23. augusts: pārdomas par nākotni

23 / 08 / 2010
Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Draugiem Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Facebook Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Google+ Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on LinkedIn Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on LiveJournal Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Pinterest Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Tumblr Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Twitter Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Wordpress Share '23. augusts: pārdomas par nākotni' on Email

Otrais pasaules karš sākās 1. septembrī, 1939.gadā. Tikai astoņas dienas pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, Vācija iebruka Polijā, bet Lielbritānija un Francija, aizstāvot Poliju, pieteica karu Vācijai. Padomju Savienība cīnījās kopā ar Vāciju pret Poliju un tās rietumu sabiedrotajiem, jo 17. septembrī iebruka Polijā.

Polija tikai sakauta, bet tā nepadevās, neparakstīja nekādu kapitulācijas līgumu nedz ar Vāciju, nedz Padomju Savienību. Tā cīnījās tikai dažas dienas mazāk nekā Francija pret Vāciju, un poļu karaspēks cirta smagas brūces vācu bruņotiem spēkiem, iznīcinot ceturtdaļu Luftwaffe kaujas lidmašīnu un veselu motorizētu divīziju. Tā būtu vēl ilgāk cīnījusies, ja Padomju Savienība nebūtu uzbrukusi Polijai no mugurpuses.

Autors: Atis Lejiņš, Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs

Ja pagāja divas paaudzes, kamēr Padomju Savienības Kompartijas „augšas” bija gatavas atzīt, ka tāds velnišķīgs Hitlera-Staļina pakts ar slepeniem protokoliem tiešām ir vēstures fakts, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai Krievija, Padomju Savienības tiesību mantotāja, atzītu, ka Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, nevis 1941. gada 22. jūnijā, kad Hitlers iebruka Padomju Savienībā?

Šodien Baltijas valstīs un Krievijā ir zināmi divi kari, kas izriet no Molotova-Ribentropa pakta sekām: Otrais pasaules karš un Lielais Tēvijas karš. Laika posms starp abu karu sākumiem krievu tautas mitoloģijā tiek kultivēts kā nepieciešams, lai gatavotos karam ar Vāciju, tātad 23. augusts ir attaisnojams. Vai saprāts var to pieņemt kā loģisku argumentu? 1. septembra karš bija „labs”, jo ļāva labāk sagatavoties pret 22. jūnija karu! Taču tas bija viens un tas pats karš! Staļins savam sabiedrotajam Hitleram nepārtraukti sūtīja vilcienu ešelonus ar izejvielām, lai tas labāk varētu karot pret Franciju un Lielbritāniju. Šis materiālais atbalsts, protams, stiprināja Vāciju arī karā pret Padomju Savienību.

Šogad, īsi pirms 9. maija svinībām, Krievijas Pirmais kanāls pārraidīja interviju ar Maršalu Žukovu, kurā viņš vaļsirdīgi atzinās, ka lietainais laiks spēlēja galveno lomu vācu apturēšanai pie Maskavas oktobrī, kad Vermahts bija tikai 20 kilometrus no Maskavas. Tanki iestiga dubļos. Šī intervija tika veikta 1966. gadā un pēc tam iznīcināta, bet – kā tas mēdz gadīties šādos vēstures faktu noklusināšanas gadījumos, ir vienmēr kāds, kurš parūpējas par kopijas izveidošanu…

Kāpēc prezidentam Medvedevam vajadzēja dot rīkojumu celt interviju gaismā? Moderna Krievija nevar pastāvēt uz melu kājām, tāpat kā nevarēja pastāvēt „Padomju Sociālistisko Republiku Savienība”. Acīmredzot, Krievijā notiek uzmanīgs „atstaļinizācijas” process. Bet, ja pasaka „A”, tad jāatzīst, ka nākamais burts alfabētā ir „B”. Bez visa alfabēta modernu valsti neuzcelsi. Tas „B” ir fakts, ka Otrais pasaules karš sākās 1. septembrī, pie kā ir vainīga Padomju Savienība.

Nākamais burts „C” ir Molotova-Ribentropa „blakus sekas”, proti, Baltijas valstu okupācija un inkorporācija PSRS. Krievijai ir jāatzīst, ka Latvijas un Krievijas 1920. gada 11. augusta Miera līgums bija, ir un būs spēkā „uz mūžīgiem laikiem”, un vienkārši nepazuda nebūtībā, kad Padomju savienība norija Baltijas valstis.

Grūts ir arī „D” burts. Paša Medvedeva publiski paustais apgalvojums, ka Krievijai ir „priviliģētā” vieta kaimiņvalstīs. Tas balstās uz Molotova-Ribentropa pakta slepeniem protokoliem, un šādi viņš atkārto Sergeja Karaganova izstrādātās tēzes 1993. gadā par „daļējas Krievijas impērijas atjaunošanu” tā sauktajās „tuvajās ārzemēs”. Saskaņas Centra mērķis aizvietot ASV ar Krieviju kā Latvijas stratēģisko partneri sakrīt ar šo Maskavas „priviliģētas” pozīcijas īstenošanu. Tās nav runas par nekādu akadēmisku vēsturi, bet par dzīvu politiku. Par jaunu ietekmes joslas iedibināšanu uz veco joslu pamatiem.

Kurš būs Krievijā tas, kurš (tāpat kā Mavriks Vulfsons Atmodas laikā Latvijā atmaskoja Molotova-Ribentropa pakta slepenos protokolus) pateiks skaidru „B”? Pārējie burti alfabētā iekritīs dabiskā secībā, kā jau loģika to prasa.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , ,

4 Responses to “ 23. augusts: pārdomas par nākotni ”

  1. StrixRex on 23 / 08 / 2010 at 14:00

    Jā, Krievijai ir savdabīga izpratne par tiesību mantošanu. Tā nekādi nevēlas mantot no PSRS pienākumus un saistības (piemēram, maksāt pensijas vismaz represētajiem). Bet Krievija jau ir tāda diža valsts, kas savu dižumu var izrādīt tikai uz citu rēķina…

  2. Bebers on 24 / 08 / 2010 at 00:33

    Polija bija valsts, kura bija mazdrusciņ par lielu, lai spēlētu sufliera lomu, bet reizē mazdrusciņ par mazu, lai tās balss liktu kādam drebēt. Valsts ar lielām teritorijām, bet ar praktiski nekādu rūpniecību, respektīvi, nebija brīnums, ka notikās šīs valsts revīzija. Tā viņu varonība ir pēdējās muļķības, jo realitātē Polija lielījās, ka vācieši tiem neko nevar izdarīt, bet reizē tāpat kā rietumos Francija neveica armijas mobilizāciju un klasiski tika apsteigta pirms paspēja savu armiju pārvest no miera laika apmēriem līdz karam vajadzīgai kondīcijai. Tāpat labdari no rietumiem lieliski manipulēja ar poļu nacionālajām jūtām, bet nespēja ne novērst Rapalo vienošanos, ne arī piedāvāt kaut kādas taustāmas garantijas šī milža uz māla kājām pastāvēšanai.

    Jā, PSRS eksportēja izejvielas, bet pretī vācieši sūtīja tehnoloģijas, piemēram, ražošanas iekārtas, respektīvi, palīdzēja krieviem industrializācijas jautājumos. Turklāt bija saprotams, ka Vācijas izolācija novedīs pie abu neatzīto un malā nostumto kolosu draudzības.

    Lejiņa k-gs, jūs ko, esat iemācījies krievu valodu? Nesmīdiniet, tās intervijas ar Žukovu ir atrodamas youtube.com (sameklējiet – ievietotas krieviski :D)! Un te nu jūs esat nedaudz samelojies, jo par dubļiem viņš runā vismazāk. Par to kāpēc vācieši pie Maskavas cieta sakāvi varat droši palasīt wikipedia šķirklī, bet Suvorova-Rezuna murgaino fantāziju cienītājiem atgādināšu, ka klimatiskie apstākļi vienlīdz darbojas kā uz uzbrucējiem, tā arī uz tiem, kas aizsargājas!

    Krievijas Federācijas politikā nav manāma revizionistiska attieksme. Tas to būtiski atšķir no Padomju Krievijas 20-30tajos gados. Mums nav ne tās lomas reģionā, ne arī Krievijā pie varas ir boļševisma fanātiķi. Ir lietas, ko šī valsts ir atzinusi, piemēram, Katiņas slaktiņu u.c. Citviet viņi turās pie savas vēstures interpretācijas, bet ir taču jāsaprot, ka Krievijas Federācija ir lielvalsts un viņiem viss balstās uz interesēm. Tā nu tas ir…vai runa būtu par Latviju, vai par ASV. Tas ir loģiski. Vai tad ASV, Francija, Apvienotā Karaliste arī tā nerīkojas?

    Šeit tikai var atcerēties kādā latviešu sociāldemokrāta, Mendera, teikto, ka Latvijas iekšējā drošība varbūt balstīta tikai uz tautas labklājību [Bagātu Latviju!]…

  3. Bebers on 24 / 08 / 2010 at 00:40

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie