Par augstāko izglītību Latvijā

27 / 09 / 2010
Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Draugiem Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Facebook Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Google+ Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on LinkedIn Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on LiveJournal Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Pinterest Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Tumblr Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Twitter Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Wordpress Share 'Par augstāko izglītību Latvijā' on Email

Piektdien biju Jelgavā, kur ar citiem Saeimas deputātu kandidātiem uzrunājām LLU studentus. Rezultātā radās šādas satraucošas pārdomas par mūsu augstāko izglītību – ja nākamā Saeima nepratīs izkļūt no strupceļa, kurā mēs šobrīd atrodamies, mēs vispār varam palikt bez studentiem. Pasaule mums steidz garām!

Autors: Atis Lejiņš, Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs

Atvainojiet, sāksim ar Igauniju. Pēc neatkarības atjaunošanas Igaunija spēra vienu soli ātrāk par Latviju. Proti, kad universitātes atguva pilnīgi savus īpašumus, sekoja otrs solis: visām universitātēm, kas tika uzceltas padomju laikā, arī tika piešķirtas īpašuma tiesības.

Latvijā tas tā nenotika. Piemēram, LLU vēl joprojām nepieder tā zeme, uz kuras stāv tās skaistā ēka. Vēl vairāk, LLU nepieder pati ēka! Tā ir tikai tās pārvaldībā. Tas nozīmē ka atšķirībā no Igaunijas LLU nevar dabūt līdzfinansējumu Eiropas fondiem, jo nevar aizņemties naudu šim līdzfinansējumam. Tieši tāpēc, ka nevar ieķīlāt zemi vai ēku, jo tās tai nepieder.

Valdekas muižā LLU ievācās labi sen, uzlika pat ēkai jaunu jumtu. Bet nevar to dabūt savā īpašumā, jo uz privatizāciju pieteikusies kāda privātpersona. Tur gribēja pārcelties LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, bet tagad tai jāgaida, kamēr beidzas strīds tiesā starp LLU un attiecīgo privātpersonu. Tiesas pie mums ilgst gadiem ilgi, un pa to laiku ēka jau paspēs sabrukt…

2002. gadā paši igauņi atzina, ka LLU veterinārijas fakultāte bija tālu priekšā viņiem – un vienu brīdi domāja, vai labāk nebūtu vienkārši sūtīt savus studentus mācīties Jelgavā. Bet, tā kā viņiem jau sen ir nokārtotas visas nekustāmā īpašumu lietas mācību iestādēm par labu, proti, sabiedrības interesēs, tad ātri vien varēja dabūt gan ES naudu, gan aizdevumu no bankām līdzfinansējumam. Tagad viņi dabūjuši visu to aprīkojumu, kas ir Jelgavai… vai pienāks tā diena, kad latvietis atkal brauks mācīties uz Tērbatu kā senos laikos?

Nesaprotu – kā var Saeima „muļļāt” Augstākās izglītības likumu ASTOŅUS GADUS un tā arī to nepieņemt? Vai jaunā Saeima varēs strupceļu pārvarēt un pieņemt likumus, kas nāk par labu valstij un visai sabiedrībai, nevis tikai dažiem indivīdiem, kam ir „politiskā aizmugure”? Vai spējam mācīties no Igaunijas tāpat, kā Igaunija spēja mācīties no Somijas? Zināms, ka Somija ieņem pirmo vietu pasaulē izglītības joma! Tā arī tā mazā zeme, kas izgudroja „Nokia”! Izglītībā un zinātnē ir arī mūsu nākotne!

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , ,

One Response to “ Par augstāko izglītību Latvijā ”

  1. Buks on 28 / 09 / 2010 at 19:39

    1) Es gan nesaprotu, kāpēc valstij būtu jādāvina privātai biznesa struktūrai (Latvijā ir tikai viena valsts augstskola – NAA, – visas pārējās ir nodibinājumi ar valsts daļu, vai bez tās, un darbojas pēc tādiem pašiem ekonomikas likumiem kā citi uzņē°umi, kuros daļa akciju ir valstij: Latvenergo, Latvijas gāze, Lattelekom u.c.) būtu jādāvina zemi un ēkas? Lai maina augstskolas Satversmi, kļūst par valsts augstskolu un tad varēs pretendēt.
    2) LR Augstskolu likums tika pieņemts jau 1995. gadā – to un tā vēlākas redakcijas jebkurš var izlasīt:
    http://www.likumi.lv/doc.php?id=37967

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie