SCP biedra viedoklis par problēmām “Vienotības” politikā.
“Kad mēs veidojām jaunu politisku spēku, – partiju Sabiedrība Citai Politikai, – mēs bijām opozīcijā resnajiem runčiem, bijām aszobaini opozicionāri, radījām konstruktīvus piedāvājumus un par tiem skaidri runājām publiskajā telpā. Likām galvas kopā darba grupās un ģenerējām dzīvē īstenojamas, veiksmīgas idejas ekonomikā, izglītībā, kultūrā, medicīnā un sociālajā jomā. Ticējām, ka nākotnē investētā enerģija padarīs dzīvi Latvijā labāku, ka to var glābt profesionalitāte un kompetence. Varbūt atcerieties? Mēs tai solījām citu, sociāli atbildīgu politiku, godīgu valsts pārvaldi un joprojām tik ļoti nepieciešamās strukturālās reformas.”
Edgara Štelmahera uzruna SCP kongresā, pārpublicēts no SCP.lv
“Vai daudz no solītā esam īstenojuši?
Nē! SCP darba grupas ir izčākstējušas un faktiski vairs nestrādā, savukārt no mūsu partijas ievēlētie deputāti nerada iespaidu, ka būtu ieviesuši pozitīvas pārmaiņas parlamenta darbā un skaļi aizstāvējuši citu – sociāli atbildīgu politiku. Saeimas debatēs viņi piedalās reti, jaunas idejas nedzirdam. Tāpat kā citi koalīcijas deputāti, arī mūsējie pilda balsošanas mašīnu funkciju. Kā līderi mūsu pārvaldītās ministrijas nav spīdējušas strukturālo reformu jomā, un vismaz publiskajā telpā es neesmu dzirdējis un redzējis ziņas par ievērojamiem sasniegumiem.
Vai valsts pārvaldē ir īstenoti maksimāli taupīšanas pasākumi, rādot piemēru citiem? Uzņēmēji, kuri pārdzīvoja globālo finanšu krīzi, savus uzņēmumus restrukturizēja nepilna gada laikā. Jau drīz būs 2 gadi, kopš valdība muļļājas un nespēj īstenot nepieciešamās reformas, tā arī nenodefinējot precīzus valsts aparāta pastāvēšanas uzdevumus un mērķus. Mēs, atrodoties valdošajā koalīcijā, sparīgi joņojam arvien lielāku nodokļu un energoresursu cenu spirālē. Nākamais spirāles pieturas punkts ir PVN likme gāzei, tad rudenī – ar Nostradama precizitāti – varam paredzēt apkures tarifu pieaugumu un kārtējo reizi – elektrības tarifu palielinājumu, jo Latvenergo būs iedoti spēcīgi argumenti. Tā vietā, lai pieteiktu karu ēnu ekonomikai, uzraugošās valsts institūcijas nereti dažādos veidos terorizē uzņēmumus un uzņēmējus – nodokļu maksātājus – kuri savus biznesus vēl nav pārreģistrējuši, piemēram, tepat kaimiņos, Igaunijā.
Valsts būtībā ir deportējusi mūsu tautiešus peļņā uz ārzemēm. Tagad ar valsts ieņēmuma dienesta rokām tā ķērusies arī pie deportēto terorizēšanas – ar papildus nodokļiem uzrēķinot un liekot samaksāt nodokļu starpību starp nodokļiem Latvijā un nodokļiem valstīs, kur deportētie, smagi strādājot, gūst ienākumus savu ģimeņu izdzīvošanai.
Bet būtībā jau šī nodokļu starpība izveidojas tādēļ, ka Latvijā ir pilnīgi neadekvāts ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums, kurš ES valstīs ir pietuvināts iztikas minimumam. Savukārt Latvijā tas ir mistisks skaitlis, kurš nesedz pat pusi no reālā iztikas minimuma. SCP nav piedāvājusi risinājumu un iniciējusi izmaiņas likumdošanā. Mēs klusējot akceptējam, ka daudzi no Latvijas pilsoņiem, izmisuma dzīti, nesagaidījuši citu politiku, pārdeklarē savu dzīves vietu ārvalstīs. Tūkstošiem, no kuriem daudzi zin latviešu valodu un bijuši šai valstij lojāli, tagad pieņem Krievijas pilsonību. Kurš par to faktu uzņemsies politisko atbildību?
SCP politiķi neanalizē faktu, ka nebūt ne fantastiskie ienākumi Īrijā, Anglijā un nu jau arī Vācijā, tiek tērēti elementāru dzīves apstākļu nodrošināšanai valstīs, kurās latvieši strādā, dzīvo un no kurienes visbiežāk arī sūta līdzekļus kredītu maksājumiem Latvijā un naudu bērnu un vecāku uzturēšanai.
Šā brīža sadarbības formā ar Jauno Laiku un Pilsonisko Savienību mums nav izdevies pārstāvēt sociāli atbildīgu politiku, mums nav arī sava piedāvājuma pensiju reformai, kaut drīz jau pamatskolas audzēknim būs skaidrs, ka bez šīs reformas valsts nevar ilgstoši pastāvēt. Mums nav arī savu ideju demogrāfiskās situācijas risināšanai.
Mēs nez kādēļ klusējam arī par to, ka mums – proti, valstij, – piederošās elektrostacijas mums pašiem pārdod elektroenerģiju ar četrkārtīgu uzcenojumu, faktiski uzturot jaunu elektroenerģijas nodokli, un tā ir galēji labēja, nevis sociāli atbildīga politika. Mēs arī klusējot noskatāmies, kā sabrūk Latvijas ceļi, un akceptējam akcīzes un auto gada nodevas palielinājumus, lieliski saprotot, ka ceļu kvalitāte neuzlabosies.
Sociāli atbildīga politika būtu – reģionos, kur ceļi ir sabrukuši tik ļoti, ka ar vienkāršu auto tos patiešām nav iespējams izbraukt, – tur valstij vajadzētu godīgi pateikt šo mazpilsētu, pilsētu un ciematu iedzīvotājiem, ka mums nav naudas ceļu būvei un mēs jums atceļam automobiļa gada nodevu, kā arī ar noteiktu summu turpmāk subsidēsim bezceļu auto iegādi. Tā drīzāk gan būtu sociāli atbildīga politika!
Varbūt tieši Tieslietu ministrijai būtu jārosina tādas izmaiņas likumdošanā, kas beidzot pieliktu punktu, piemēram, zagto auto detaļu pārpircējiem un tirgotājiem Latvijā. Pēc pašvaldības policijas datiem, vidēji vienā naktī Rīgā tiek apzagtas 40 automašīnas. Latvijā kopumā šis skaitlis ir noteikti lielāks. Beidzot ir jāievieš atbildība par zagtu auto detaļu pārdošanu, jāaizliedz apdrošinātājiem apmaksāt zagto detaļu iepirkšanu un palielināt kriminālsodu zagļiem.
Mēs uzturam nodokļus un nodevas, kuras neeksistē vai arī ir ievērojami zemākas mūsu kaimiņvalstīs. Šādi mēs graujam vietējo biznesu un nepamatoti samazinām patēriņu, pārvietojot to uz kaimiņvalstīm. Faktiski visa Latvija savās nelielās teritorijas dēļ atrodas pierobežas zonā, ir maz apdzīvotu vietu, no kurām līdz tuvākajai Igaunijas vai Lietuvas robežai būtu vairāk par 100 km. Nevienlīdzīgu noteikumu dēļ patēriņš gluži vienkārši „aizbrauc” pie kaimiņiem. Mēs tagad jau zinām, ka kontrabandas degviela, alkohols, cigaretes un arī medikamenti jāpērk Krievijā vai Baltkrievijā, savukārt kafiju ir labāk iegādāties Lietuvā vai Igaunijā. Toties automašīnu labāk reģistrēt kompānijā, kura atrodas Lietuvā, savukārt uz Igauniju jābrauc pirkt Latvijā ražotās preces, jo tās nez kādēļ tur ir lētākas.
Noslēgumā vēlos atgādināt, ka Vienotības reitings šobrīd ir ap 10%. Ja to sadala uz trīs Vienotību veidojošajām partijām, pastāv lielas izredzes piedzīvot graujošu sakāvi pašvaldību vēlēšanās. Tāpēc, balsojot par iekļaušanos Vienotībā, es aicinu pieņemt pareizo lēmumu. Lēmumu, kurš ļaus mums aizstāvēt un ieviest idejas, dēļ kurām mēs dibinājām partiju.”