2016. gada 19. un 20. maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti prezentēja izstrādātās rekomendācijas Latvijas Izglītības politikas attīstībai. 1. jūnijā notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika pārrunātas OECD rekomendācijas. LIZDA pārstāvji ir piedalījušies visos iepriekš minētajos pasākumos un ir izdarījuši secinājumus.
avots: lizda.lv
LIZDA ir kopīgs redzējums ar OECD vairākos jautājumos, kas skar izglītības nozari Latvijā. OECD ekspertu ieteikumi sakrīt ar LIZDA vairāku gadu garumā pausto viedokli. Par būtiskāko tiek uzskatīti cilvēkresursi, kuri ir jānovērtē gan materiāli, gan morāli. Publiskais finansējums uz vienu skolēnu Latvijā ir starp zemākajiem OECD valstīs, turklāt visos izglītības līmeņos. Tas daļēji skaidrojams ar zemajām algām skolu un augstskolu pedagogiem. Tādejādi atalgojuma sistēmas maiņa un konkurētspējīga atalgojuma noteikšana ir ļoti būtiska. OECD eksperti norāda, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana uzlabos situāciju personāla atlases jomā un iesaka to paaugstināt līdz nacionāli konkurējošam līmenim. LIZDA iestājas par vienlīdzīgu un cienījamu atalgojumu visiem pedagogiem, tāpēc atgādina, ka jāiegulda cilvēkresursā – pretējā gadījumā nebūs iespējams sasniegt valstiski nozīmīgos dokumentos pausto.
Cilvēks, kā prioritāte tiek reprezentēts vairākos valstiski nozīmīgos dokumentos:
• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam
• Latvijas nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam
• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam
• Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
• Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai
OECD savā ziņojumā pauž viedokli, ka pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam jābūt līdzvērtīgam ar citās izglītības pakāpēs strādājošiem pedagogiem. Lai gan vairākās valstīs pirmskolas pedagogu atalgojums ir zemāks nekā sākumskolu pedagogiem, OECD aicina atšķirību likvidēt, proti, celt darba samaksu šajā izglītības pakāpē strādājošiem pedagogiem. LIZDA uzskata, ka pirmskolas izglītības iestāžu pedagogi ir jānovērtē līdzvērtīgi visiem pedagogiem un likmei par stundas darbu ir jābūt vienādai. Arī darba stundu skaitliskajai vērtībai ir jākļūst līdzvērtīgai, nav taisnīgi, ja daļa pedagogu par mēnesī nostrādātām 120 stundām saņem 680 euro, bet pirmskolas pedagogi par mēnesī nostrādātām 160 stundām saņem tikpat, turklāt nostrādāto stundu starpība ir 40 stundas, kas nav vienlīdzīgi. OECD eksperts Marko Kols (Marco Kools) atzina, ka pirmsskolas izglītības posmā ir jābūt vislabākajiem pedagogiem. Izglītība un aprūpe agrīnā pirmsskolas vecumā tiek ielikti pamati panākumiem vēlākā dzīves posmā attiecībā uz izglītību, labklājību, nodarbinātību un sociālo integrāciju, jo īpaši bērniem no maznodrošinātajām un mazaizsargātajām ģimenēm. OECD eksperti atzina, ka Latvijā ir izcilas pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām var pārņemt pieredzi.
OECD pauž viedokli, ka vairāk ir jāatbalsta jaunie pedagogi, jo skolotāja profesija vairs nav prestiža. Latvijā ir ļoti maz jauno pedagogu, kas ir vecumā līdz 30 gadiem – tikai 8%. OECD iesaka augstskolās pastiprināt topošo pedagogu atlasi, kā arī nodrošināt atbalsta sistēmu jaunajiem profesionāļiem, kad tiek uzsāktas darba gaitas. LIZDA norāda, ka pēdējo gadu laikā ir mērķtiecīgi grauts pedagogu prestižs, tāpēc būtiski ir to atjaunot sabiedrībā.
Pamatizglītībā un vidējā izglītībā OECD par izaicinājumu uzskata finansēšanas modeļu pilnveidi un vienlīdzīgu apstākļu radīšanu gan pilsētas, gan lauku skolās, kas ir būtisks faktors, jo vienlīdz kvalitatīva izglītība ir jānodrošina ikvienam Latvijas skolēnam, neskatoties uz teritoriālo novietojumu. Par svarīgu tiek uzskatīta arī digitālo mācību līdzekļu izstrāde, kas veicina modernizāciju un mūsdienīgas kvalitātes nodrošinājumu izglītības iestādēs. LIZDA norāda, ka skolu tīkla optimizācija ir jāveic ļoti pārdomāti – tai jābūt ilgtermiņa un par labu attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem; izglītības pieejamība jānodrošina maksimāli tuvu izglītojamā dzīvesvietai (īpaši mazāko klašu posmos); nebūtu pieļaujams slēgt izglītības iestādi tikai klaju ekonomisko apsvērumu dēļ.
OECD gluži kā LIZDA atzīst, ka Latvijā ir nepietiekams finansējums augstākajai izglītībai, ir nepieciešama augstākās izglītības pārvaldības uzlabošana.
Kā norāda, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji – Latvija ir guvusi augstu novērtējumu no ārvalstīm par profesionālās ievirzes un interešu izglītību, kas veicina cilvēka talantu padziļinātu izkopšanu. OECD nav vērtējusi šīs izglītības jomas, un LIZDA uzskata, ka nākamajos OECD ziņojumos jābūt ieteikumiem arī par interešu un profesionālās ievirzes izglītību.
Ziņojumā tiek apgalvots, ka Latvijā ir zems profesionālās izglītības prestižs – Latvijā tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Latvijā ir veikta mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības iestādēs. LIZDA uzsver, ka nepieciešams ieguldīt pedagoģiskā personāla atalgojuma un motivācijas sistēmas pilnveidē.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā ir jāveicina iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību. OECD eksperti iesaka izstrādāt motivējošu iekļaujošās izglītības finansēšanas kārtību. LIZDA uzskata, lai uzlabotu iekļaujošās un speciālās izglītības kvalitāti ir nepieciešami pārdomāti finansiāli ieguldījumi atbalsta personāla, mācību līdzekļu un materiālu drošināšanai, pedagogu tālākizglītības kvalitātes pilnveidei, kā arī atalgojuma un motivācijas sistēmas pilnveidei.
OECD apgalvo, ka ne tikai jāceļ pedagogu algas, bet arī jāslēdz daļa lauku skolu un pārējās jāiegulda resursi, lai celtu mācību kvalitāti. LIZDA nepiekrīt šim apgalvojumam, jo mācību sasniegumi nav atkarīgi tikai no skolas lieluma, bet tos ietekmē arī kopējā sociāli – ekonomiskā situācija pašvaldībā. Būtiski, ka īpaši laukos izglītības iestāde veic ne tikai izglītošanas funkciju, bet arī sociālo funkciju, tā ir gan kā darba vietu stabilais avots, gan novada multifunkcionālais centrs. Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma PISA dati rāda, ka matemātikā skolēnu zināšanas atpaliek vairāk nekā par vienu mācību gadu – OECD dalībvalstīs vidēji tas ir pusgads. Pētījums apliecina arī, ka skolēnu mācību sasniegumus un atšķirību skolēnu vidū ļoti ietekmē ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis. Lielajās pilsētās un Pierīgā sociāli ekonomiskais stāvoklis ir labvēlīgāks, tāpēc sasniegumi – augstāki. Līdz ar to LIZDA uzsver, lai uzlabotu mācību sasniegumus valstī ir jābūt vienotai sociālajai, ekonomiskajai, reģionālajai un izglītības politikai.
Gan OECD, gan LIZDA uzsver, ka izglītībai ir nepieciešams lielāks finansējums, lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu un motivētu pedagogus strādāt, veicinot gan vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pedagogiem un piešķirot cienīgu atalgojumu ikvienam izglītības jomā strādājošajam.
OECD eksperti uzsvēra, neskatoties uz ļoti zemo izglītības finansējumu, Latvijas skolēnu sasniegumu pieaugums ir vislielākais no visām pētījumā iesaistītajām valstīm un atzinīgi novērtēja pedagogu darbu.
LIZDA atkārtoti atgādina, ka ir jāuzsāk darbs pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes, jo tam ir jābūt cieši saistītam ar izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem par pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidi.
LIZDA iestājas par savu biedru interesēm un taisnīguma principiem nozarē, tāpēc sekos, kā Latvijā tiek ņemti vērā OECD ieteikumi, lai uzlabotu izglītības nozarē strādājošo darba apstākļus.