Piektdien notikušajā forumā “Arodbiedrību loma nabadzības samazināšanā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā un darbinieku tiesiskajā aizsardzībā Latvijā” notika spraigas un atklātas diskusijas par arodbiedrībām, to pašreizējo lomu, attīstību un stiprināšanu krīzes laikā.
picasaView plugin: Could not load data from picasaweb.
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš savā uzrunā sacīja, ka padomju mantojums un aizspriedumi traucē arodbiedrību darbu, tādēļ no tiem jāatbrīvojas. Savukārt LR Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš foruma dalībniekus uzrunāja kā valdības pārstāvis un politologs, atzina, ka Latvijai jākļūst kreisākai un politiķi arodbiedrības ņemtu vairāk vērā tad, ja tās spētu sapulcēt lielākas cilvēku masas uz protestiem.
Informāciju sagatavoja Lelde Kaunese, BSF valdes locekle
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāja vietniece Līvija Marcinkēviča: „Diskusija bija ļoti svarīga gan atklātības, gan viedokļu dažādības dēļ. Tālākajā arodbiedrību darbībā mums jāņem vērā, ka sabiedrība atbalsta tos, kas spēj mainīties. Jaunas darbības formas, jaunas idejas ir jāpiemēro, ja gribam vairāk uzrunāt jaunatni, iesaistīt viņus aktīvas sabiedrības veidošanā. Ceram arī turpmāk sadarboties ar Brīvības un solidaritātes fondu dažādu aktivitāšu veidošanā.”
Viens no organizatoriem, Brīvības un solidaritātes fonda valdes loceklis Ansis Dobelis atzīst, ka forums bijis labs atskaites punkts, kurā tika izvērtēts līdz šim arodbiedrību paveiktais un iezīmēts nākotnē darāmais, izvērtējot gan arodbiedrību spēku un vājumu, gan norises Latvijas politikā un sabiedrībā, gan pārmaiņas pasaulē. „Skaidrs ir viens – lai attīstītos nākotnē un spētu efektīvi aizstāvēt darba ņēmēju intereses, arodbiedrībām nāksies meklēt arvien jaunus veidus, kā komunicēt un sadarboties ar strādājošajiem. Līdz šim arodbiedrības bijušas viens no sabiedriskās domas virzītājspēkiem daudzos valstij kritiskos brīžos, piemēram, nepieļaujot Latvenergo privatizāciju un panākot izmaiņas Satversmē, kas ļauj tautai atlaist parlamentu. Lai arī turpmāk šādās situācijās arodbiedrības būtu pietiekami spēcīgas, ir ļoti svarīgi atrast veidu, kā arodbiedrībās iesaistīt jaunatni. Šeit svarīgi būtu domāt par izglītojošu informāciju arodskolās un citās izglītības iestādēs”.
Forumā bija pulcējušies apmēram 80 dalībnieki: arodbiedrību biedri un vadītāji, politiķi, eksperti un interesenti. Pirmajā daļā ar savām prezentācijām uzstājās arodbiedrību, uzņēmēju un valdības pārstāvji, bet otrajā daļā bija ieplānota politologu, arodbiedrību un politiķu diskusija.
“Uz diskusiju neieradās vairāku partiju politiķi (PLL, TB/LNNK/VL, SC, Vienotība), kuri bija solījušies pasākumā piedalīties. Tas skaidri parādīja, ka vairāki politiskie spēki tā arī nav sapratuši komunikācijas nozīmi ar sabiedrību. Šādi viņi grauj ne vien savu personīgo prestižu, bet visas likumdevēja varas autoritāti un uzticamību”, saka Ansis Dobelis.
Visi pieejamie foruma dalībnieku prezentācijas materiāli, uzrunu ieraksti, kā arī foruma gaitas kopsavilkums un secinājumi tuvākajā laikā būs pieejami Brīvības un solidaritātes fonda interneta mājas lapā www.bsf-latvija.lv