Ar skumju sirdi nākas secināt, ka ne tikai Latvijā ir politiskās sistēmas krīze, ārpus Latvijas vērojama līdzīga situācija. Piemēram, patreizējie konservatīvo un liberāļu plāni reducē ‘Eiropa 2020’ stratēģiju līdz “pilsoņu sodu kodeksam”. Eiropas Sociāldemokrātu partijas prezidents tomēr aicina labēji-centriskos spēkus “atgriezties pie saprātīgiem priekšlikumiem”.
Eiropas Parlaments (EP) nonācis strupceļā 20. maija debatēs par piedāvāto Eiropas attīstības stratēģiju līdz 2020. gadam. Konservatīvo un liberāļu piedāvājumi iezīmēja atkāpšanos uz fundamentālajām neoliberāļu un monetāristu pozīcijām, kas ir pavisam tālu no vienošanās, kas fiksēta EP marta rezolūcijā. Paātrināta fiskālā konsolidācija, izmaksu apcirpšana, kas pēc būtības ir pilsoņu sodīšana ar sociālo standartu pazemināšanu, ir vienīgais un centrālais jaunās pieejas punkts, nepieminot atgūšanos no krīzes un jaunu darba vietu radīšanu, kā arī izaugsmes veicināšanu.
Autors: Māris Grīnvalds
Izskatās, it kā viņi būtu nolēmuši, ka labākā atbilde uz satricinājumiem Grieķijā un citās valstīs, sākoties eirozonas krīzei, ir radīt apstākļus līdzīgu problēmu atkārtošanai.
Kāda būs konservatīvo un liberāļu nostāja nākamajā parlamentārajā sesijā šī gada jūnijā? Vai viņi atzīst, ka papildus fiskālajai atbildībai, Eiropai ir arī nepieciešama stingrāka finanšu tirgu regulācija un mehānismi, lai veicinātu atkopšanos, jaunu darba vietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi?
Balsojums EP uzskatāmi demonstrē atšķirības starp labējiem un kreisajiem spēkiem. Vai konservatīvie un liberāļi atgriezīsies pie saprātīgākiem priekšlikumiem jūnijā Eiropas pilsoņu interešu labad, vai arī viņi turpinās iestāties par to, ka par krīzi būtu jāmaksā vienkāršajiem ļaudīm?