Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem

22 / 07 / 2010
Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Draugiem Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Facebook Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Google+ Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on LinkedIn Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on LiveJournal Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Pinterest Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Tumblr Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Twitter Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Wordpress Share 'Nauda un telpas radošiem uzņēmējiem' on Email

Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Protams, tas liekas vēl salīdzinoši tālu. Četros gados bērns iemācās staigāt un sāk runāt, četros gados ozols pāraug zāli, četros gados var sākties un beigties pasaules karš. It kā daudz un maz laika vienlaicīgi. Četri gadi ir daudz laika, lai grautu, shēmotu un nodarbotos ar intrigām, taču, lai radītu un celtu, četri gadi nav ilgs laiks.

Pie Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas strādā lieliski profesionāļi, un man nav šaubu, ka Latvija godam aizstāvēs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, taču Rīgai būtu svarīgi, ka tā spēj pati radīt arvien jaunas kultūras, mākslas un radošuma vērtības. Radīt pastāvīgi un patstāvīgi, nevis atkarībā no kāda konkrēta notikuma vai valsts finansētiem un atbalstītiem pasākumiem.

Laikos, kad ekonomiskā krīze ir iznīcinājusi lielu kapitāla daļu, ko esam šajos gados uzkrājuši, un pie tam vēl esam parādos līdz ausīm, ir nepieciešams veicināt tādu uzņēmējdarbību, kas ar mazu ieguldījumu var radīt lielu pievienoto vērtību. Un tādas ir vai varētu būt radošās industrijas.

Krīze vissmagāk skāra nekustamā īpašuma nozari, kas pirms tam pat muļķiem spēja dot lielus ienākumus. Jāsaka, ka krīze šajā sektorā bija pat vajadzīga, lai atvēsinātu un atgrieztu kaut kādu realitātes sajūtu mūsos. Taču tas, protams, rādīja arī papildus negatīvos efektus. Daudzas telpas kļuva neapdzīvotas, jo nebija, kam tās izīrēt vai pārdot pat par samazinātu cenu. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, un galvenajās pilsētas ielās mēs vairs neredzam tik daudz tukšu telpu ar uzrakstiem „izīrē” kā gada sākumā, taču tās vēl arvien ir ļoti daudz ārpus prestižākajiem kvartāliem. Pieļauju, ka, pienākot ziemai ar tās komunālo maksājumu rēķiniem, virkne telpu atgriezīsies pie uzraksta „izīrē”.

Lai novērstu šo tendenci, Rīgas dome sadarbībā ar SEB banku, LMC, Britu padomi un citām organizācijām radījusi portālu „Duka”, kur telpu apsaimniekotāji var piedāvāt savas telpas tikai par apsaimniekošanas izdevumiem, savukārt uzņēmēji, kas nevar atļauties maksāt īres naudu, var atrast telpas, kur īslaicīgi uzsākt savu komercdarbību. Šajā projektā mēs uzsvaru likām tieši uz radošajiem uzņēmējiem.

Jau šobrīd ir vairāki veiksmes stāsti, kur ilgstoši neapdzīvotajām telpām dota jaunu dzīvību. Taču, vērojot radošās uzņēmējdarbības tendences un cilvēku gatavību riskēt, nonācām pie secinājuma, ka diemžēl nepietiek tikai ar konsultācijām un cilvēku savešanu kopā. Nepieciešams arī uzticības un finanšu resurss, ar ko radošie uzņēmēji varētu uzsākt savu darbību.

Tādēļ ar lielu gandarījumu sagaidījām, ka Laikmetīgās mākslas centrs un Sorosa fonds piedāvāja izveidot atbalsta instrumentu tieši radošiem uzņēmējiem – projektu konkursu programmu „Brigāde”.

Aicinu radošus cilvēkus nemeklēt iespējas dzīvei ārpus Latvijas grūtību dēļ sevi šeit realizēt, bet pamēģināt savas idejas atdzīvināt dzimtenē ar „Brigādes” un „Dukas” palīdzību.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie