Otrdien Saeimā viesojās biedrības PROGRESĪVIE pārstāvji, lai piedalītos Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē un diskutētu par sabiedrisko iniciatīvu “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos”, kura nesen portālā ManaBalss.lv savākusi gandrīz 11 tūkstošus parakstu.
Iniciatīvas autore Sandra Minakovska sarunās uzsvēra, ka bezmaksas ēdināšana jāievieš, lai samazinātu izmaksas, kas vecākiem veidojas, bērnus sūtot bērnudārzā. Situācijā, kad valsts tikko pārtraukusi maksāt bērna kopšanas pabalstu un vecāki vēl nav atgriezušies darbā, šādi izdevumi ir būtisks slogs ģimenes budžetam, kavē vecākus pieņemt lēmumu par bērna laišanu uz bērnudārzu un apgrūtina vecāku atgriešanos darba tirgū.
Projekta teksts paredz, ka visos Latvijas bērnudārzos jānodrošina bezmaksas ēdināšana, sākot no 2016. gada 1. septembra, to sedzot no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām. Sēdes gaitā tika runāts par to, ka šī bezmaksas ēdināšanas ieviešana varētu norisināties arī pakāpeniski. Autori norādīja, ka vairākās pašvaldībās ēdināšana jau notiek bez maksas, tādējādi radot sociālo nevienlīdzību starp novadiem.
“Liels paldies visiem, kuri atbalstīja šo iniciatīvu,” saka tās atbalstītāju – biedrības PROGRESĪVIE valdes priekšsēdētājs Ansis Dobelis.
“No šī priekšlikuma iegūs gan vecāki, kuri savu atvasi varēs laist bērnudārzā bez uztraukuma par būtiskām papildus izmaksām, gan valsts, jo vecāki atgriezīsies darba tirgū un maksās nodokļus. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien vairāk saskaramies ar darbaspēka deficītu.
Šis priekšlikums būs arī būtisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kurās vienlaikus bērnudārzu apmeklē vairāki bērni, kā arī papildus motivējošs faktors tām ģimenēm, kas vēl tikai domā par ģimenes pieaugumu. Turklāt galvenais ieguvējs būs tieši bērns, kurš neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa saņems regulāru un pilnvērtīgu uzturu.”
Iniciatīvas izstrādātāji norādījuši, ka pirmskolas izglītības iestādes Latvijā šobrīd apmeklē aptuveni 88,2 tūkstoši bērnu. Pusdienas vienam bērnam mēnesī izmaksā aptuveni 40 eiro; gadā kopējās izmaksas veido aptuveni 42 336 000 eiro. Šie cipari klātesošos parlamenta pārstāvjus samulsinājuši, taču komisija vēl turpinās skatīt šo iniciatīvu kādā no nākamajām sēdēm, lai pētītu iespējas to ieviest vismaz daļēji.
Aicinām arī Jūs iepazīties ar iniciatīvas tekstu un papildus pamatojumu, kā arī to parakstīt!