Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 2013. gada galvenā prioritāte bijusi panākt izglītības un zinātnes darbinieku atalgojuma paaugstināšanu, vēl jo vairāk tādēļ, ka valdība starptautiski apliecināja Latvijas izkļūšanu no sociāli ekonomiskās krīzes. Gada gaitā arodbiedrība veikusi divus pētījumus, atspoguļojot gan esošo kritisko situāciju nozarē, gan piedāvājot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) konkrētus risinājumus tās uzlabošanai – 1) par pedagogu darba samaksu ietekmējošiem faktoriem; 2) par izglītības darbinieku vajadzībām cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā.
informācijas avots: lizda.lv
LIZDA vadība min, ka sociālā dialoga ceļā gan IZM, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes (IKZ) komisijai gada garumā sniegti priekšlikumi cienīgu darba apstākļu nodrošināšanai, bet nereti politiķu aprindās dzirdīgas ausis nav izdevies atrast, līdz mainījās ministrs un par savu prioritāti izvirzīja pedagogu atalgojuma jautājumu. Taču pavisam drīz ministra viestās cerības arī izgaisa.
Lai veidotu lēmējvaras un sabiedrības lielāku izpratni par cienīgiem darba apstākļiem pedagogiem un veicinātu darba vides pilnveidi, lai tā kvalitatīvi nodrošinātu pedagogu profesionālo darbību un apmierinātu sabiedrības vajadzības pēc kvalitatīvas izglītības, arodbiedrība rīkoja akciju „Skolas diena 2013”, veiksmīgi ieviesa konkursu darba devējiem „Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2013”, organizēja konferenci „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem”. LIZDA pārstāvji skaidroja situāciju nozarē un arodbiedrības prasības tikšanās reizēs ar dažādu politisko partiju pārstāvjiem, ministru prezidentu Valdi Dombrovski un citiem valdības pārstāvjiem.
Kad pret politiķu vienaldzību runas vairs neesot līdzējusi, arodbiedrība pie Saeimas rīkojusi brīdinājuma piketu, lai pievērstu deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai. Kā min arodbiedrības pārstāvji, gads ir bijis piesātināts ar dažādām aktivitātēm, bet viens no galvenajiem panākumiem ir no 2014.gada 1.septembra vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algu likmju paaugstināšana par 5% jeb pedagogiem ar darba stāžu virs 10 gadiem likmes celšana līdz 295 latiem (420 eiro), ar darba stāžu 5 – 10 gadi – līdz 288 latiem (410 eiro), ar darba stāžu līdz 5 gadiem – 281 latam (400 eiro). Tas pozitīvi ietekmēs arī pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu.
Savukārt, vēl pavasarī saskaņotā Sadarbības memoranda par akadēmiskā un zinātniskā personāla darba samaksu virzīšana, Saeimas IKZ komisijas izbraukuma sēde Zinātņu akadēmijā, LIZDA augstskolu un zinātnes komisijas aktīvā darbība, LIZDA iniciētā un Tiesībsarga ierosinātā pārbaudes lieta par valsts finansējumu zinātnei un kopējais arodbiedrības prasību lobijs, brīdinājuma pikets ir sniedzis savu rezultātu – deputāti palielināja nākamā gada zinātnes bāzes finansējumu un budžeta studiju vietu minimālās izmaksas augstākajā izglītībā, lai arī tās joprojām neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam. Augstākās izglītības iestādes ir autonomas vienības, tādēļ daudzi jautājumi vēl ir jārisina tieši augstskolu arodorganizācijām ciešā sadarbībā ar iestāžu vadību.
Gada sākumā arodbiedrība aktualizēja arī jautājumu par izdienas pensiju ieviešanu pedagogiem, kuriem darba apstākļi ir īpaši ietekmējoši – sporta skolotājiem, speciālās izglītības un pirmsskolas izglītības skolotājiem. Šobrīd ir pilnīgs izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanas noliegums no Labklājības ministrijas (LM) puses, kura ir izstrādājusi jaunu koncepciju par izdienas pensiju piešķiršanu. Šobrīd koncepcija paredz izdienas pensijas vien varas struktūru darbiniekiem, un valdības viennozīmīgs politiskais uzstādījums ir nepaplašināt pensiju saņēmēju loku, neskatoties uz jebkādiem arodbiedrību pamatotiem argumentiem. LM šo jautājumu novirza uz IZM ar uzstādījumu – nepalieliniet algas, bet nodrošiniet izdienas pensijas. Kā to risināt, IZM nav skaidrs, jo tā neīsteno pensiju un labklājības politiku, tādējādi nonākot strupceļā. Neskatoties uz to, arodbiedrība arī jaunizvirzītajās četrās prasībās valdībai ir nepiekāpīgi pieprasījusi koncepcijā par izdienas pensiju piešķiršanu iekļaut konkrētu pedagogu profesiju loku.
Vēl viens no 2013. gada prioritārajiem uzdevumiem bija veicināt jaunu arodorganizāciju izveidi izglītības un zinātnes iestādēs. Tāpat, pateicoties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) īstenotajam arodbiedrību kapacitātes stiprināšanas projektam, LIZDA ir veikusi daudzas informatīvās aktivitātes un seminārus par darba koplīgumiem, vienošanos ar pašvaldībām un sociālo dialogu ar darba devēju, darba tiesībām un drošību. Arodbiedrības biedru apmācības aktīvi notikušas Jūrmalas, Rīgas pilsētu un Balvu, Kuldīgas, Madonas, Ventspils, Krāslavas un Dagdas, Aizkraukles starpnovadu arodorganizācijās.
Runājot par izaicinājumiem arodbiedrībai tuvākajā nākotnē, LIZDA vadība min, ka tā nemainīgi paliek cīņa par izglītības un zinātnes nozares sakārtošanu, lai nebūtu neadekvātās atšķirības gan pedagogu atalgojumā, gan darba vidē, gan kvalitatīvas izglītības vienlīdzīgās iespējās. Šis esot jautājums, par kuru runāts arī pēdējās LIZDA padomes sēdēs, izveidojot konkrētu aktivitāšu plānu ne vien atalgojuma paaugstināšanai, bet arī, lai panāktu, ka izglītības attīstība būtu prioritāte 2015. gadā, kad Latvija kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē.
Liels izaicinājums arodbiedrībai būs panākt valdībai izvirzītās prasības īstenošanu par visu līmeņu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, katru gadu nodrošinot 10% pieaugumu nozarei, līdz tiek sasniegts vidējais Eiropas Savienības atalgojums. Lai panāktu prasību izpildi, arodbiedrība savlaicīgi sākusi arī gatavošanos streikam.
Raksturojot aizvadītā gada sadarbību ar ministriju, LIZDA priekšsēdētāja min mierīgāku komunikāciju, bet bieži vien diskusijas no ministrijas puses esot par ļoti sīkiem jautājumiem, nevis par būtību un sasniedzamiem mērķiem. Turklāt IZM ļoti vāji komunicējot arī ar pašvaldību izglītības pārvaldēm:
„Ministrija diskutē un maina koeficientus, veic kosmētiskas darbības, kas kopumā neveicina pozitīvas pārmaiņas sistēmā kā tādā. No vienas puses ir labi gūt skaidrību par detaļām, bet no otras puses tiek vilkts laiks un sadrumstalotībā netiekam tālāk uz priekšu attīstībā. Arī IZM izstrādātajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam mērķi ir pārāk pieticīgi.”