Darbs un sociālais progress

24 / 08 / 2010
Share 'Darbs un sociālais progress' on Draugiem Share 'Darbs un sociālais progress' on Facebook Share 'Darbs un sociālais progress' on Google+ Share 'Darbs un sociālais progress' on LinkedIn Share 'Darbs un sociālais progress' on LiveJournal Share 'Darbs un sociālais progress' on Pinterest Share 'Darbs un sociālais progress' on Tumblr Share 'Darbs un sociālais progress' on Twitter Share 'Darbs un sociālais progress' on Wordpress Share 'Darbs un sociālais progress' on Email

Eiropai nepieciešams nodarbinātības un sociālā progresa līgums – tā uzskata Filips Korderī, Eiropas Sociāldemokrātu partijas (PES) ģenerālsekretārs. Viņaprāt, jau divus gadus Eiropas cilvēki sēž uz gandrīz nebeidzamu sliktu ziņu diētas. Kopš 2008. gada septembra, kad finanšu krīze ieguva globālas aprises, kontinenta iedzīvotājiem nākas iedzīvoties vēl nepiedzīvotās parādsaistībās un saskarties ar rekordaugstu bezdarba līmeni. Finanšu pakalpojumu sektora sliktās pārvaldības rezultāti ir bijuši šausminoši. Kā sekas tam – praktiski sadragāts Eiropas sociālais modelis.

Tulkojis: Māris Grīnvalds

“Pats šokējošākais elements ir tas, cik ātri vaina par finanšu krīzes izraisīšanu ir novirzīta no slikto banku un investīciju fondu realitātes uz publiskā sektora pārlieku tēriņu mītu. Paliek malā arī tas, ka bez publiskā sektora finansiāla atbalsta situācija būtu nesalīdzināmi sliktāka. Cik ātri gan „pirmām kārtām tirgus” idejas advokāti, kas šobrīd izmisīgi iestājas par valsts izdevumu drastisku samazināšanu, par šo ir aizmirsuši. Tā vietā valstu kasēm ir ne tikai piestādīts rēķins, bet tiek uzvelta arī vaina. Tādējādi spiediens, kas šobrīd tiek izdarīts un nasta, kas tiek uzvelta uz sabiedriskajiem budžetiem, ietekmējot arī Eiropas sociālo modeli, nav pieredzēti nekad agrāk.

Traģiskākais šīs lietas apstāklis ir tas, ka to cilvēku, kas visvairāk zaudē šo apcirpšanu rezultātā, balsis ir visvājākās. Iespējās ierobežotie un sociāli atstumtie šobrīd ir piespiesti kļūt par tā dēvēto finanšu titānu kreditoriem. Un šāda situācija ir pilnīgi nepieņemama.

2010. gada jūnija dati uzrāda, ka Eiropā bija 23 miljoni bezdarbnieku un to cilvēku skaits, kam draud nabadzība, ir dramatiski pieaudzis. Tas nozīmē, ka veselai jaunu cilvēku paaudzei draud ilglaicīgi ierobežojumi pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.

Tieši šo iemeslu dēļ Eiropas Sociāldemokrātu partija (PES) iestājas par politiskas pamatnes izveidi, lai spēcinātu Eiropas sociālo modeli. Mums jānodrošina, lai vienkāršie cilvēki nekļūtu par finanšu sektora nekompetences ilgtermiņa upuriem. Īsāk sakot, Eiropai nepieciešams Nodarbinātības un sociālā progresa līgums.

Es vēlētos ieskicēt PES Nodarbinātības un sociālā progresa līgumu, izceļot krīzes sociālās sekas un piedāvājumus, kas nekavējoties jāievieš krīzes nevēlamo blakusefektu mazināšanai.

Darba tirgus – jaunu darba vietu radīšana un investīcijas jaunās prasmēs

Satraucoši, ka daudzas valdības ir nolēmušas samazināt publiskā sektora darba vietu skaitu, lai konsolidētu savus budžetus, bet tādējādi arī papildinot jau esošo lielo bezdarbnieku skaitu. Šāda tendence ir sociāli graujoša un ir pretēja tam, ko PES uzskata par prioritāti – darba vietu radīšanai. Papildus tam, ņemot vērā, ka 68% publiskā sektora darbinieku ir sievietes, darbavietu apcirpšanai šajā sektorā un tam sekojošās sociālās problēmas radīs neproporcionāli lielu ietekmi uz sievietēm. Visiem bez darba palikušajiem cilvēkiem vēlākais šobrīd ir jāpalīdz veiksmīgi pārkvalificēties jaunai darba vietai.

Kā pirmajai prioritātei jābūt pēc iespējas ātrākai jaunu darba vietu identificēšanai. Par spīti krīzei miljoniem jaunu darba vietu var radīt jaunos sektoros, tādos kā zaļās tehnoloģijas vai veselības aprūpe, pie nosacījuma, ja Eiropas ekonomiku restrukturē ar aktīvas ekonomiskās, nodarbinātības un sociālās politikas palīdzību. Šim mērķim ir jāpiesaista gan valsts, gan privātās investīcijas darbaspēku pieprasošos sektoros, izmantojot Eiropas un nacionālās darbavietu radīšanas programmas. Tai pat laikā mums ir jāpārkvalificē mūsu darbaļaudis nākotnes darbavietām. Eiropai nekad nevajadzētu mēģināt sacensties ar jaunattīstības ekonomikām uz zemu darbaspēka algu, izmaksu, kā arī sliktu darba apstākļu bāzes. Tai vajadzētu, tieši pretēji, veidot savu konkurētspēju, veicinot augstu zināšanu līmeni, efektivitāti, dzimumu vienlīdzību, produktivitāti un inovācijas zināšanu virzītā ekonomikā. Vēl jo vairāk, ES iekšējā tirgū pamata sociālajām tiesībām vajadzētu būt svarīgākām par ekonomisko brīvību, bet vienlīdzīgai attieksmei jābūt garantētai ES likumdošanā, un tieši tāpēc ir nepieciešams pārskatīt pārrobežu darba ņēmēju direktīvu.

Lai nepieļautu masveida bezdarbu, ir ļoti svarīgi, lai valdības ieviestu ātrus un efektīvus nosacījumus reālu darbavietu uzturēšanai. Vajadzētu apkarot darba devēju vēlmi risināt problēmas galvenokārt ar darbaspēka atlaišanu. Ir jāveicina aktīvas darba tirgus politikas ieviešanu, lai samazinātu dzimumu atšķirības ienākumos un ātri reintegrētu darba tirgū tikko atlaistos darbaļaudis un ilgtermiņa bezdarbniekus.

Pensijas un bērnu aprūpe – aktīva sociālā iekļaušana un saprātīgāka sociālā aizsardzība

Krīze ir akcentējusi spēcīgu, ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu svarīgumu. Daudzu cilvēku dzīves apstākļi ir atkarīgi no valsts labklājības, un tieši tāpēc samazinātie bezdarba pabalsti, vājāks atbalsts bērnu aprūpei un pensiju samazinājumi tik ļoti postoši ietekmē mūsu sabiedrības. Lai tiktu galā ar pieaugošo spiedienu uz finanšu ilgtspējību un nacionālajām sociālās aizsardzības sistēmām, ir nepieciešama progresīva politika.

Lai atbalstītu tos, kurus krīze skārusi vissmagāk – zemāk apmaksātos, tos, kam draud mājokļa atsavināšana, viena vecāka (lielākoties vientuļu māšu) ģimenes, jauniešus, pensionārus – ir jārada vai jāatjauno konkrētas mērķprogrammas. Liels solis uz priekšu šajā virzienā būtu Eiropas minimālo ienākumu shēmu direktīvas pieņemšana, kas kļūtu par pamatu cilvēka cienīgu ienākumu noteikšanai katrā ES valstī.

Pensiju sistēmu stabilizēšanai ir jābūt vienam no politikas stūrakmeņiem. Pensiju fondu investīciju drošībai ir jānoformulē minimālo kritēriju kopums, piemēram, vajadzētu īpaši veicināt plašas pensiju līdzekļu investīcijas eiroobligācijās, ko varētu izmantot atkopšanās instrumentu finansēšanai.

Algas – atalgojumu dinamikas uzraudzība

Ja mēs zinām, ka algas nosaka pelnītāju pirktspēju, kas ietekmē mūsu izaugsmes potenciālu, mēs varam secināt, ka algu pieaugumam ir jābūt pieskaņotam produktivitātes uzlabojumiem un tāpēc to cieši jāuzrauga, lai gūtu pārskatu pār nacionālajām tendencēm.

Cienot sociālo partneru autonomiju un lomas, dalībvalstu valdībām vajadzētu aktīvāk iesaistīties atalgojumu pārraudzībā un atbalstīšanā, it īpaši, novēršot trūcīgi atalgotā darbaspēka skaita pieaugumu, piemēram, izmantojot obligātās minimālās algas noteikšanas instrumentus tajās dalībvalstīs, kur nepieciešams. Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvi darboties, lai novērstu praksi, kad atsevišķas dalībvalstis veicina atalgojuma samazināšanas politiku, lai mākslīgi paaugstinātu eksporta rādītājus.

Nodokļi – finanšu darījumu (FTT) un kaitīgo izmešu nodokļi

Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka valsts ienākumiem ir jāpieaug, lai finansētu ekonomiskās izaugsmes un sociālās drošības programmas, bet neradot neproporcionālas privilēģijas iespējās ierobežotajām grupām. Valsts ienākumiem jāpieaug, taču ne uz ienākumu atšķirības paplašināšanās rēķina. Tiem, kas ir finansiāli labāk nodrošināti, vajadzētu vairāk ieguldīt valsts un ekonomikas funkcionēšanā. Ienākumu un kapitāla pieauguma nodokļi sabiedrības turīgākajai daļai ir jāpaaugstina. Papildus tam ir jāattīsta jauni finanšu instrumenti nacionālajā un Eiropas līmenī, tādi kā FTT un kaitīgo izmešu nodokļi. PES ir uzsākusi Eiropas līmeņa kampaņu FTT idejas popularizēšanai. Mēs vēlamies pārcelt smago finanšu izdevumu nastu no parasto pilsoņu pleciem uz tiem, kas ir atbildīgi par šo krīzi, – spekulantiem.

Šis ir īss ieskats to elementu klāstā, ko PES vēlētos iestrādāt Nodarbinātības un sociālā progresa līgumā. Tās ir tikai galvenās tēmas, ko vienmēr vajadzētu paturēt prātā, ieviešot krīzes pārvarēšanas mehānismus. PES ģimene un tajā ietilpstošās partijas cīnīsies par šādas politikas īstenošanu, nonākot valdībās, kā arī nemitīgi atgādinās valdībām par to sociālajiem pienākumiem, ja būs opozīcijā. Mēs sadarbosimies ar mūsu sabiedrotajiem, lai panāktu, ka tieši Progresa līgums, nevis „tikai taupības” lozungi, kļūs par centrālo vēstījumu. Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ES līmeņa rīcības diena 29. septembrī pret neproporcionālo sociālo budžetu apcirpšanu tiek rīkota ar tādu pašu mērķi. PES centīgi un aktīvi atbalstīs šo rīcības dienu.

Darbavietu radīšanas, sociālās iekļautības un sociālās aizsardzības nozīmi, it īpaši krīzes laikos, vajadzētu atzīt visām valdībām, neatkarīgi no to politiskās orientācijas. Lai novērstu krīzes seku ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem, mums ir jāstiprina mūsu centieni cīņā par sociālo taisnīgumu un iekļautību. Tieši tāpēc PES turpinās cīņu par šo progresa līgumu.”

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie