Par spīti putenim, vakar Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās Latvijas arodbiedrību biedri un atbalstītāji, lai paustu savu attieksmi pret valdības izstrādāto budžeta plānu 2011. gadam. Akcijas organizatora – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) aktīvisti sapulcē izplatīja sagatavoto paziņojumu un prasību apkopojumu, kuru plānots iesniegt LR Saeimai, aicinot pirms budžeta galīgās apstiprināšanas veikt tajā būtiskas korekcijas par labu Latvijas tautai.
Autors: Džerijs Šterns, Kreisie.LV
LBAS uzskata, ka esošie valdības priekšlikumi par nodokļiem krīzes smagumu pārliek uz darbinieku pleciem, kaut arī darbinieki nav atbildīgi par šo ekonomisko krīzi. Realizējot valdības sagatavotos priekšlikumus, 3-4 cilvēku ģimene Latvijā vidēji zaudēs vismaz 300-400 Ls/gadā. Ņemot vērā algas nodokļu un ģimenes valsts pabalsta izmaiņas, PVN paaugstinājuma netiešo ietekmi, nekustamā īpašuma nodokļa divkāršošanos, tarifu kāpumu elektrībai, cenu kāpumu benzīnam, akcīzes nodokļa palielinājumu gāzei, u.c., ir ļoti iespējams, ka zaudējumi būs daudz lielāki.
Latvijas arodbiedrības pieprasa, lai Saeima apstiprinātu tikai tādu nākamā gada budžetu, kurā:
► tiek saglabāta esošā PVN pamatlikme un samazinātā PVN likme elektrībai, tādējādi neveicinot dzīves dārdzības un ēnu ekonomikas pieaugumu;
► netiek palielināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme darbiniekiem;
► tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums darbiniekam līdz 90 Ls/mēnesī, bet atvieglojums par apgādībā esošu personu – līdz 80 Ls/mēnesī;
► tiek piemērota samazinātā PVN likme pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem;
► tiek ieviests neapliekamais minimums katram ģimenes loceklim, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokļa summu apdzīvojamām platībām;
► tiek nodrošināta pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe;
► krīzes laikā tiek saglabāta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja;
► nepieciešamie papildus ieņēmumi tiek gūti no efektīvākas ēnu ekonomikas apkarošanas (vismaz 100 mlj. Ls), ES struktūrfondu plašākas izmantošanas un valsts pārvaldes birokrātiskā aparāta samazināšanas, veicot tikai nepieciešamās funkcijas.
Pasākuma gaitā uzrunas teica dažādu arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tai skaitā divi portāla Kreisie.LV aktīvisti – Ilmārs Gromuls un Ansis Dobelis (skat. sadaļu Komanda).
Ilmārs Gromuls pārstāvēja Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrību (LAKRS), paralēli pazīstams arī kā aktīvs sociāldemokrāts, LSDSP biedrs. Savā uzrunā (kuras video ieraksts apskatāms raksta noslēgumā) I. Gromuls vērsās pie klātesošajiem, aicinot viņus aktīvāk stāties dažādās politiskās organizācijās un NVO, lai plaša spektra pārstāvniecībās aizstāvētu savas tiesības un idejas, kā arī mudināt savus tuviniekus, draugus un paziņas rīkoties tāpat. Nav jau nekāds noslēpums, ka Latvijā sabiedrības līdzdalības līmenis valstiskajos procesos šobrīd ir katastrofāli zems – arī LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers savā runā pieminēja mums būtiskāko problēmu: ja taisnīguma pieprasīšanas aktivitātes ir mazskaitlīgas, valdošajiem nav nekāda stimula tajās ieklausīties.
Ansis Dobelis (Brīvības un solidaritātes fonds, LSDSP) runāja par sāpīgo sajūtu, kas rodas no apziņas par Latvijas sabiedrības sairšanu, dažādu paaudžu latviešu, jo īpaši jaunatnes aktīvajai daļai labākas iztikas meklējumos aizbraucot no valsts – jo Latviju jau divus gadu desmitus pārvalda labējas valdības, kuras tā vietā, lai palīdzētu vienkāršajam darbarūķim, izvēlas uz tā rēķina atbalstīt bankas, spekulantus un patiesos krīzes izraisītājus. Ir dzirdēts viedoklis, ka šīs bankas esot “Latvijas asinsrite” un tāpēc vitāli nepieciešams esot tās balstīt finanšu krīzes apstākļos. Bet ko gan līdzēs šī asinsrites sistēma brīdī, kad visa tajā plūstošā asins – Latvijas tauta būs devusies piespiedu trimdā? Arī A. Dobelis aicināja iedzīvotājus būt aktīvākiem, iesaistīties dažādās organizācijās, piedalīties piketos, demonstrācijās un citās aktivitātēs, lai uzturētu nemitīgu spriedzi valsts valdības darbā, nemitīgi pieprasītu taisnīgumu tās pieņemtajos lēmumos.
Pasākuma noslēgumā uzstājās arī Liepājas jauniešu teātra “Rikošets” vadītāja Maija Kalniņa, kuras emocionālajai uzrunai sekoja teātra dalībnieku un sapulces dalībnieku kopēja dziesma. Kā atklājās vēlāk, jaunie liepājnieki bija pieteikuši savu dalību pasākumā, pirmo reizi par to izlasot tieši portālā Kreisie.LV – ko, bez šaubām, uztveram kā vislabāko uzslavu mūsu darbībai un pamatojumu portāla pastāvēšanai arī turpmāk. Paldies visiem, kuri piedalījās!