Jaunākie EUROSTAT dati liecina, ka kopš 2012. gada pavasara jauniešu bezdarbs ir pieaudzis: pašreiz jauniešu bezdarbs Grieķijā un Spānijā ir lielāks par 50%, Bulgārijā, Itālijā, Portugālē un Slovākijā tas pārsniedz 30%, bet kopumā Eiropā tas ir vidēji 22%. Teiciens par „zudušo paaudzi” vairs nav tikai literāra frāze, bet gan kļūst par šausminošu realitāti.
avots: arodbiedribas.lv
Jauniešu bezdarbam ir daudz iemeslu: bez vispārējās situācijas darba tirgū jāmin ne tikai izglītības un apmācību sistēmas, darba tirgus un nodarbinātības politikas, bet arī sabiedrības noslāņošanās un iespēju sadalījums. Dotajā situācijā pieaugošais jauniešu bezdarbs daudzās Eiropas valstīs tiek galvenokārt saistīts ar globālo finanšu un ekonomisko krīzi laika posmā no 2007. gada līdz 2010. gadam, un tās pāreju uz pašreizējo krīzi, kas skar Eiropas Ekonomikas un monetāro savienību. Nežēlīgā taupības politika, kas dominē Eiropas krīzes vadībā, ir atbildīga par jauniešu bezdarba palielināšanos minētajās valstīs.
Dr.Hanss Dītrihs (Dr Hans Dietrich), Nodarbinātības pētniecības Institūta (IAB) vecākais speciālists, Fridriha Eberta fonda uzdevumā ir veicis pētījumu, kurā analizē jauniešu bezdarba fenomenu visos tā ekonomiskajos, sociālajos un politiskajos aspektos. Viņa pieejas galvenā tēma ir empīriska izmeklēšana par bezdarba parādīšanos pagājušajā desmitgadē to jauniešu vidū, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, ietekmēto personu identificēšana un kontekstualizācija ekonomiskā cikla ietvarā, ņemot vērā demogrāfijas un nodarbinātības modeļus.
Iegūtie dati pierāda, ka tieši krīze ir izraisījusi nopietno jauniešu bezdarba palielināšanos, bet nodarbinātības rādītāji ES valstīs jūtami atšķiras: piemēram, Vācijā, Luksemburgā un Maltā jauniešu bezdarba rādītāji kopš 2007. gada ir samazinājušies. Vācijā, Austrijā un Nīderlandē tie pašreiz ir zem 10%.
Dažādi specifiski nacionālie jauniešu bezdarba iemesli neļauj nonākt pie viena universāla Eiropas risinājuma. Eiropas ātrās palīdzības programma, kas padara finansējumu pieejamu, ir ļoti apsveicama. Tomēr, koncentrējoties uz lielāku darba tirgus elastību un starpnacionālo darbaspēka mobilitāti kā vienkāršāko un visplašāk piemērojamāko risinājumu, var kļūdīties.
Pētnieks savā darbā apskata daudz labākās un sliktākās nacionālās prakses, kā arī literatūras avotus, lai rastu iespējamās jomas, kur un kā cīnīties pret jauniešu bezdarbu.
Fridriha Eberta fonds vēlas šo pieeju izpētīt dziļāk un ir iniciējis pētījumus par jauniešu bezdarbu 12 valstīs. Eksperti no Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Spānijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas pašreiz analizē nacionālos cēloņus un riskus saistībā ar jauniešu bezdarbu. Savus pētījumus F.Eberta fonds publicēs 2012. gada rudens sākumā. Pētījumu mērķis ir sniegt uz gadījumiem balstītas politikas rekomendācijas un stratēģijas, lai pārvarētu šo bīstamo bezdarba attīstību, kas rada bažas par jaunās paaudzes attieksmi pret Eiropas integrāciju.
► Ar pētījumu var iepazīties šeit: Hans Dietrich, Youth unemployment in Europe. Theoretical considerations and empirical findings