Publicējam Latvijas ievērojamā sociāldemokrāta – Bruno Kalniņa autobiogrāfisko memuāru “Vēl cīņa nav galā…” pirmo daļu, kuru izdevis apgāds “Memento” 1983. gadā Stokholmā. Lūk, paša autora rakstītais priekšvārds:
”Kā neatkarīgās Latvijas vecākais politiķis, šodien vēl dzīvo vidū esošais, kas 70 gadus dažādos laikmetos aktīvi piedalījies latviešu tautas brīvības cīņā, uzskatu par savu pienākumu pastāstīt, sevišķi mūsu jaunai paaudzei, savus pārdzīvojumus, novērojumus un pārdomas. Mans nolūks galvenokārt ir apgaismot Latvijas socialdemokrātijas lomu mūsu tautas brīvības cīņā, Latvijas valsts nodibināšanā un demokrātijas veidošanā.
Daru to it sevišķi tāpēc, ka padomju diktatūra jau ilgus gadus sistemātiski noklusē un sagroza Latvijas pagātni un īpaši vēršas pret visu, ko veikusi LSDSP. Šī ir mūsu tautas lielākā un vecākā partija, kas darbojas jau kopš turpat 80 gadiem. Arī konservatīvo trimdinieku atcerēs daudzkārt sastopam politisku vienpusību attieksmē pret LSDSP. Lasītājs manās atmiņās atradīs dažu mītu un leģendu noraidījumu. Viņš iegūs ieskatu mūsu valsts attīstībā no tās partijas viedokļa, kas visos Latvijas pagātnes posmos bija ļoti aktīvs politisks faktors.
Esmu attēlojis notikumus, kuros pats ņēmu dalību. Raksturoju dažādu virzienu politiķus, ar kuriem sadarbojos, vai kas bija mani politiskie pretinieki. Šī grāmata nav domāta, lai apgalvotu, ka sociāldemokrāti savā darbībā nebūtu pielaiduši kļūdas. Tādas bija visām partijām. Ir negodīgi, kā to dara daži neatbildīgi ļaudis, kļūdas meklēt un atrast vienīgi pie sociāldemokrātiem.
Teiktais zīmējas arī uz mani pašu. Par manu darbību taisnu tiesu spriedīs vēsture un jaunā paaudze dzimtenē. Lai vērtētu pagātni – audiatur et altera pars, – ir jādzird arī pretejā puse. To šodienas un rītdienas lasītāji, vēsturnieki varēs iegūt no manām atmiņām.
Rakstot atmiņas, godinu visus savus draugus, kas aizgājuši mūžībā gan dzimtenē, gan spaidu darba nometnēs, gan arī trimdā…
Pirmais sējums aptver manu darbību gadsimteņa sākumā, Latvijas valsts izveidošanos līdz Satversmes Sapulces vēlēšanām 1920. gadā. Otrais sējums apskatīs neatkarības gadus un pirmo krievu okupācijas laiku. Trešais sējums aptvers vācu okupācijas un trimdas gadus līdz pat mūsu dienām.
Savas atmiņas esmu pūlējies saskaņot ar pagātnes dokumentiem un preses datiem. Šinī nolūkā apmeklēju Starptautisko Sociālas Vēstures institūta archivu Amsterdamā, Strādnieku kustības archivu Stokholmā, Helsinku universitātes latviešu nodaļu [Lettica], Somijas Valsts archivu, Britu muzeja bibliotēku, Bunda archivu Ņujorkā, Hūvera institūtu Palo Alto, Kalifornijā, Ņujorkas Publisko bibliotēku, Harvarda universitātes bibliotekas, Kolombijas universitātes bibliotēkas krievu nodaļu un Stokholmas Karalisko bibliotēku, kur visur atrodas materiālipar LSDSP. Atzīmēšu, ka Bunda archivā atradu cara laika LSDSP archivu [1904-1910]. Esmu pateicīgs Zviedrijas valsts zinātņu pētniecibas padomei un Forda fondam ASV par stipendijām manu pētījumu atbalstam. Zviedrijas valsts kultūras padome atbalstīja manu atmiņu izdošanu ar 16500 zviedru kronām. Vācu sociāldemokrātu fotogrāfijas ieguvu no “Archiv der Sozialen Demokratie” Bonnā.
Izsaku draudzīgu pateicību Vilnim Zaļkalnam un Pēterim Termanim par šīs grāmatas izdošanas organizatorisko un technisko jautājumu nokārtošanu, Uldim Ģermanim par darba caurskatīšanu un faktu pārbaudīšanu, Lilitai Zaļkalnei par salikšanas un Aijai Odei par mašīnrakstu darbiem, Ģirtam Zēgneram, Deklai un Aleksandram Termaņiem par korektūru lasīšanu, Ilzei Termanei, Agnim Balodim, Ingvaram Kalniņam un Ģirtam Zēgneram par satura kopsavilkumiem angļu, latviešu, zviedru un vācu valodās, Mairai Kalniņai un Velgai Zēgnerei par subskribentu lietu kārtošanu.”
Bruno Kalniņš – “Vēl cīņa nav galā”
1. sējums, 1899 – 1920
1. Nemierīga bērnība [PDF]
► Tukumā un Žagarē, Jelgava, “Vančos” un “Zīlēnos”, Cīrichē, 1905. gads Latvijā, Atkal Cīrichē, Berlinē, Rīgas Jūrmalā no 1906. līdz 1915. gadam. Pazīstamie nelegālisti.
2. Pirms jaunās vētras [PDF]
► Dubultu ģimnazijā. Pirmie soļi sociāldemokratijā. Iestāšanās partijā 1913. gadā. Mazinieki un lielinieki, 1914. gada Briseles Kongress, Latvijas sociāldemokratijas pirmskaŗa vadītāji. Pirmais pasaules kaŗš.
3. Helsinkos 1905-1910 [PDF]
► Dzīves apstākļi pusbrīvajā Somijā. Somijas latvieši, Helsingforsas ģimnazija. Pirmo reizi žandarmu nagos. Svešais glābējs. Rīga un Vidzemes fronte.
4. Revolūcijas priekšvakarā Pēterpilī 1916. un 1917. gadā [PDF]
► Latviešu studentu pulciņa “Darbs”. Sociāldemokrātu “Prometejs”. Diskusijas par Latvijas autonomiju, Daugavas fronte pie tēva.
5. Pieci mēneši revolucionārajā Latvijā 1917. gadā [PDF]
► Revolūcija Pēterpilī, Revolucionārajā Peterpilī, “Ziņotāja” redaktors Rīga, Rīgas strādnieku deputātu padome, Divvaldība Latvijā. Pie latviešu strēlniekiem. Revolucionārā sajūsma. Sociāldemokratiskā jaunatne. Padomju kongresā Pleskavā, Brāļošanās problēma, Lielinieku invāzija Rīgā, Lielinieku uzbrukums Rīgas padomē, Daniševska uzvara strēlniekos, Rīgas padomes izveidošanas vasarā, Kreiso lielinieku akcija Rīgas padome, Cīņa par Latvijas autonomiju, Mazinieku loma 1917. gadā, Latvijas sociāldemokratijas V kongress, Mazinieku slepenā apspriede jūlija, Rīgas pilsētas domes velēšanas, Vācu armijas uzbrukums septembrī, Rīgas krišana.
6. Zem naglotā papēža [PDF]
► Vācu okupācijas sākums, Atkal pagrīde, Okupācijas apstākļi, Demokratiskais bloks, Slepenie sakari ar Berlīni, Trīs mēneši vācu Citadeles cietumā, Sociāldemokratu partijas sašķelšanās, LSDSP nodibināšanās
7. Neatkarīgās Latvijas proklamēšana [PDF]
► Latvija vācu revolūcijas priekšvakarā, Novembŗa revolūcija Latvijā, Tautas Padomes nodibināšana, Lielais 1918. gada 18. novembris.
8. Cīņa par Latvijas valsts pastāvēšanu [PDF]
► Decembŗa sabrukums, 1918. g. Ziemsvētku konference.
9. Liepājas posms [PDF]
► Liepāja 1919. g. janvārī, Aizbraukšanas nedēļa, Sociāldemokratu uzvara Liepājas domes vēlēšanās, Cīņa pret baltvācu reakcionāriem, Kalpaka bataljons, Vācu baronu apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, Viens mēnesis zem Andrieva Niedras apvērsuma “valdības” Liepājā.
10. Baloža brigāde Rīgā [PDF]
► Ar vadu uz Rīgu, Pie Ulmaņa uz “Saratova”, Atkal Rīga, Pie pulkveža Baloža, Divu Rīgas aizsardzības rotu formēšana, Uzsaukums par Pagaidu valdību, Tautas Padomes atjaunošana Rīgā, Landēsvēra asinsdzīres, Cēsu kaujas un kļūmīga Baloža neitralitāte, Uzvarai!
11. Bermontiāde [PDF]
► Ulmaņa izlīguma valdība, Jauni uzbrukuma draudi, Tautas Padomes rota, Atkāpšanās un sajukums, Ekspertostas operācija, Militārās palīdzības meklējumi, Bermontiešu sakaušana, LSDSP konference, Latgales ieņemšana un pamiers austrumu fronte. Padomju valdības likvidācija.