Piedāvājam Jūsu uzmanībai Zviedrijas Strādnieku kustības arhīva pētnieces Baibas Vītoliņas pētījumu “Dažas liecības par Bruno Kalniņa darbību 1940.-1944. gadā”, kurš rakstīts 2000. gadā Stokholmā un bijis publicēts vairākās daļās Latvijas Universitātes izdevumā “Latvijas Vēsture” 2001. gadā. Par sagādāto materiālu Kreisie.LV pateicas Dr. Ģirtam Zēgneram.
“Bruno Kalniņš (1899-1990) bija ļoti aktīvs un pazīstams sociāldemokrāts, Tautas Padomes, Satversmes sapulces un četru pirmo neatkarīgās Latvijas Saeimu deputāts,” raksta Baiba Vītoliņa. “Populārs kā Strādnieku Sporta Savienības (SSS) dibinātājs un vadītājs. Labs orators. 1934. gadā, pēc K. Ulmaņa autoritārā apvērsuma, apcietinājumā līdz 1936. gada 1. novembrim. Pēc tam – no 1937. gada vasaras līdz 1940. gada 3. jūlijam – emigrācijā Somijā. 1940. gada 4. jūlijā atgriezās okupētajā Latvijā, jo nevarēja vairs palikt Somijā tās sarežģītā pēckara stāvokļa dēļ. Pēc atgriešanās viņu iecēļa par Latvijas Tautas armijas politisko vadītāju. Vēlāk par šī amata ieņemšanu viņš daudz kritizēts. Interesanti, ka galvenie apkarotāji bijuši gan vācu, gan padomju laika darboņi, kā arī K. Ulmaņa autoritārā režīma piekritēji.
Pagājuši 60 gadi kopš liktenīgā 1940. gada un desmit gadi kopš Bruno Kalniņa nāves, bet joprojām trūkst objektīva izvērtējuma par Bruno Kalniņa līdzdarbību 1940. gada notikumos. Lai veicinātu šādu izvērtējumu rašanos, gribu vienkopus publicēt dažas līdz šim nepublicētas vai fragmentāri publicētas liecības, kas liecina par labu Br. Kalniņam, jo baumu un apmelojošu publicējumu netrūkst. Liecību uzskaitījums nebūs pilnīgs. Bez tam citu stāstīto nedaudz papildināšu ar ziņām, kas nonākušas manā rīcībā, strādājot dažādos arhīvos un uzklausot vairākus lieciniekus. Mani papildinājumi tekstā viscaur rakstīti kursīvā.”
Pētījuma 1. daļa [PDF]
Pētījuma 2. daļa [PDF]
Pētījuma 3. daļa [PDF]
