Arodbiedrības sarūk?

Kopš 2006.gada par 10,3% samazinājies nodarbināto – arodbiedrību biedru skaits, un arī attieksme pret pievienošanos darbinieku tiesību aizstāvības organizācijām kļuvusi jūtami skeptiskāka, liecina janvāra beigās iznākušais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā 2009-2010”. Pētījuma rezultāti liecina, ka 2006.gadā 16,1% aptaujāto darbinieku bija arodbiedrību biedri, bet pērn – vairs tikai 5,8%.

Avots: DELFI.lv

Pētījums arī liecina, nodarbinātajiem nav vienotas attieksmes pret arodbiedrībām, turklāt to respondentu vidū, kas nav arodbiedrības biedri, attieksme ir skeptiskāka. 2006.gadā Latvijā arodbiedrībā bija gatavi iestāties 29,2% nodarbināto, bet pērn to darīt būtu gatavi tikai 23,4% respondentu – par 5,8% mazāk. Vienlaikus par 21,2% pieaudzis to respondentu skaits, kas nav gatavi iestāties arodbiedrībā – pērn šādu atbildi devuši jau 64,9% respondentu.

Pētījums liecina, ka visvairāk arodbiedrības biedru ir elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes uzņēmumos (35,9% aptaujāto), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos (25,7%) un veselības un sociālās aprūpes uzņēmumos (16,9%). 2006. gada aptaujā bija cits iedalījums nozarēs, un tolaik visvairāk arodbiedrību biedru bija izglītības nozarē (52,6%), elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes uzņēmumos (38,8%), kā arī veselības un sociālās aprūpes uzņēmumos (28,8%).

Pērn tāpat kā 2006.gadā gatavību iestāties arodbiedrībā biežāk pauduši aptaujātie vīrieši (2006. gadā – 30,9%, 2010. gadā – 26,4%), bet sievietes bijušas skeptiskākas (2006. gadā – 27,8%, 2010. gadā – 21,3%). Tai pat laikā arodbiedrības biedri vairāk ir sievietes (2006. gadā – 18,8%, 2010. gadā – 6,7%), bet retāk vīrieši (2006. gadā – 12,8%, 2010. gadā – 4,5%).

Biežāk arodbiedrības biedri ir valsts sektorā nodarbinātie respondenti (2006. gadā – 36,3%, 2010. gadā – 22,8%), mazāk privātā sektora respondenti (2006. gadā – 5,4%, 2010. gadā – 1,5%) un sabiedriskajās organizācijās nodarbinātie (2006. gadā – 15,4%, 2010. gadā – 12,3%). Privātajā sektorā ir arī lielāks respondentu skaits, kuri nevēlas iestāties arodbiedrībā (2006. gadā – 49,5%, 2010. gadā – 70,2%), turklāt šo respondentu skaits pieaudzis par 20,7%.

Tomēr darba devēju aptauja liecina, ka tādu uzņēmumu skaits, kuros ir ievēlēti darbinieku pārstāji, ir palicis praktiski nemainīgs (2006. gadā – 8,7%, 2010. gadā – 8,8%). Tikai ļoti nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kuros ir arodbiedrību pārstāvji (no 3,7% – 2006. gadā līdz 2,4% – 2010. gadā), un arī to uzņēmumu skaits, kuros ir nodarbināto uzticības personas (no 9,1% – 2006. gadā līdz 6,9% – 2010. gadā).

Gan 2010. gada aptaujā, gan 2006. gada aptaujā visos gadījumos novērojama tendence – jo lielāks uzņēmums, jo biežāk uzņēmumā ir kāda darbinieku intereses pārstāvoša persona. Pētījums arī liecina, ka arodbiedrības biedru skaits pieaug līdz ar uzņēmuma lielumu, un tas liecina, ka sociālais dialogs lielajos uzņēmumos ir labāk attīstīts.

Tāpat aptauja ļauj secināt, ka lielai daļai respondentu ir bijis grūti atbildēt uz jautājumiem par arodbiedrībām, kas galvenokārt liecina par to, ka respondentiem nav īstas izpratnes, viedokļa vai pieredzes par arodbiedrību nozīmību un darbību.