Zaļās tehnoloģijas

22 / 07 / 2010
Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Draugiem Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Facebook Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Google+ Share 'Zaļās tehnoloģijas' on LinkedIn Share 'Zaļās tehnoloģijas' on LiveJournal Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Pinterest Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Tumblr Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Twitter Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Wordpress Share 'Zaļās tehnoloģijas' on Email

Ar šo rakstu Kreisie.LV aizsāk Pola Nīrupa Rasmusena publikāciju sēriju par aktuālajiem politiskajiem jautājumiem, kas ir Eiropas sociāldemokrātu dienas kārtībā. Bijušais Dānijas premjerministrs (1993 – 2001) un Eiropas Parlamenta deputāts (2004 – 2009) šobrīd ir Eiropas Sociāldemokrātu partijas prezidents un šajā statusā aktīvi piedalās Eiropas Savienības politiskajā dzīvē, īpaši finanšu un ekonomisko jautājumu risināšanā, kas šobrīd ir ārkārtīgi aktuāli sakarā ar globālo finanšu un ekonomisko krīzi. Pirmais sērijas raksts ir par videi draudzīgo tehnoloģiju lomu Eiropas ekonomikas atveseļošanā un plašā bezdarba samazināšanā. Jautājums jau kādu laiku ir aktuāls arī Latvijas politiskajā dzīvē, kur par šo ideju konsekventu aizstāvi ir kļuvis Brīvības un solidaritātes fonds.

Zaļās tehnoloģijas – ekonomikas izņēmums, kas nosaka nākotni: glābjotklimatu, radām jaunas darba vietas

Autors: Pols Nīrups Rasmusens

Dažkārt ir nepieciešami vairāki gadi, lai mēs spētu adekvāti novērtēt vēstures mirkli. Kad lēmums ir bijis pareizs vai neveiksmīgs? Paiet gadi kopš notikuma, līdz daudzas sekas kļūst skaidri redzamas. Tomēr globālās ekonomiskās krīzes vērtējumiir sniegti zibenīgi ātri. Problēma ir ārpus kontroles esošajā finanšu pakalpojumu sektorā, kas iedragāja reālo ekonomiku un vispirms jau nodarbinātību.

Lielāko daļu cilvēku krīzes laikā galvenokārt nodarbina jautājums par to, kā un kur tie varētu atrast nākamo darba vietu. Eiropā gandrīz katrā ekonomikas sektorā bija novērojams lejupslīdes periods. Izņēmums ir zaļo tehnoloģiju sektors. Par spīti krīzei, šis sektors ir audzis par aptuveni 10% un sagaidāms, ka izaugsmes tempi pat pieaugs. Ekonomikas tuksneša ainavā tā ir patiesa oāze.

Tādējādi, ir pilnīgi acīmredzami, kur slēpjas Eiropas nākotne, kur nepieciešamas investīcijas izpētē un attīstībā un kur ir iespējams radīt jaunas darba vietas. Viss, kas mums nepieciešams, ir atbilstoša politiskā vadība, kas spētu novērtēt šo tendenci un pārvērst to par lūzuma punktu, lai radītu zaļu un videi draudzīgu Eiropas ekonomiku.

Tiem tikko kā par bezdarbniekiem kļuvušajiem eiropiešiem, starp kuriem daudzi ir ar atbilstošām un teicamām prasmēm, es vēlos pavēstīt, ka klimata glābšana rada darba vietas. Aktīvāk izmantojot zaļās tehnoloģijas, mēs varam atgūt darba vietas tūkstošiem. Inženieri var kļūt par vēja ģeneratoru fermu vadītājiem, metālapstrādes darbinieki var kļūst par vēja turbīnu izgatavotājiem un celtnieki var kļūt par energoefektivitātes risinājumu ekspertiem. Piemēri ir neskaitāmi. Mēs raugāmies pēc augsti kvalificētiem cilvēkiem, lai liktu lietā viņu pieredzi jaunos veidos. Mēs saprotam, ka veiksmes pamatā ir spēja pastāvīgi pielāgot un pārfokusēt nenovērtējamo pieredzes resursu. Pārkvalificēšana ir zaļo tehnoloģiju sektora galvenais uzmanības lauks. Tikai Eiropas Sociāldemokrātu partija (PES) var izdarīt to, aizsargājot darba ļaudis, nodrošinot saprātīgu pārejas periodu un, pats svarīgākais, garantējot valsts finansējumu, kas ir vitāli nepieciešams šīs sistēmas funkcionēšanai.

Mēs Eiropā esam pieraduši pie tādiem ražošanas un patēriņa līmeņiem, kas mums nodrošinājuši neiedomājamu izaugsmi vairāku gadu desmitu garumā un ieviesuši attiecīgas izmaiņas arī mūsu dzīvesveidā. Bet tagad mēs arī zinām, ka enerģijas radīšana, dedzinot ogles vai darbinot automašīnas ar naftas produktiem ir ne tikai neefektīva ekonomiska stratēģija 21. gadsimta globalizētajā pasaulē, bet arī ļoti nopietns drauds mūsu pasaules klimatam. Ir pienācis laiks jaunam virzienam. Zaļo tehnoloģiju izaugsme, kas nav apstājusies pat krīzes laikā, to tikai apliecina.

Diemžēl pasaules finanšu krīzes ietekme joprojām ir jūtama viscaur Eiropas Savienībā. Tās sekas smagi iespaido gan Eiropas pilsoņu dzīves, gan arī iespējas zaļajām tehnoloģijām nodrošināt nepieciešamo atbalstu šajā izšķirošajā laikā. 2010. gada maijā Eiropā bezdarbnieku skaits pieauga līdz 23 miljoniem un pašlaik konservatīvās valdības samazina sociālo programmu finansējumu un ievieš taupības plānus, kas tikai paplašinās bezdarbu. Šāda pieeja ir ne vien sociāli nesabalansēta, bet arī ārkārtīgi tuvredzīga. Viņi apslāpēs ekonomisko izaugsmi un arī nogriezīs ļoti nepieciešamo valsts finansējumu zaļajām tehnoloģijām.

Konservatīvie un liberāļi ir kārtējo reizi nodemonstrējuši, ka viņiem pietrūkst gribas un iztēles ieviest jaunus un modernus risinājumu, kas mums tik ļoti vajadzīgi.

Šie risinājumi, turklāt, ir zināmi jau labu laiku. Tehnoloģiskais progress jau nodrošinājis atbildes mokošajai izmešu samazināšanas problēmai. Enerģiju var radīt pilnīgi ilgtspējīgā veidā ar atjaunojamo energoresursu palīdzību, piemēram – ūdeni, vēju, sauli vai biomasu, nepiesārņojot atmosfēru ar kaitīgajiem izmešiem. Pieaug to automašīnu skaits, ko darbina hibrīdmotori, kam nepieciešams daudz mazāk degvielas kā iekšdedzes dzinējiem, turklāt, vilcienu satiksme ir iespējama nemaz nededzinot naftas produktus. Protams, šiem ilgtermiņa risinājumiem ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas. Taču tas ir mūsu ekonomiskajās, sociālajās un vides saglabāšanas interesēs piesaistīt neizsīkstošu valsts finansējumu šādiem projektiem.

Ņemot vērā kolosālo izaicinājumu, ko Eiropai un pasaulei sagādā klimata izmaiņas, mēs vairs nedrīkstam samierināties ar vilcināšanos kaitīgo izmešu samazināšanā mūsu ekonomikā un transporta infrastruktūrā. Šī uzdevuma mērogs uzliek par pienākumu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm sadarboties pēc iespējas ciešāk. Eiropas ekonomikas „apzaļumošanai” nepieciešamas investīcijas, bet investīcijas rada darba vietas. Lai stātos pretim ekonomiskajai, sociālajai un klimata krīzei, ir ļoti svarīgi, lai šo naudu tērētu ilgtspējīgiem projektiem, kas rada pienācīgas darba vietas Eiropas darba ļaudīm, padarot Eiropu resursefektīvāku un neatkarīgāku no fosilajiem energoresursiem, bet mūsu transportu no kaitīgajiem izmešiem brīvu.

Ekonomiskās krīzes, baiļu un šaubu laikā ir skaidrs tikai viens – mūsu ekonomikas transformācija ir neizbēgama. Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo mazāk mēs spēsim šo neizbēgamību pārvaldīt un jo dārgāk tā izmaksās.

Labāk ievirzīsim Eiropas ekonomikas pārveidošanos sociāli iekļaujošā un taisnīgā ceļā. Eiropas Sociāldemokrātu partija un tās dalīborganizācijas ir vislabāk piemērotas, lai piedāvātu pārvaldi un vadību jeb to ilgtspējīgo saikni, kas pastāv starp darba vietu radīšanu un zaļajām tehnoloģijām. Tehnoloģijas ir pieejamas, darba vietas ir skaidri redzamas, trūkst tikai politiskās gribas. Un to piedāvā PES.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , , , ,

One Response to “ Zaļās tehnoloģijas ”

  1. Eiropa pēc 10 gadiem | kreisie.lv on 12 / 08 / 2010 at 09:52

    […] makroekonomiskās politikas dienas kārtībā, kurā iekļauta arī finanšu regulēšana un „zaļās izaugsmes” stratēģija, ES tādējādi var nodrošināt saviem pilsoņiem nepieciešamo atbalstu nākamajos […]

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie