BNS: Latvijas nodokļu sistēma krīzes periodā ir kļuvusi regresīvāka, un nodokļu slogs pēdējos četros gados palielināts tieši mazturīgajiem iedzīvotājiem, un arī Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu sistēmas pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem, kaut balstītas uz sociālā taisnīguma principa, šo problēmu nerisina.
Tas secināts Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) ekspertu veiktajā pētījumā.
Analizējot iespējas nodokļa sistēmu padarīt progresīvāku un sociāli taisnīgāku, pētnieki ierosina, piemēram, samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai vai palielināt nodokļus automašīnām.
Pētījumā analizēta nodokļu progresivitāte
BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags pirmdien, prezentējot pētījumu, pastāstīja, ka pētījumā “Nodokļu reforma Latvijā – vai tā varētu būt taisnīga?” analizēta Latvijas nodokļu kopējā progresivitāte un tās izmaiņas līdz ar nodokļu likmju izmaiņām krīzes periodā. Izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju – Kakvani indeksu -, eksperti analizējuši gan pēdējos gados veiktās izmaiņas nodokļu politikā, gan četrus galvenos priekšlikumus FM izstrādātajās nodokļu sistēmas pamatnostādnēs. Tādējādi FM ierosinājumi izvērtēti kontekstā ar pamatnostādnēs formulēto mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu, kas samazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.
Lai arī valdība iestājas par nodokļu politikas progresivitātes palielināšanu, tomēr ne visi nodokļu sistēmas pamatnostādnēs iekļautie priekšlikumi ir vērtējami pozitīvi un dos iecerēto rezultātu. “Piemēram, atceļot samazinātās PVN likmes un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinot līdz 21%, tiks panākts tieši pretējais – regresivitātes palielinājums,” teica Vanags.
Nekustamā īpašuma nodoklis patiešām jāpaaugstina
Pētījumā secināts, ka pārējie divi FM priekšlikumi – nekustamā īpašuma nodokļa likmes un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana – varētu veicināt nodokļu sistēmas progresivitāti, taču kopumā valdības izsludinātās nodokļu politikas pamatnostādnes raksturojamas kā izteikti regresīvas. “Turklāt, tās īstenojot, nodokļu ieņēmumi var samazināties gandrīz par 4%,” sacīja Vanags.
Analizējot iespējas, kā samazināt mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu un uzlabot Latvijas nodokļu politikas progresivitāti, kā vienu no iespējamiem risinājumiem Vanags minēja PVN likmes samazināšanu pārtikai līdz 10%. “Pirmkārt, tas ļaus būtiski atvieglot nodokļu slogu mazturīgajiem iedzīvotājiem, un tādējādi tiks ievērots sociālā taisnīguma princips. Otrkārt, nodokļu ieņēmumu ziņā tas valstij radītu mazākus zaudējumus nekā ministrijas piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas,” paskaidroja Vanags. Kā papildu iespējamo alternatīvu, lai veicinātu nodokļu progresivitāti, varētu ieviest arī lielākus nodokļus automašīnām.
Diskusijā par pētījumu “Nodokļu reforma Latvijā – vai tā varētu būt taisnīga?” “DnB NORD Bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka Latvijas nodokļu politikas svarīgākajam mērķim vajadzētu būt taisnīgumam, bet ir redzams, ka neatkarības gados tas nav īstenots. Viņš norādīja, ka tieši lielās nevienlīdzības dēļ arī rodas noziedzība u.c. negatīvas lietas.
Strautiņš atzina, ka viņš atbalsta neapliekamā minimuma palielināšanu, jo tas ir progresīvs pasākumus. Tāpat viņš atbalsta nodokļu sloga palielināšanu nekustamajam īpašumam un automašīnām. Vienlaikus Strautiņš teica, ka pašlaik jaunām automašīnām kaimiņvalstī Lietuvā ir mazāki nodokļi nekā Latvijā, tādēļ nereti Latvijā redzamas automašīnās ar Lietuvas numurzīmēm. Eksperts klāstīja, ka cilvēki nesaprot, ka “nodokļu nemaksāšana patiesībā ir tā pati zādzība”.
Līdzšinējā politika tikai veicinās nevienlīdzību
Andris Šķēle (“Par labu Latviju”) sacīja, ka neviens no indeksiem, kurus izmanto ekonomikas pētīšanā, nav pilnīgs, bet uzsvēra, ka pētījums “Nodokļu reforma Latvijā – vai tā varētu būt taisnīga?” skaidri pierāda, ka valdības iecerētie pasākumi turpinās padziļināt nevienlīdzību.
Šķēle arī atbalstīja ieceri par nodokļu samazināšanu pārtikai un informēja, ka samazinātas PVN likmes pārtikas produktiem nav tikai trijās Eiropas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Dānijā.
Viņš arī teica, ka Latvijā no jebkuras ģimenes nākušam cilvēkam ir iespēja kļūt labklājīgam, tādējādi norādot, ka Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Angliju, kurā pastāv kastu sistēma, ir daudz vienlīdzīgāka.
Vispirms jāiekasē jau esošie nodokļi
Savukārt Aigars Štokenbergs (“Vienotība”) uzsvēra, ka ir jāpanāk esošo nodokļu iekasēšana, nevis jāievieš jauni nodokļi vai jāpalielina tie. Viņš atzina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir diezgan liels un panākot, ka tiek iekasēti visi pašreizējie nodokļi, valsts budžets jau justu fiskālu ietekmi.
Štokenbergs arī sacīja, ka Latvijas politikā pietrūks profesionālu cilvēku ekonomikā.
Pētījumā analizēta Latvijas nodokļu kopējā progresivitāte, tās izmaiņas līdz ar nodokļu likmju izmaiņām krīzes periodā, kā arī dažādu nodokļu ietekme uz iedzīvotāju grupām. Pētījumā FM priekšlikumi tiek izvērtēti arī kontekstā ar pamatnostādnēs formulēto mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu, padarot nodokļu sistēmu progresīvāku, samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem.