietaupījums. No samaksātajiem nodokļiem valsts būvē ceļus, pērk aprīkojumus medicīnas iestādēm, nodrošina izglītības sistēmu un daudzas citas labas un svarīgas lietas. Tomēr pie mums tās maksā pat dārgāk kā daudzās Rietumeiropas valstīs – mums ir dārgi un nekvalitatīvi ceļi, teju katrā slimnīcā ne primāri nepieciešamākā, bet toties dārga aparatūra, pilsētās dārgi tilti… Jo bieži iepirkumos uzvar oligarhu partiju piesegtajās shēmās darbojošies uzņēmumi, kuri savu artavu nežēlo atdot augstāk stāvošajiem. Tā valsts zaudē miljonus un izkropļo konkurenci;
• cieš konkurence ekonomiskajā vidē. Kaut vai tādēļ, ka valsts iepirkumos nevar piedalīties un uzvarēt visi godīgi un veiksmīgi uzņēmēji, nevis tikai tie, kuriem ir nodrošināts “jumts”;
• izkropļotā ekonomiskā vidē, kur daži izredzētie uzņēmumi saņem īpašu atbalstu, bet citiem nākas cīnīties ar birokrātijas mākslīgi radītiem šķēršļiem, rodas monopoli, uzņēmumi, kuri tirgū iegūst dominējošu stāvokli. Tas savukārt dod iespēju daudzās jomās dažiem cilvēkiem noteikt neadekvāti augstas cenas. Un tas attiecas ne vien uz valsts iepirkumiem, bet arī mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Tie ir tikai daži aspekti, kurus mainot, valsts varētu labāk iekasēt nodokļus, uzņēmēji labāk attīstīties un mājsaimniecības dzīvot turīgāk. Apliecinājumi tam, kādu ļaunumu ekonomikai nodara daži cilvēki, kuri uzskata, ka valsts un nodokļu maksātāju nauda ir paredzēta īpaši viņiem, nav jāmeklē tālā pagātnē tālās valstīs. Mums visiem vēl skaidrā atmiņā ir viens no Latvijas izbijušajiem oligarhiem, kurš ekonomiskās krīzes pašā sākumā “aizgāja pa pieskari” ar visu savu banku. Mēs tagad zinām, cik šis viens oligarhs izmaksāja visai Latvijas sabiedrībai. Un viņš nav ne vienīgais, ne pēdējais. Vai tā nav pietiekama motivācija, lai mainītu mūsu valsts politiku? Apjaušot tās milzīgās summas, ko esam zaudējuši dēļ šīm “personībām”, absurds šķiet izplatītais teiciens, ka “viņi zog, bet dalās ar citiem un attīsta ekonomiku”…
Es aicinātu publiskās diskusijās biežāk apskatīt arī šos ekonomiskos aspektus. Kaut vai tādēļ vien, ka valsts ieguvums būtu mērāms simtos miljonu latu. Ir iespējams arī modelēt daudz skaidrākus un precīzākus aprēķinus, kādi būtu ekonomiskie ieguvumi no demokrātiskas un oligarhu ietekmes brīvas tautsaimniecības.
Šobrīd, domājot par Latvijas nākotni, runa nav par krekliem, bet par sirdsapziņām. Ja atrisināsim sirdsapziņas lietas, mūsu tautsaimniecība, valsts un sabiedrība piedzīvos izaugsmi un uzplaukumu. Tad runāsim par krekliem.