Kā saldināt rūgto ekonomiku

17 / 09 / 2010
Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Draugiem Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Facebook Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Google+ Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on LinkedIn Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on LiveJournal Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Pinterest Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Tumblr Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Twitter Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Wordpress Share 'Kā saldināt rūgto ekonomiku' on Email

Mēs visi šobrīd ar sāpēm sirdī novērojam vienu no skarbākajām ekonomiskajām krīzēm ES vēsturē. 2008. gada septembrī pēc desmit gadus garas un riskantām spēlēm bagātas ballītes finanšu tirgi atjēdzās ar nopietnām un mokošām paģirām. Galvassāpes un smacējošās finanšu risku saistības lika tiem lūkoties pēc paģiras slāpējošiem līdzekļiem – pēc burvju zālēm, kas remdētu sāpes. Par nožēlu, tās pretsāpju tabletes, pēc kurām tie alka un rija neiedomājamos apjomos, bija vairuma ES dalībvalstu budžeti. Īsāk sakot, pēc 10 gadus ilgas ballēšanās finanšu sektors izlēma izrevidēt uz savu ballīti nelūgto cilvēku zāļu skapīšus, t.i., tavējo un manējo. Apbrīnojami, ka šāda uzvedība nerada viņos nekādu kauna izjūtu, tieši pretēji. Šobrīd finansisti mums stāsta – tā ir valstu budžetu vaina, ka zāļu skapītī vairs nav tablešu un ka visiem pārējiem vajadzētu iztikt bez zālēm. Šī skumjā analoģija ilustrē finanšu krīzes patieso stāstu.

Autors: Pols Nīrups Rasmusens, Eiropas Sociāldemokrātu partijas prezidents

Tulkojis: Māris Grīnvalds

Atbildot uz šo, Eiropas Sociāldemokrātu partija (PES) saka, ka ne jau parastajiem pilsoņiem būtu jāmaksā par finanšu tirgu dalībnieku iracionālās uzvedības sekām. Mēs nevaram pieņemt to, ka 7 miljoniem cilvēku bija jāzaudē darbs finanšu spekulantu dēļ. Par šo krīzi jāatbild tiem, kas to izraisīja. Tieši šī iemesla dēļ mēs iestājamies par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. 0.05% nodoklis, ko piemērotu katram spekulatīvam finanšu darījumam, Eiropā vien ļautu iekasēt līdz pat 200 miljardiem eiro katru gadu, tādējādi, palīdzot mazināt ekonomiskās krīzes negatīvos efektus un novērst nākotnes krīzes. Tas noteikti saldinātu rūgto atkopšanos.

Šāda nodokļa ideja nav jauna. PES kopš sākta gala Eiropā ir bijusi tā ieviešanas priekšlikumu avangardā: jau 2000. gadā sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā piedāvāja tā dēvētā Tobina nodokļa rezolūciju. Tolaik to noraidīja konservatīvie, taču mūsu argumenti izrādījās dzīvotspējīgāki. Visu 2010. gadu sociāldemokrātu līderi aktīvi iestājās par šī nodokļa ieviešanu Eiropas Savienības Padomē un Eirozonas finanšu ministru sapulcēs, panākot šī jautājuma atkārtotu iekļaušanu politiskajā dienaskārtībā. Pretēji sākotnēji niknajai pretestībai no konservatīvo puses, vēlāk tiem nācās atzīt, ka šis nodoklis ir ārkārtīgi nepieciešamā atbilde krīzes izaicinājumiem, ar ko pašlaik cīnāmies.

Taču cīņa nebūt nav galā. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir publiski atbalstījuši finanšu darījumu nodokļa ideju, tomēr tikai tādā gadījumā, ja tas tiktu ieviests visā pasaulē. Šī ne īpaši dinamiskā dueta izpildījumā tas izskatījās pēc diezgan ciniskas nostāšanās „pozā”. Lai arī cik vēlama būtu šāda nodokļa ieviešana visā pasaulē, abi konservatīvie līderi zina, cik sarežģīts ir šāds uzdevums. Turklāt, izpētot viņu nodokļa versijas detaļas, nākas secināt, ka ienākumi to ieviešot būtu daudz mazāki. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible ir dzirdēts runājam par papildus ienākumiem 2-3 miljardu eiro apmērā. Tie ir mikroskopiski cipari salīdzinājumā ar ienākumiem, ko paredz PES plāns.

Līdz šim brīdim konservatīvajiem ir izdevies uzspiest savu nesatricināmo krīzes pārvarēšanas mehānismu – apcirpšanu pēc apcirpšanas. Jau bez tā krīzes vājinātās ES valstis ir piespiestas ieviest smagus taupīšanas pasākumus budžetu sabalansēšanai, lai gan vēsturē jau vairākkārt ir pierādījies, ka ekonomikas atjaunošanai nepieciešamas investīcijas, nevis akla apcirpšana. Der padomāt par to, kā Jaunais Darījums izrāva ASV no Lielās Depresijas 1930.-tajos gados, un tad atliek vien nobrīnīties, kurš gan te ir ideoloģiski apmāts.

Mēs kā sociāldemokrāti uzstājam, ka budžeta konsolidācija nedrīkst būt par attaisnojumu labklājības valsts pamatu noārdīšanai. Budžeta sabalansēšanu jāveic paredzot arī ienākumu palielināšanu. Finanšu darījumu nodokļa ieviešana Eiropā ļautu iegūt 200 miljardus eiro, ko varētu izmantot daļējai budžetu deficītu (2011. gadā sagaidāmi 800 miljardu eiro apmērā) segšanai un simtiem tūkstošu darba vietu radīšanai. Ir jāizvēlas jauns virziens, ja mēs nevēlamies nākamo 3 gadu laikā redzēt 4.5 miljonu jaunu bezdarbnieku Eiropā. Ir aplami, ja tautai ir jācieš dēļ ačgārnas ekonomiskās politikas, kas pamatojas uz apcirpšanas un „bilance pirmām kārtām” ideoloģijas. Mūsu priekšlikumā prioritātes ir valsts investīcijas un darba vietu radīšana. Mēs iestājamies par to, lai pirmām kārtām būtu cilvēku intereses.

Pilsoniskā sabiedrība jau ir pievienojusies PES, pieprasot finanšu darījumu nodokli, lai garantētu taisnīgāku finanšu sistēmu. Mūsu Eiropas aliansē ir apvienojušies visdažādākie cilvēki, un tos visus vieno vēlme cīnīties par šī nodokļa ieviešanu. Papildus dažādām aktivitātēm, ko PES, saistītās nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un pilsoņu iniciatīvas grupas veica 7. septembrī, aicinot Eiropas finanšu ministrus to tikšanās laikā ieviest šādu ES līmeņa nodokli, ir paredzētas vēl vairākas saistītas aktivitātes:

► 29. septembrī PES pievienosies Eiropas arodbiedrību konfederācijai (ETUC) plašās demonstrācijās pret konservatīvo uzspiestajām budžetu apcirpšanām, pret labklājības valsts idejas noniecināšanu un par balansētu pieeju budžetu konsolidācijai, ieviešot finanšu darījumu nodokli;

► 2010. gada rudenī tiek plānota koordinēta PES partiju iniciatīva finanšu darījumu nodokļa ieviešanai nepieciešamās likumdošanas bāzes sagatavošanā. Savos nacionālajos parlamentos dalībvalstu partijas, kur tas būs iespējams, piedāvās likumprojektus, aizstāvot 0.05% nodokļa ieviešanu spekulatīviem finanšu darījumiem.

Nekāda atkopšanās nav iespējama, ja mēs piekopsim konservatīvo piedāvāto „tikai apcirpšanas” taktiku. Tās mērķis ir iznīcināt labklājības valsti un padarīt cilvēkus par tirgus kalpiem. PES piedāvātā pieeja, savukārt, ņem vērā cilvēku intereses, nodrošinot jaunas darbavietas un apliekot ar nodokļiem tos, kas par šo krīzi ir atbildīgi. Mēs cīnāmies par to, lai tirgus kalpotu cilvēkam, nevis otrādāk.

Ir pienācis laiks atjaunot mūsu zāļu skapīšu saturu, piepildot to ar jauniem valsts finanšu dziedināšanas līdzekļiem. Ir laiks, lai šo atjaunošanu sponsorētu tie, kas sākotnēji to saturu ir iztukšojuši.

Mēs varam strādāt kopā, lai radītu taisnīgāku Eiropu, kurā būtu ieviests nodoklis spekulatīviem darījumiem. Šajā rudenī es ar nepacietību sagaidu iespējas dalīties ar ziņām par jaunumiem, progresu, jaunām apvienībām ceļā uz Eiropas Savienības mēroga finanšu darījuma nodokļa ieviešanu.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie