Šī gada 21. un 22. jūnijā Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) juriste Alise Rozīte piedalījās Eiropas reģionālās padomes gados jauno (līdz 35 gadu vecumam) sieviešu konferencē Berlīnē par sieviešu tiesībām uz nodarbinātību un biedrošanās brīvību, kā arī mehānismiem, lai pasargātu no vardarbības darba vietā. Tālāk piedāvāti juristes secinājumi par konferenci un tās tematisko tvērumu Latvijas kontekstā.
Alise Rozīte, www.lida.lv
Konferences ietvaros notika nozīmīga pieredzes apmaiņa dažādu valstu arodbiedrību pārstāvju starpā par dažādām tēmām – vienlīdzīgām sieviešu tiesībām, sociālajām garantijām sievietēm, sievietēm kā līderēm arodbiedrībā un valstī, diskriminācijas izskaušanu, vardarbību darba vietā un kā arodbiedrība var palīdzēt pārkāpumu gadījumā.
Kopumā jāsecina, ka situācija Latvijā ir labāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Īstenojot demogrāfijas uzlabošanas politiku, Latvijā piedāvāto sociālo aizsardzību sievietēm var uzskatīt par samērā izdevušos. Tomēr Latvijā, un īpaši iekšlietu nozarē, ir saskatāmi diskriminācijas un vardarbības riski, pamatojoties uz aizliegto – dzimuma – kritēriju. Lai gan arvien vairāk sieviešu izvēlas strādāt iekšlietu jomā, vēl aizvien saskatāms izteikts vīriešu pārsvars šajās profesijās, īpaši ieņemot vidēja vai augstāka līmeņa vadītāju amatus.
Laiku pa laikam pie LIDA vēršas sievietes, kas dienesta vietā saņēmušas komentārus par savu izskatu vai apģērbu. Atbilstoši mūsdienu darba ētikas tendencēm, šādi komentāri formālās darba attiecībās nav pieļaujami. Tāpat nav pieļaujami aizvainojoši izteikumi, kas pausti humora formā un jebkāds fizisks kontakts, kas liek justies neērti. Ja sievietei minētās darbības liek justies neērti, vai pat aizvainotai, šāda situācija ir nekavējoties jārisina.
Pagājušā gadā LIDA palīdzēja darbiniecei, kura bija saņēmusi komentārus no tiešā priekšnieka, ka ir “skaistulīte“ negatīvā kontekstā. Papildus ar citiem izteikumiem, sievietei radās paaugstināta stresa situācija, un bija nepieciešama mediķu palīdzība. Priekšnieks tika disciplināri sodīts, un iestāde atvainojās darbiniecei. Tāpēc gadījumos, kad sievietei jādzird neētiskas replikas, aicinām nekavējoties griezties pie arodbiedrības, jo tas ir ne tikai cilvēktiesību pārkāpums, bet arī tieši saistīts ar personas psihoemocionālo veselību un spēju pildīt darba pienākumus, neraizējoties par blakus lietām.
Patlaban notiek jaunas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas par aizsardzību pret vardarbību, pamatojoties uz dzimuma kritēriju (gender-based) izstrāde, ko aktīvi atbalsta Starptautiskā arodbiedrību konfederācija, kas būtu ļoti noderīga cīņā ar vardarbību darba vietās.