Arodbiedrības pieprasa!

09 / 08 / 2010
Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Draugiem Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Facebook Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Google+ Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on LinkedIn Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on LiveJournal Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Pinterest Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Tumblr Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Twitter Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Wordpress Share 'Arodbiedrības pieprasa!' on Email

Nesen jau rakstījām par Latvijas arodbiedrību prasībām 10. Saeimai, kas nosūtītas visām šajās vēlēšanās kandidātu sarakstus reģistrējušajām partijām. Piedāvājam Jūsu uzmanībai šo prasību pilnu izklāstu.

Tautsaimniecība

Kā svarīgākās prioritātes noteikt iekšējā patēriņa stimulēšanu, darba vietu saglabāšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu. Kā galveno instrumentu izmantojot ilgtspējīgu un izaugsmi veicinošu nodokļu un finanšu politiku.

Mazināt nodokļus, lai neveicinātu ēnu ekonomikas pieaugumu tautsaimniecībā. Veidot papildu ienākumus un ietaupījumus valsts kasē tā, lai pieaugtu legālā nodarbinātība un uzņēmējdarbība.

Grozīt budžeta un finanšu vadības principus, valstī ieviešot vidēja termiņa valsts budžeta plāna izstrādi, radot pamatu iepriekšējās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un Eiropas Centrālo banku pārskatīšanai.

Izmantot visus Eiropas Savienības fondu līdzekļus, līdzfinansējumam izmantojot starptautisko aizņēmumu radītās rezerves. Fondu līdzekļi jāizmanto tautsaimniecības aktivizēšanai.

2. un 3. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus atļaut ieguldīt tikai Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Ierobežot ēnu ekonomiku, primāro uzmanību pievēršot cēloņiem, nevis sekām.

Ieviest eiro ar 2014. gadu, nodrošinot iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas nesamazināšanos.

Saglabāt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes.

Darba samaksa, ar to saistītie nodokļi

Izstrādāt jaunu koncepciju par minimālās darba algas palielināšanu, mērķtiecīgi to tuvinot Eiropas Savienības valstu līmenim.

Palielināt iedzīvotāju neapliekamo minimumu līdz iztikas minimumam, par apgādājamo – 60% no neapliekamā minimuma, tādejādi atbalstot ģimenes ar bērniem. Neapliekamā minimuma paaugstināšanu vienlaicīgi uzskatīt par galveno līdzekli ēnu ekonomikas un aplokšņu algu samazināšanā.

Samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem un vidējiem ienākumiem, ieviešot progresīvā nodokļa likmju skalas sistēmu.

Pārskatīt iztikas minimuma aprēķināšanas metodoloģiju, lai tā būtu tuvāka reālajai dzīvei.

Palielināt neapliekamo minimumu strādājošiem pensionāriem.

Sociālā drošība

2011. gadā paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 Ls līdz 60 Ls un paredzēt tā ikgadēju palielināšanu. Ar šā pabalsta palielināšanu tiks nodrošināta vairāku pabalstu palielināšana, t.sk., minimālās pensijas, jo šobrīd 48% vecuma pensiju apmērs ir zem iztikas minimuma.

Nodrošināt invalīdu efektīvāko integrāciju darba tirgū, paredzot darba devējiem nodokļu atvieglojumus un, lai efektīvāk risinātu jautājumu par invalīdu darbiekārtošanu, nodot šo funkciju nevalstiskajām organizācijām.

Paredzēt darba nespējas zaudējuma atlīdzību, sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību, atbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem.

Lai mazinātu hronisku un neārstējamu slimību skaitu un invalīdu skaitu, nodrošināt valsts budžeta līdzekļus gadījumos, kad ir nepieciešama plānveida medicīniskā palīdzība.

Lai nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, palielināt atbalstu veselības nozarei līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2015. gadam!

Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas jāsaglabā vismaz līdz 2016.gadam, kamēr ir augsts bezdarba līmenis un zema ekonomiskā aktivitāte.

Veikt vecāku pabalstu un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām par darba stāžu līdz 1996. gada 1. janvārim izmaksu no valsts pamatbudžeta, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtermiņa stabilitāti.

Nodrošināt garantētā minimālā ienākuma regulāru palielināšanu, gan pieaugušajiem, gan bērniem. Zem iztikas minimuma dzīvojošiem cilvēkiem nodrošināt valsts garantētu atbalstu, īpašu vērību veltot medicīnisko pakalpojumu un veselības aprūpes pieejamībai.

Izglītība

Izstrādāt un īstenot tādu valsts un pašvaldību budžeta finansētu izglītības iestāžu, it sevišķi pirmsskolas, darbinieku darba samaksas sistēmu, kas par līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu nodrošinātu samērojamu atalgojumu.

Nodrošināt finansējuma pakāpenisku pieaugumu vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstībai finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ietvaros, kas nodrošinātu pieejamu, kvalitatīvu, efektīvu izglītību. No 2011. gada paredzēt 750 Ls uz vienu skolēnu.

Nodrošināt valsts tautsaimniecības attīstībai aktuālo nozaru pamatzināšanu un prasmju apgūšanu jau vidējās izglītības iestādēs.

Izstrādāt elastīgu nodokļu politiku izglītošanās stimulēšanai un atbalstam darba devējiem prakses vietu izveidošanai.

Nepieļaut budžeta vietu skaitu samazināšanu augstākajās izglītības iestādēs, kā arī nesamazināt studiju vietas izmaksas.

Palielināt budžeta finansējumu zinātnei par 0,15% no IKP katru gadu līdz kopējais finansējums zinātnei sasniedz 1,0% no IKP, kā tas noteikts Zinātniskās darbības likumā.

Veicināt izglītošanās procesa mūža garumā popularizēšanu un neformālā izglītībā gūto prasmju atzīšanu, samazinot to darbinieku skaitu, kas no darba tirgus „izkrīt” neatbilstošo prasmju dēļ.

Nodrošināt savlaicīgu valsts finansējumu Eiropas Struktūrfondu projektiem izglītības un zinātnes jomā, lai veicinātu nekavējošu valsts tautsaimniecības „atveseļošanu”.

Nodarbinātība

Valstij nepieciešams izstrādāt un īstenot iniciatīvas, lai saglabātu esošās darba vietas, nepieļaut vēl lielāku bezdarbnieku skaita pieaugumu! Atbalsts jāsniedz, lai nezaudētu darbu, nevis tikai darba zaudēšanas gadījumā.

Jaunu darba vietu radīšana, maksimāli atvieglojot jaunu uzņēmumu izveidošanas procesu un palīdzot ar finansējumu. Pašvaldībām atbalstīt uzņēmējdarbību, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi u.tml.

Izskatīt iespēju piedāvāt darba devējiem nodokļu atlaides par darbā pieņemtu bezdarbnieku. Pilnveidot un uzlabot bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējas, lai viņi pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. „100latnieki” nav ilgtspējīgs risinājums.

Pārskatīt Valsts darba inspekcijas pienākumus, nosakot, ka tai visi savi resursi ir jāveltī darba tiesisko attiecību un darba drošības kontrolei, nevis cīņai ar ēnu ekonomiku („aplokšņu algas”, nelegālā nodarbinātība), kam būtu jābūt LR Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmuma dienesta kompetencē.

Nodrošināt bērnudārzu pieejamību strādājošiem vecākiem, tādejādi veicinot abu vecāku nodarbinātību, mazinot nelegālo nodarbinātību, samazinot rindas uz bērnudārziem.

Atjaunot pašnodarbinātajiem ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā. Sakārtot pašnodarbinātības sistēmu valstī, novēršot „viltus” pašnodarbinātību.

Nepieļaut cilvēkkapitāla aizplūšanu uz ārvalstīm, kas nākotnē rada draudus speciālistu trūkumam, sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējībai. Izstrādāt vienotu un mērķtiecīgu migrācijas politiku valstī.

Valsts pārvalde

Turpināt strukturālās reformas, valsts pārvaldes funkciju pārskatīšanu un optimizāciju ar mērķi novērst funkciju dublēšanos, padarīt efektīvāku un modernāku valsts pārvaldes darbu un samazināt valsts budžeta izdevumus.

Turpināt atalgojuma reformu, lai atalgojuma sistēma būtu caurspīdīga (saprotama) un tiktu ievērots princips „līdzvērtīgs atalgojums par līdzvērtīgu darbu”.

Kultūra

Vērtēt kultūras nozari un tautas mākslu kā līdzvērtīgu izglītībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Nepieļaut jebkādu budžeta samazinājumu 2011. gadā.

Saglabāt budžeta dotāciju mākslas un mūzikas skolu darbības nodrošināšanai 2011. gadā.

Saglabāt sabiedrisko raidorganizāciju „Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzijas” 2011. gada budžeta dotāciju tādā līmenī, kā to nosaka likumdošana.

Krīzes laika budžeta problēmas risināt bez kultūras iestāžu likvidācijas.

Sociālais dialogs

Nelikt šķēršļus darba koplīgumu pildīšanai. Darba koplīgumos noteiktās izmaksas iekļaut attaisnojamos izdevumos.

Turpināt attīstīt trīspusējo valsts, darba devēju un arodbiedrību sadarbību nacionālajā, nozaru un reģionu līmenī, iesaistot tos jebkura jautājuma, kas skar plašas sabiedrības masas, apspriešanā.

Neveikt izmaiņas esošajā likumdošanā, sociālās drošības jomā, nodokļu sistēmā bez dialoga ar sociālajiem partneriem. Katras izmaiņas nodokļu paaugstināšanas gadījumā drīkst notikt tikai saistībā ar iedzīvotāju maksātspējas paaugstināšanos.

Aktivizēt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) darbu, NTSP panāktās vienošanās bez grozījumiem iestrādāt attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos.

Stingri ievērot arodbiedrību tiesības, izskatīt iespēju atjaunot LR likumā „Par arodbiedrībām” iestrādātās arodbiedrību nacionālā līmeņa institūciju likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Attīstīt darbinieku pārstāvību sociāli ekonomisko un darba tiesību ievērošanai, darba drošības garantēšanai, nelikt nekādus šķēršļus arodbiedrību veidošanai un darbinieku pilnvaroto pārstāvju (uzticības personu) izvirzīšanai.

Popularizēt arodbiedrību kustību, jaunu biedru iesaistīšanos, jo uzņēmumos, kurās ir arodorganizācijas, ir mazāk darba tiesību un darba drošības pārkāpumu un tikpat kā nav ēnu ekonomikas.

Pilsoniskas sabiedrības veidošana

Uzlabot sabiedrības informētību par valstij aktuālajām lietām (piem., pastāvošās nodokļu sistēmas loģiskā saikne ar iedzīvotāju labklājību, nelegālās nodarbinātības un ēnu ekonomikas negatīvās sekas, u.tml.) un jautājumu sabiedrisko apspriešanu, palielinot sabiedrības ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. Palielināt amatpersonu un politiķu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

Izstrādāt jaunu LR Vēlēšanu likumu, ieviešot tiesības līdztekus partiju sarakstiem izvirzīt arī atsevišķus deputātu kandidātus no nevalstiskajām organizācijām, pilsoņu apvienībām.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , , , , , , , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie