Ekonomikas eksperti atzinuši, ka nepieciešams straujāks darbaspēka nodokļu mazinājums, lai veicinātu nodarbinātību un apstādinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts – tāds secinājums radies Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) 9. oktobrī organizētajā diskusijā.
Diskusijā “Nodokļu mazināšana darbaspēkam – ekonomiskā izrāviena instruments” piedalījās LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns, akadēmiķe R. Karnīte, LDDK ģenerāldirektore L. Menģelsone, ekonomikas zinātņu doktors U. Osis, asociētais profesors J. Grasis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes prezidija locekle Lienīte Caune un LTRK Kompetenču padomes locekle E. Meiere.
“Mazi solīši nedod ekonomisko efektu un vajadzīgo pienesumu. Ja nespējam valstī izvērst lielus iepirkuma konkursus, industrializācijas projekti paliek lozungu līmenī,” atzina LDDK ģenerālsekretāre Līga Menģelsone.
LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers atgādināja, ka LBAS priekšlikumos 2013. gada valsts budžetam ir iekļautas prasības paaugstināt no 2013. gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu līdz vismaz 70 latiem, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt līdz vismaz 90 latiem. Klātesošie šīs LBAS prasības novērtēja kā ļoti nepieciešamas, jo, kā rāda statistika, 40% no darbiniekiem saņem minimālo algu. Diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka šis skaitlis rāda arī lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, un gan eksperti, gan abas darba devēju organizācijas – LDDK un LTRK – piekrita LBAS viedoklim, ka ģenerālvienošanās un koplīgumi ir viens no veiksmīgākajiem instrumentiem ēnu ekonomikas apkarošanā.
E. Baldzēns akcentēja, lai nodokļus kārtīgi maksājušie uzņēmumi saņemtu atbalstu no valsts, un tā būtu iespēja citiem uzņēmumiem nākt ārā no ēnu ekonomikas zonas. To būtu nepieciešams ieviest jau no 2014. gada. Arodbiedrības norādīja, ka 2013. gada valsts budžeta projektā, vienkārši samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, būtu palielināta ienākumu polarizācija sabiedrībā un pieaugusi sociālā nevienlīdzība, – Latvija šajā jomā jau ir 1. vietā ES.
LTRK prezentēja savā ziņā radikālu priekšlikumu – ievērojami samazināt visu darbaspēka nodokļu kopsummu līdz 25%. E. Meiere norādīja, ka tādā gadījumā rastos lielāka bāze, no kuras maksāt nodokļus, pieaugtu atbildība pret maksājumiem budžetā, – tajā nebūtu kritums, bet pieaugums.
R. Karnīte akcentēja viedokli, ka, lai panāktu ekonomisko izrāvienu, ir nepieciešamas divas lietas – nauda un cilvēki, savukārt, lai cilvēki paliktu šeit, jārīkojas viņu interesēs: “Es neesmu nodokļu samazināšanas fane, bet arodbiedrību priekšlikumi ir ļoti labi, jo to mērķis ir izlīdzināt ienākumus.”
U. Osis uzsvēra, ka ēnu ekonomika valstī ir problēma nr.1, un iekšējais tirgus ir faktiski paralizēts un deformēts. J. Grasis minēja piemēru, ka Latvija pēdējos gados ir zaudējusi 300 tūkstošus cilvēku – tikpat kā pēc kāda kara, un – ir amorāli, ka darbiniekam, kurš saņem minimālo algu, ir jāmaksā visi nodokļi no Ls 200 algas, ja mēs zinām, ka iztikas minimums ir Ls 174.