Noklausoties Valsts prezidenta un premjera jaunā gada uzrunas, gribas ticēt, ka problēmas, uz kurām norāda mazie uzņēmēji, tiks uzklausītas un risinātas. Taču pagaidām tikai ticēt, jo apņemšanās ir jāpierāda ar darbiem. Tad, lūk, viens kārtējais absurda piemērs, kuru valdība var risināt un pierādīt, ka tā nav tikai tukša runāšana.
Ervins Labanovskis, uzņēmējs
Iepriekš esmu rakstījis par to, kā manam uzņēmumam – bērzu sulu ražotājam “Birzī” izveidojās negatīva bilance 2015. un arī 2016. gadā tikai tāpēc, ka līdzekļi tika ieguldīti tā attīstībā – infrastruktūrā, apstrādes tehnikā, mārketingā utt. Šo investīciju radītie mīnusi gada bilancē Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētajā projektā “ES Leader” tika uztvertas kā bankrotējoša uzņēmuma pazīmes, tādējādi liedzot apgūt ES naudu jaunu pārtikas apstrādes iekārtu iegādē.
Toreiz neviens neinteresējās, kā tie mīnusi tika radīti, nedz arī tika dotas iespējas, ko labot bilancē, lai apgūtu līdzekļus un radītu darbavietas. Toreiz saņēmu atbildi, ka “mēs jau neko, to ES normatīvi nosaka” – taču izrādās, ka šos pašus normatīvus dažādas Latvijas iestādes interpretē atšķirīgi. Piemēram, finanšu institūcijai “Altum” dod iespēju gada vidū iesniegt pierādījumus par ieguldījumiem sava uzņēmuma pamatkapitālā utt. Cerams, ka valsts iestādes pārvērtēs šos LAD kritērijus un interpretēs saviem iedzīvotājiem tomēr turpmāk par labu, lai apgūstam ES naudu un kustinām valsts ekonomiku.
Ja toreiz kaut vājš, bet tomēr arguments bija, ka nevajag dot naudu tiem, kas var bankrotēt, tad nesen saņēmu no LAD jaunu vēstuli, kurā šāds arguments nu galīgi vairs nestrādā.
Bioloģiski sertificētie ražotāji, kāds ir arī mans uzņēmums, var pieteikties ES subsīdijai par savu realizēto BIO sertificēto produkciju. Naudas nav ļoti daudz, bet tomēr sava veida atbalsts tas ir – ap 1200 eiro. Par šo naudu es varētu bērzu sulu sezonā nodarbināt papildus vienu cilvēku, piemēram. Šogad arī pieteicos, jo esam pārdevuši šo produkciju gan Latvijas, gan ārzemju klientiem. Taču saņēmām atteikumu saņemt subsīdīju par realizēto preci un izdarīto darbu, jo mums ir tās pašas bankrota pazīmes! Vēršu uzmanību, ka šeit nav runa par iespējamo risku ES līdzekļu zaudēšanā, uzsākot jaunus projektus – te runa ir par to, ka nedod atbalstu jau izdarītajām lietām! Šeit nedz valsts, nedz ES ne ar ko neriskē, jo darbu mēs esam JAU IZDARĪJUŠI.
Tādējādi tiek skaidri pateikts, ka vietējas investīcijas NAV VĒLAMAS lauku uzņemumos. Jo, ja tu neinvestē, tad vari saņemt šo atbalstu, – bet, ja tu investē, tad kļūsti nevis konkurētspējīgāks, bet tieši otrādi, jo atšķirībā no citiem uzņēmumiem tiec sodīts un uz subsīdīju nevari pretendēt… Piedodiet, bet šis ir kaut kāds absurds, no jebkura ekonomiskā modeļa skatoties – vai tas būtu labējs vai kreiss! Valsts man saka – neinvestē, attīsties lēni. Bet, ja investēsi, tad vai nu ļoti ātri (gada laikā) atpelni, vai tiksi sodīts.