Runājot par Tiesu administrācijas realizēto Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu „Tiesu modernizācija Latvijā”, līdz šim vairāk uzmanības pievērsts plānotajai video un audio aparatūras uzstādīšanai Latvijas tiesu zālēs, taču projekta ietvaros paredzētas arī citas aktivitātes, kas ir ne mazāk nozīmīgas un ne mazāk būtiskas, nodrošinot sabiedrībai daudz saprotamāku komunikāciju ar tiesām un vienkāršāku informācijas ieguvi par katram iedzīvotājam, kurš saskaras ar tiesu sistēmu, interesējošiem jautājumiem. Proti, runa ir par projekta sadaļu, kur uzsvars likts uz e-pakalpojumiem, interneta izmantošanu informācijas ieguvē, kā arī citiem pakalpojumiem, kas atvieglos tiesu pieejamību.
Autore: Līva Rancāne, Tiesu administrācijas pārstāve
Nereti no iedzīvotājiem attiecībā uz e-pakalpojumiem un interneta komunikāciju ar oficiālām iestādēm ir jūtama visai skeptiska attieksme – tas nozīmē, ka iedzīvotāji grib reāli saskatīt tiešu labumu, ko dotu šāda veida komunikācija. Tas attiecas ne vien uz tiesām, bet arī valsts un valsts pārvaldes, kā arī pašvaldību institūcijām un iestādēm. Šajā ziņā Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālais projekts „Tiesu modernizācija Latvijā” varētu būt labs piemērs, kas uzskatāmi demonstrētu e-pakalpojumu izmantošanas priekšrocības. Pēc projekta pilnīgas realizācijas procesos iesaistītajiem nebūs personīgi jāierodas tiesā, lai iepazītos ar nolēmumiem savā lietā, jo tas būs vienkārši izdarāms, neizejot no mājas – internetā būs iespējams iegūt informāciju par visiem nolēmumiem konkrētajā lietā, bet ierasties tiesā vajadzēs vien tad, ja būs nepieciešams saņemt nolēmuma norakstu, lai to iesniegtu kādā iestādē. Tāpat interesentiem būs iespējams iepazīties arī ar tiesu praksi. Protams, te jāpiebilst, ka šajā gadījumā informācija būs atbilstoši anonimizēta, piedāvājot personām to, kas katrā konkrētajā gadījumā būtu publiski pieejams.
Viens no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” virzieniem ir arī vienotu dokumentu formu izstrāde. Tas nekādā gadījumā nenozīmētu to, ka dokumenti tiesā iesniedzami vien tādā un nekādā citādā izskatā. Taču vienotu paraugu pieejamība internetā būtu kā labas prakses piemērs pieteikumu sastādīšanā, tas ievērojami atvieglotu pieteikumu iesniedzējiem dokumentu sagatavošanu, jo jau iepriekš būtu zināma visa galvenā informācija, kuru nepieciešams norādīt, iesniedzot pieteikumu. Īpaši svarīgi tas būtu cilvēkiem, kuri ikdienā nedarbojas juridiskajā jomā un kuriem nav pieredzes komunikācijā ar tiesām. Starp citu, būtiski būtu piebilst, ka viens no e-pakalpojumiem šajā jomā būtu arī iespēja elektroniski iesniegt tiesā noteiktus iesniegumu vai pieteikumu veidus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
Ieviešot tiesu sistēmā e-pakalpojumus un elektronisko komunikāciju, nenoliedzami, uzmanība būs jāpievērš drošības pasākumiem. Tieši šis jautājums uztrauc noteiktu sabiedrības daļu, liekot neuzticēties šāda veida sadarbībai starp iedzīvotājiem un tiesu. Katrā ziņā šim jautājumam tiek pievērsta ļoti liela nozīme. Un es esmu pārliecināta, ka virtuālā komunikācija būs tikpat droša, kā personīga ierašanās tiesā. Jāmin, ka e-pakalpojumu un moderno tehnoloģiju sniegto iespēju pilnvērtīga ieviešana nepārprotami sniegs veselu virkni priekšrocību: piemēram, ātrāka saziņa ar tiesu iestādēm, ievērojama izmaksu samazināšana, tiesu pieejamības palielināšanās, daudz plašākas iespējas iepazīties ar tiesu praksi. Savukārt skeptiķus, kuri tomēr uzticēsies tikai personiskai sadarbībai, varu nomierināt – normatīvajos aktos ir nostiprinātas personas tiesības aizstāvēt savas likumiskās tiesības un intereses tiesā, tātad arī ierasties tiesā personīgi. Un šī iespēja nekādā veidā netiks liegta arī turpmāk.