Budžets: vēlamais un esošais

Brīvības un solidaritātes fonds (BSF) ir iepazinies ar Finanšu ministrijas paziņojumu un atzinīgi vērtē tās vēlmi ieviest sociālā taisnīguma principu politikā. Atbalstu progresīvai nodokļu sistēmai BSF rīkotajā forumā šogad pauduši gan Vienotības, gan Saskaņas Centra politiķi, progresivitātes idejas bija ietvertas gan Vienotības, gan ZZS priekšvēlēšanu programmās, līdz ar to šāda vēlme un mērķis ir tikai loģisks. Pirmie soļi ir sperti, tomēr šobrīd Valdības sagatavotais un piedāvātais budžeta projekts un izmaiņas nodokļu politikā ir samērā tālu no klasiskās izpratnes par progresīvo nodokļu sistēmu.

Sagatavojusi Lelde Kaunese, BSF valdes locekle

BSF valdes priekšsēdētājs – Saeimas deputāts Atis Lejiņš savā blogā pauž uzskatu, ka: “Ir pozitīvi vairāki aspekti jaunajā budžetā – minimālās algas palielināšana, ar IIN neapliekamā minimuma palielināšana un IIN samazināšana. Tomēr PVN paaugstināšana mūsu nodokļu sistēmu diemžēl padara regresīvāku. It īpaši tas attiecas uz būtisko pieaugumu elektroenerģijai, kas visvairāk skars tieši maznodrošinātos un daudzbērnu ģimenes.

Vienotības frakcijā šobrīd diskutēju arī par to, ka nav jāizvairās no trim PVN nodokļu likmēm, saglabājot 10% nodokli grāmatām un mācību līdzekļiem. Vai ir jēga pacelt PVN grāmatām par 2%, iegūstot tikai 200 000 LVL budžetā un tajā pašā laikā apdraudot latviešu kultūras un valodas stiprināšanu?”

Ati Lejiņu papildina arī LSDSP un BSF valdes loceklis Ansis Dobelis: “Līdz šim un tagad vēl vairāk kopējo nodokļu sistēmu regresīvu padara patēriņa nodokļi. Bagātie tikai daļu no saviem ikmēneša ienākumiem novirza patēriņam un no pārējiem līdzekļiem var atļauties, piemēram, veidot uzkrājumus. Līdz ar to turīgie maksā patēriņa nodokļus (PVN un akcīzes nodokli) tikai no tās daļas, ko novirza patēriņam. Savukārt pārējie valsts iedzīvotāji ik mēnesi ir spiesti visus savus ienākumus novirzīt patēriņam, līdz ar to pretstatā bagātajiem ir spiesti papildināt valsts budžetu no visiem saviem ienākumiem. Tādējādi, neieviešot skaidru progresivitātes principu ienākumu nodokļiem, bet tikai palielinot patēriņa nodokļu slogu, nodokļu sistēma tiek padarīta pat regresīvāka kā līdz šim.”

Lai mazinātu nodokļu sistēmas regresivitāti, vienīgā iespēja ir ieviest reālu progresīvo nodokli attiecībā uz iedzīvotāju ienākumiem. Ne tikai uz darba algu, bet arī kapitāla pieaugumu, jo liela daļa turīgo iedzīvotāju savus ienākumus gūst nevis no darba algas, bet tieši no kapitāla pieauguma, kam šobrīd nodokļu slogs ir minimāls. Piemēram, pirmais būtiskais ienākumu nodokļu sloga pieaugums varētu būt tām privātpersonām, kurām visi gada neto ienākumi pārsniedz 20 000 latu.

Ansis Dobelis arī akcentē nenormālo situāciju, kad valsts politika nereti tiek pieskaņota ierēdņu iegribām, sabiedrības vajadzības atstājot novārtā: “Finanšu ministrijai ir administratīvais resurss, lai veiktu kvalitatīvus aprēķinus patiesi progresīvas nodokļu sistēmas izveidošanai, nevis atrunātos, ka vairākas likmes gan attiecībā uz PVN, gan IIN ir sarežģīti administrēt un tādēļ tās nevar ieviest. Nodokļu politikai nav jākalpo Finanšu ministrijas ērtībām, bet gan modernas, taisnīgas un attīstītas sabiedrības nodrošināšanai. Ņemot talkā mūsdienu tehnoloģijas, ir smieklīgi atrunāties, ka ir sarežģīti administrēt nodokļu sistēmu, kas darbojas vairumā pasaules attīstīto valstu.”