Divu dienu darba vizītē no 16. līdz 17. februārim Latvijā ieradās Eiropas Policijas konfederācijas (EuroCOP – European Confederation of Police) delegācija konfederācijas prezidenta Hainca Kīfera (Heinz Kiefer) vadībā. Kopā ar EuroCOP pārstāvjiem Latviju apmeklēja arī žurnālisti no Norvēģijas, Zviedrijas un Vācijas, lai pēc iepazīšanās ar mūsu policistu darba vidi un ikdienas problēmām sagatavotu publikācijas savu valstu preses izdevumiem, kas raksta par sabiedrības drošības tēmām. EurCOP pārstāvjus ierasties pie mums uzaicināja Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības (LAPA) priekšsēdētājs Agris Sūna.
avots: LBAS.lv
EuroCOP šobrīd apvieno 69 dalīborganizācijas no 29 valstīm ar kopumā apmēram 600 000 biedru. EuroCOP galvenā mītne atrodas Luksemburgā. EuroCOP prezidents H. Kīfers Vācijas policijā sāka strādāt 1967. gadā. 1968. gadā viņš iestājās policistu arodbiedrībā, turpmākajos gados ieņemot arī augstus vēlētus amatus. Par EuroCOP prezidentu H. Kīfers kļuva 2003. gadā. H. Kīfers bijis viens no Vācijas iekšlietu sistēmas vadošajiem darbiniekiem.
LAPA EuroCOP sastāvā iekļāvās 2005. gada novembrī un ir vienīgā no Latvijas policistu arodbiedrībām šīs starptautiskās organizācijas sastāvā. LAPA apvieno 2500 biedru, tā ir pirmā un arī skaitliski lielākā policistu arodbiedrība Latvijā.
A. Sūna, pamatojot starptautiskas sadarbības nepieciešamību, uzsvēra, ka problēmas, ar kurām saskārušies Latvijas policisti, risināmas ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī, jo mēs esam daļa no kopējās Eiropas Savienības drošības sistēmas. Un Latvijai, kurai ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, kompleksi jādomā gan par savu iekšējo drošību, gan jāuzņemas sava daļa atbildības par visas ES drošību.
16. februārī Haincs Kīfers apmeklēja vairākus Valsts policijas un pašvaldību policijas iecirkņus Rīgā un Siguldā.
Lai pārrunātu virkni problēmu Latvijas policijā un apmainītos pieredzē, tika rīkota apaļā galda diskusija, kurā piedalījās LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs un vairāku policistu arodbiedrību pārstāvji.
Diskusijas gaitā Haincs Kīfers uzsvēra, ka EuroCOP nejaucas valstu nacionālajās lietās, taču ir jāpatur prātā, ka tas, kas notiek Latvijā, skar arī citas valstis:
– Finanšu un saimnieciskā krīze ir atstājusi lielu ietekmi un Eiropas Savienību. Tas ir saimniecisks faktors, ko mēs to nevaram ignorēt. Mēs zinām, ka drošība nav vienīgā lieta, kas nepieciešama katrai valstij. Taču neviena valsts nevar sevi realizēt bez drošības. EuroCOP savu darbību fokusē uz norisēm visā Eiropas Savienībā. Problēmas, kas satrauc Latvijas policistus, vērojamas arī, piemēram, Grieķijā un Itālijā. Viena no aktualitātēm ir nelegālā imigrācija, kas tieši saistīta ar nekontrolētu potenciālu noziedzību. Un šo problēmu nebūs iespējams atrisināt, ja valstīs tiks turpināta iekšlietu sistēmas budžetu samazināšana.
Sarunas gaitā H. Kīfers uzsvēra, ka situācijas nopietnība liek padziļināt kontaktus ar Eiropas Padomi, Eiroparlamenta deputātiem un Eiropas Komisiju.
– Mums bija iespēja pavērot vairāku pašvaldību policijas un Valsts policijas iecirkņu ikdienas darbu. Tas, ko mēs redzējām Valsts policijas iecirkņos, radīja izbrīnu un pat zināmu šoku, kā cilvēki spēj strādāt tik pieticīgos un neapskaužamos darba apstākļos. Politiķiem, pirms lemt par policijas budžetu, acīmredzot vajadzētu paskatīties, kādā darba vidē strādā Latvijas policisti. Un nekādā gadījumā nebūtu korekti pārmest, ka policisti veido savas arodbiedrības – kad iepriekšējo reizi biju Latvijā, tas bija 2006. gadā, tieši risinājās diskusija, vai Latvijas policisti drīkst veidot savu arodbiedrību. Veidot policistu arodbiedrības nav aizliegts nevienā Eiropas Savienības valstī.
Daudz lielāka vērība Valsts policijā strādājošo apstākļiem jāpievērš arī tāpēc, ka Valsts policijas darbinieki izmeklē smagākus un sarežģītākus noziegumus – viņu pārziņā ir krimināllietu un ekonomisko noziegumu atklāšana, – piebilda H. Kīfers.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns sarunas gaitā uzsvēra, ka, pateicoties arodbiedrību nepiekāpībai, “grieziens” Iekšlietu ministrijas šā gada budžetā bijis aptuveni uz pusi mazāks, nekā sākotnēji plānots – izdevās “atkarot” gandrīz pusotru miljonu latu.
– Lai to panāktu, mums nācās pierādīt acīm redzamo – to, ka sabiedrības drošība ir viena no valsts prioritātēm. Kā Šengenas līguma dalībvalstij mums ir atbildība par Eiropas Savienības ārējo robežu. Mums jārēķinās gan ar esošo, gan iespējamo kontrabandu un nelegālo imigrāciju.
LAPA pārstāvji pauda satraukumu par gaidāmo policijas darbinieku skaita samazināšanu, uzsverot, ka drošības situācija valstī nav tik optimistiska, lai budžeta taupīšana būtu vienīgais arguments, ar kuru varētu pamatot simtiem policistu atlaišanu. Viena no arodbiedrības prasībām valdībai ir laikus diskutēt ar policistiem kā darba ņēmējiem par iecerētajām pārmaiņām un reformām iekšlietu sistēmā.
H. Kīfers uzsvēra, ka katrai valstij policistu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu jānosaka atbilstoši konkrētajiem kriminālģeogrāfiskajiem apstākļiem, nevis salīdzināt sevi ar citām – labklājības un drošības ziņā krietni atšķirīgākām – valstīm:
– Jo situācija labāka, jo lielākas ir iespējas samazināt policistu skaitu. Turklāt policistu sagatavotībai darbam jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām. Runājot par Vācijas piemēru, visi policijas darbinieki, sākot no ierindas policista līdz pat augstākajai vadībai, ir vienā arodbiedrībā. Tā ir mūsu prakse. Vācijas policijas arodbiedrība nodarbojas ne tikai ar sociālekonomiskām problēmām, bet diskutē arī par iekšējās drošības jautājumiem. Tā kā pats esmu bijis Vācijas Iekšlietu ministrijas ierēdnis, tad pajokojot varu atļauties teikt, ka iekšlietu ministra ienaidnieks nav vis arodbiedrības, bet gan finanšu ministrs. Un no savas puses gribu apliecināt, ka EuroCOP pārstāvji negrasās Latvijā kādu kritizēt vai pamācīt. Mēs tikai vēlamies atbalstīt, kā nu to spējam, balstoties uz savu pieredzi. EuroCOP viedoklis ir kā padoms vai ieteikums. Mēs nevienai valstij neuzspiežam jebkādu oficiālu viedokli. Bet tas nav tāpēc, ka mēs negribētu uzņemties atbildību. Mēs vienkārši apzināmies, ka katrā valstī ir atšķirīgi apstākļi un var būt atšķirīga motivācija, kā un kāpēc veidojas arodbiedrības. Tomēr mēs varam diskutēt par vienotu minimālo standartu policistu apmācībām, aprīkojumam un bruņojumam.
LAPA priekšsēdētājs Agris Sūna apliecināja, ka policisti ir ieinteresēti, lai reformas, kas tiek veiktas iekšlietu nozarē, būtu reālas reformas, kas īstenotos, neignorējot sadarbību un diskusijas ar darbiniekiem, kurus šīs reformas tieši skar.
Novērtējot situāciju mūsu valsts policijā kā ļoti sarežģītu, vizītes noslēgumā H. Kīfers atzina, ka šo tikšanos var vērtēt kā tuvāku iepazīšanos, kurai noteikti sekos turpmāka sadarbība ar Latvijas pusi, vēršoties arī pie Saeimas deputātiem un valdības pārstāvjiem. Iecerēts, ka plašāka EuroCOP pārstāvju delegācija vizītē Latvijā varētu ierasties jau šī gada aprīlī.