Demokrātija ir brīnišķīga lieta. Pat “izcilais rietumu demokrātijas aizstāvis” Vinstons Čērčils [1] to ir atzinis. Interesanti salīdzināt divu senu dzimtu aristokrātu [2] domas par demokrātiju (šķiet, ka 19. gadsimta apzīmējums – pārstāvības sistēma, pastāvošajam sabiedriski politiskajam režīmam ir precīzāks par mūsdienās pieņemto). Izbaudiet!
Avots: “Dumpinieka runas” /tulkojis: Uldis Vanags
“Bet varbūt pārstāvības kārtība, visāda ļaunuma sakne, dara labu vismaz tādā ziņā, ka dod iespēju sabiedrības miermīlīgai progresīvai attīstībai? Varbūt tā sekmē varas decentralizāciju, kas šobrīd ir sevišķi nepieciešama? Varbūt pārstāvības valdīšana spējusi novērst karus? Varbūt tā spēj piemēroties laika garam un savlaicīgi, lai novērstu pilsoņu karu, likvidēt to vai citu institūciju, kas sen pārdzīvojusi savu laiku? Visbeidzot, varbūt tā kaut cik veicina progresu, tālāku uzlabojumu iespējas?
Cik rūgti ironiski skan šie jautājumi! Visa mūsu gadsimta [3] vēsture sniedz negatīvas atbildes uz tiem.”
Būdami uzticīgi monarhiskajai tradīcijai un tās modernajai formai jakobīnismam, parlamentārieši koncentrē visu varu valdības rokās. Maksimāli attīstīta ierēdniecība kļūst par pārstāvības pārvaldes galveno pazīmi. No paša 19. gadsimta sākuma politikā visi runā par decentralizāciju un autonomiju, tajā pat laikā vara tiek centralizēta vairāk un vairāk, bet no autonomijas drīz vairs nebūs ne miņas. Pat Šveice izjūt šīs plūsmas ietekmes, tai pakļaujas arī Anglija. Ja ne rūpnieku un tirgotāju pretestība, mums drīz vajadzētu, lai nokautu bulli kādā nomalē, prasīt atļauju Parīzē [4]. Viss mazpamazām nonāk valdības varā. Tai trūkst vien visas ražošanas un tirdzniecības pārvaldīšanas tiesību, un pat, rau, sociāldemokrāti, kurus apžilbinājušas stiprās varas perspektīvas, jau sapņo par dienu, kad tie varēs no parlamenta Berlīnē vadīt visus darbus rūpnīcās un patēriņu visā Vācijas impērijā.
Vai šis it kā miermīlīgais pārstāvības režīms mūs ir pasargājis no kariem? Nekad vēl cilvēki tā nav iznīcinājuši viens otru, kā tā laikā.”
————————–
[1] Many forms of Government have been tried, and will be tried in this world of sin and woe. No one pretends that democracy is perfect or all-wise. Indeed, it has been said that democracy is the worst form of government except all those other forms that have been tried from time to time. (from a House of Commons speech on Nov. 11, 1947) sk. arī: The best argument against democracy is a five-minute conversation with the average voter.
[2] Vinstons Leonards Spensers-Čērčils dzimis aristokrātu Spenseru ģimenē. Viņa sencis Georgs Spensers 19. gadsimta sākumā kļuva par Marlboro hercogu, Vinstona tēvs – politiķis Rendolfs Čērčils bija 7. Marlboro hercogs, viņa māte Dženija bija Amerikāņu miljonāra Leonarda Džeroma meita. Kņazs Pēteris Alekseja dēls Kropotkins dzimis Krievijas vissenāko valdnieku Rjūriku dzimtā (viņam bija tikpat lielas tiesības uz Krievijas troni kā Nikolajam II, ja ne lielākas).
[3] Neaizmirstiet, ka runa ir par 19. gadsimta pirmajiem trim ceturkšņiem! Ko gan viņš teiktu par 20 gadsimtu?
[4] Darbs ir rakstīts Francijā.