Politiskā cirka fonā

Pasaule šobrīd ir uz izšķirošu pārmaiņu sliekšņa. Latvijā publiskajā telpā par tām runā nelabprāt, jo pie varas esošajiem, lai attaisnotu savu vietu Jēkaba ielas namā, vieglāk un svarīgāk ir uzturēt mītu par mūsu drošību, ko sargā dalība NATO un Eiropas Savienībā. Tādējādi viņi novērš sabiedrības uzmanību no patiesiem tuvākās nākotnes izaicinājumiem un rada ilūziju, ka viss jau ir sakārtots. Galvenais – pareizi balsojiet! Jebkurš, kam kaut nedaudz rūp notikumi ārpus Latvijas robežām, noteikti ir dzirdējis par klimata pārmaiņām, jaunu pasaules ekonomisko un politisko centru ietekmes pieaugumu un fosilo resursu daudzuma sarukšanu. Sākotnēji it kā nesaistītie notikumi var šķist maznozīmīgi no mūsdienu skatu punkta, taču to mijiedarbība atstās milzīgu iespaidu uz notikumiem Latvijā. Tas notiks pakāpeniski, taču rezultātā mainīsies gan ģeopolitiskā situācija, gan saimnieciskās attiecības pasaules mērogā.

Autors: Māris Grīnvalds

Labā ziņa ir tāda, ka šobrīd mums vēl ir iespēja būt šo pārmaiņu avangardā un kļūt par vienu no pirmajām laikmeta garam atbilstošajām sabiedrībām. Tas iespējams, aktīvi pielāgojoties, kas, par laimi, ir viena no mūsu tautas spēcīgākajām īpašībām, kā arī sagatavojot valsts tautsaimniecību un līdzdarbojoties starptautiskajos pasākumos. Salīdzinoši vājā agrās industrializācijas bāze, joprojām lielās saimniecībā neizmantoto zemju platības, kā arī zemais iedzīvotāju blīvums paver plašas iespējas jauna tipa tautsaimniecības, saimniecisko un sabiedrisko attiecību sistēmas veidošanai. Viss, par ko līdz šim esam pārdzīvojuši un domājuši ar nožēlu – vecās saimniecības posts, Rietumu patērētājtipa ekonomikai it kā vēl nepielāgotā un par apkārtējās vides saglabāšanu pārlieku domājošā sabiedrība (kas it kā traucējot valsts industrializācijai), var kļūt par lielisku atspēriena punktu labai dzīvei jaunajā laikmetā.

Sistemātiskas un mērķtiecīgas investīcijas tā dēvētajās zaļajās tehnoloģijās, atjaunojamo energoresursu bāzes attīstībā, plašu vairākkārtējas izejvielu un materiālu pārstrādes ciklu izveidošanā ļautu radīt modernu bāzi progresīvai tautsaimniecībai un padarīt Latviju par reģionāla līmeņa energoresursu lielvalsti.

Paralēli tam būtu nepieciešams arī sakārtot likumdošanas bāzi, kurā labvēlīgi apstākļi būtu nodrošināti ne tikai mikrouzņēmumiem un lieluzņēmumiem, bet arī jebkuras ekonomikas balstam – vidējiem uzņēmumiem. Tāpat, jebkurai modernai un progresīvai valstij, kam rūp tās nākotne, būtu jārada pievilcīgu un sakārtotu vidi zinātnisko sasniegumu un jauno atklājumu komercializēšanai, pielāgošanu praktiskiem pielietojumiem, īpaši tajās nozarēs, kas veicinātu videi draudzīgas tautsaimniecības attīstību.

Būtiski un laikmeta garam atbilstoši ir arī atvieglot un paātrināt valsts, fizisko un juridisko personu komunikāciju, aktīvi un plaši ieviešot e-pārvaldes instrumentus, tādējādi mazinot arī korupcijas apmērus pārvaldē. Un visbeidzot, grūti iedomāties kvalitatīvas pārmaiņas tautsaimniecībā bez izglītotas un informācijas tehnoloģiju laikmetam pielāgojušās sabiedrības, tādēļ ir svarīgi, lai pamata augstākā izglītība valsts finansētās augstskolās būtu bez maksas.

Sliktā ziņa gan ir tāda, ka Latvijā praktiski nav izveidojusies stratēģiskas valsts attīstības tradīcija, jo katra nākamā valdība dažādu apstākļu rezultātā izvēlas cīnīties par savu naudas maisu interesēm, kas ļoti retos gadījumos sakrīt ar ilglaicīgas un ilgtspējīgas valsts attīstības prioritātēm.

Par nožēlu, arī 10. Saeimas vēlēšanu gaisotnē šie svarīgie jautājumi paliek emocionālu un iracionālu vārdu cīņu fonā. Dažādu pārliecību politiķi, jaucot personiskās drošības sajūtu ar valsts drošības jautājumiem, turpina biedēt un kūdīt dažādas sabiedrības grupas ar novecojošu stereotipu radītām pasakām. Efektīvi un uz izklaidi orientēti politiskie šovi, dažādas izcelsmes politisko klaunu un pseidopatriotisko populistu šķietamās cīņas ar „valsts nozadzējiem” it kā esot politisko partiju atbilde uz tautas alkām pēc atbildīgiem, saimnieciskiem un moderni domājošiem politiķiem, kas beidzot izvilktu mūs no bezcerības purva un piešķiltu nepieciešamo dzirksti, lai motivētu vēl neaizbraukušos palikt un kaut ko iesākt lietas labā. Taču viss šis fons, uz kura „gaišie rietumnieciskie jātnieki nepieļaus tumsoņu-maskaviešu jauno republiku”, diemžēl nav nekas vairāk kā tikai skaists, taču bezjēdzīgs plīvurs, kas piesedz šo populisma triumfu un rada vēlētājiem iespaidu par it kā dramatisku un vēsturisku izvēli.

Bet patiesi svarīgais jautājums ir ne jau par to, kuram kungam labāk kalpot un no kuras puses nākušajiem naudas maisiem te turpmāk būs lielāka teikšana. Svarīgi ir saprast, ka šobrīd pasaulē vēl šķietami lēni notiekošās globālo ekonomisko un politisko attiecību pārmaiņas, fosilo resursu bāzēto ekonomisko sistēmu noriets, kas ieviesīs visnotaļ jūtamas izmaiņas dzīves ieradumos, mūs nostāda nesalīdzināmi svarīgākas izvēles priekšā. Jautājums ir tikai par to, vai mēs turpināsim bērnišķīgi spēlēties savā smilšukastē, mērojoties, kam tētis stiprāks, vai beidzot rīkosimies kā pieauguši, nobrieduši un atbildīgi savas valsts saimnieki, kas „ratus gatavo ziemā”.

Mums kā mazas valsts iedzīvotājiem vienmēr nāksies pielāgoties reģionāliem un globāliem apstākļiem. Nevajag vien ļaut citiem sevi mānīt un mānīt pašiem sevi. Tradicionālo un uz fosilajiem energoresursiem orientēto energomonopolu un industriju ēra beidzas. Cīņā par resursiem šobrīd nesaskaņā esošie kungi, par kuru labvēlību sacenšas pašlaik vadošie politiskie spēki, sadraudzēsies un visa pašreizējā politiskā cīņa ilgtermiņa perspektīvā izskatīsies pēc vietēja mēroga cirka. Laiks atgūties no šīs norietošās pasaules sargu uzturētā „sabiedriskā viedokļa” hipnozes un novērtēt tos, kas aicina veidot modernam laikmetam pielāgotu valsti, atbildīgi apzinoties arī tās grūtības, ko radīs vecās attiecību sistēmas, ieradumu un stereotipu laušana.

Progresīva un uz solidaritātes principiem veidota sabiedrība, kurā funkcionē modernu saimniecisko attiecību sistēma un zaļajām nākotnes tehnoloģijām draudzīga tautsaimniecība, ir galvenais priekšnoteikums Latvijas attīstībai. Šī ir svarīgākā izvēle, par kuru katram atbildīgi noskaņotam pilsonim vajadzētu aizdomāties vēlēšanu dienā, lai mēs nepaliktu vien pasīvu novērotāju lomā, redzot, kā mūsu valsti pārņem daudz aktīvāki, atvērtāki, pārmaiņām sagatavotāki un izglītotāki iebraucēji.

Vēl šajā kategorijā: