Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretārs Džons Monks nosūtījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barozu vēstuli ar aicinājumu sasaukt steidzamu ārkārtas Trīspusējā Sociālā samita sanāksmi. Piedāvājam Jums iepazīties ar šīs vēstules tekstu un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) komentāru. “God. Prezident,” raksta vēstules autors. “Es rakstu, lai izteiktu savas lielās bažas par smagajām sociālajām sekām, kas izriet no bardzības pasākumiem, kurus ir pieņēmušas vairākas ES dalībvalstis, kā arī par pašreizējiem ES noteikumiem, lai palīdzētu valstīm ekonomiskajā postā. Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) aicina sasaukt ārkārtas Trīspusējo Sociālo samitu, lai apspriestu šos jautājumus.
Grieķija jau ir kļuvusi par ES-SVF ķīlnieci. Tagad arī Spānija un Portugāle pieņem ļoti striktas programmas. Ja ES palīdzība ir nepieciešama, noteikumi ir jāskata atsevišķi no tiem stingrajiem nosacījumiem, ko SVF vienpusēji piemēro citos gadījumos.
Samazinājumi un apcirpšanas, kas tagad tiek piemēroti, ir cikliski, deflāciju rosinoši un paaugstinās bezdarbu. Privātā sektora atveseļošana joprojām ir trausla, un tā nespēs kompensēt izaugsmi. Sociālais „acquis” ir novājināts, jo samazinātas ir pensijas, izdevumi sabiedriskajiem pakalpojumiem, darba standarti un samaksa. Tā rezultāts ir masveida streiki Grieķijā, kā arī ir paredzami tādi paši streiki Spānijā, Francijā un Rumānijā. Bez tam ir saskatāma līdzība starp pašreizējām politikām un tām, kas tika piemērotas 1930. gados.
Nav notikušas konsultācijas ar ES sociālajiem partneriem par šo Eiropas institūciju koordinēto „izejas” metodi attiecībā uz valstīm, kas nokļuvušas ekonomiskajā postā Eiropas Savienībā. Šajā sakarā es aicinu Jūs sasaukt steidzamu ārkārtas Trīspusējā Sociālā samita sanāksmi, lai, bez citiem faktoriem, apspriestu arī nepieciešamību pēc izaugsmes un sociālās kohēzijas. Bez tam, izņēmuma kārtā, būtu vēlams uzaicināt arī SVF izpilddirektoru.”
Vēstules kopijas nosūtītas: Mr Herman Van Rompuy, Eiropas Padomes prezidentam, Mr José Luis Rodríguez Zapatero, Spānijas valdības prezidentam, Mr Jean-Claude Trichet, Eiropas centrālās bankas prezidentam,Mr Olli Rehn, Ekonomisko un monetāro lietu komisāram, Mr László Andor, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas komisāram, Mr Philippe De Buck, BUSINESSEUROPE ģenerāldirektoram, Mr Ralf Resch, CEEP ģenerālsekretāram, Mr Andrea Benassi, UEAPME ģenerālsekretāram.
LBAS komentārs: “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pilnībā atbalsta Eiropas arodbiedrību konfederācijas ierosmi, ticot, ka šāds plašs samits līdzēs sakārtot trīspusējo un divpusējo dialogu ne tikai Eiropas telpā, bet arī dalībvalstīs.
Ja valdības līmenī ir jūtama šķietama vēlēšanās demonstrēt sabiedrībai sadarbību ar sociālajiem partneriem, apziņa, ka sociālais dialogs ir daļa no Eiropas Savienības ideoloģijas un no tā vienkārši nedrīkst atteikties, uzņēmumos, pateicoties arodbiedrību darbībai, ir saglabājies dialogs, darbojas koplīgumi, no kuriem daudzviet nevar atteikties tikai tāpēc, ka tā ir bijis visu laiku, tad privātajā sektorā, it īpaši tajos uzņēmumos, kas veidojušies pēdējo divdesmit gadu garumā, mazajos un vidējos uzņēmumos valda abpusēja nesapratne un neizpratne par to, kāpēc vispār ir jāsarunājas, kāpēc nepieciešami koplīgumi un nozaru ģenerālvienošanās… Te uz katra soļa ir redzami Darba likuma un Darba aizsardzības likuma pārkāpumi, algu maksāšana aploksnēs, darbs bez darba līgumiem, nodokļu nemaksāšana valstij, dubultā grāmatvedība utt., kas, protams, pilnīgi izslēdz normālu sociālo dialogu, konstruktīvu sadarbību starp darba devējiem un darbiniekiem.
Tās ir problēmas Latvijas mērogā, bet arī citas Eiropas Savienības valstis saskaras ar līdzīgām problēmām, tāpēc kopīga saskarsmes punktu meklēšana ES mērogā būtu tieši laikā.”
Avots: www.lbas.lv