Regresīvais – cik ilgi?

07 / 06 / 2010
Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Draugiem Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Facebook Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Google+ Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on LinkedIn Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on LiveJournal Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Pinterest Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Tumblr Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Twitter Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Wordpress Share 'Regresīvais – cik ilgi?' on Email

Arvien biežāk Latvijā tiek runāts par nepieciešamību ieviest uz progresīviem principiem balstītu nodokļu sistēmu. Ir skaidrs, ka esošais parlaments to neizdarīs. Tomēr jau rudenī situācija varētu mainīties, jo atbalstu progresīvai nodokļu sistēmai pauduši vairāki politiskie spēki, kas rudenī gaidāmajās vēlēšanās varētu gūt panākumus – Saskaņas centrs, Zaļo un zemnieku savienība, Vienotībā ietilpstošās Sabiedrība Citai politikai un Pilsoniskā savienība, kā arī LSDSP.

Esošā nodokļu politika ir pierādījusi, ka nespēj nodrošināt ilgtspējīgu un sabalansētu ekonomikas attīstību. No vienas puses, Latvijā spēkā esošā nodokļu sistēma ir veicinājusi ekonomikas „burbuļu” veidošanos – zemi nodokļi nekustamajam īpašumam, kapitāla pieaugumam un spekulācijām bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ piedzīvojām nekustāmā īpašuma tirgus pārkaršanu. Nemainot esošo sistēmu, Latvijā jau piedzīvotais scenārijs var atkārtoties. No otras puses, esošā nodokļu politika ir veicinājusi arī sabiedrības noslāņošanos. Pavisam neliela sabiedrības daļa dzīvo ļoti turīgi, vidusslāņa Latvijā tikpat kā nav. Bet lielākā sabiedrības daļa knapi „savelk galus”… Esam jau tādā situācijā, ka pat arvien vairāk labi pārtikušo pārstāvji norāda, ka mūsu nodokļu sistēma nav normāla. Piemēram, Bertolds Fliks skaidri un gaiši pateica: „Būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet būt nabagam Latvijā ir ļoti dārgi”. Šie Flika vārdi apliecina to, ka Latvijā nepastāv pat proporcionālā nodokļu sistēma, bet gan regresīvā – maznodrošinātajiem nodokļu slogs ir krietni lielāks kā bagātajiem.

Autors: Ansis Dobelis

Lai gan mēs visi, kuri saņemam algu, maksājam vienādu IIN nodokļa likmi, reāli maznodrošinātie un šaurais sabiedrības vidusslānis valstij nodokļos samaksā daudz lielāku daļu no saviem ienākumiem kā bagātie. Kopējo nodokļu sistēmu regresīvu padara patēriņa nodokļi. Bagātie tikai daļu no saviem ikmēneša ienākumiem novirza patēriņam un no pārējiem līdzekļiem var atļauties, piemēram, veidot uzkrājumus. Līdz ar to turīgie tikai no tās daļas, ko novirza patēriņam, maksā patēriņa nodokļus (PVN un akcīzes nodokli). Savukārt, pārējie valsts iedzīvotāji ik mēnesi ir spiesti visus savus ienākumus novirzīt patēriņam, līdz ar to no visiem saviem ienākumiem papildināt valsts budžetu. Un tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte būtu veids, kā mazināt citu nodokļu regresīvo raksturu, jo IIN nodoklis tieši ietekmē personas maksātspēju.

Progresīvā nodokļu sistēma noteikti neatrisinās visas Latvijas ekonomiskās problēmas. Tomēr situācijā, kad valsts ir izvēlējusies fiksētu valūtas kursu, nodokļu politika paliek kā vienīgais būtiskais instruments, ar kuru valsts var regulēt savu ekonomikas attīstību, to virzot vienā vai otrā gultnē. Līdz ar to valsts vadītājiem nebūtu jābaidās izmantot šo instrumentu, lai Latvijā attīstītu ražošanu, nākotnē novērstu uz spekulāciju pamata veidojošos „burbuļus” un mazinātu sociālo spriedzi.

Tieši progresīvā nodokļu politika var dot būtiskus labumus Latvijai:

► lielajiem ražojušajiem uzņēmumiem samazinātos darba spēka izmaksas, jo tajos nodarbināti daudz strādājošie un vairumam no viņiem algas ir salīdzinoši zemas. Nodokļu slogs pieaugtu tikai labi atalgotajai uzņēmuma vadībai, taču kopumā uzņēmumam tas tik un tā būtu finansiāli izdevīgi;

► viens no aspektiem, uz ko balstās nodokļu maksāšana, ir pilsoņa pienākuma apziņa. Taisnīgāka nodokļu politika veicinās nodokļu nomaksu;

► maznodrošinātākajai sabiedrības daļai, palielinoties reālajiem ienākumiem, palielinātos pirktspēja un patēriņš, kas stimulētu ekonomiku;

► nereti, runājot par progresīvo nodokļu sistēmu, tiek vērtēts tikai tās fiskālais efekts uz valsts budžetu. Taču nepieciešams novērtēt arī tās sociālo efektu, kas viennozīmīgi būtu pozitīvs;

► Latvijā ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem uz darbaspēku Eiropā, kas kavē ražošanas attīstību, reālas investīcijas ekonomikā un jaunu darba vietu radīšanu. Progresīvais IIN palīdzētu mazināt nodokļu slogu uz darbaspēku, daļēji to pārceļot, piemēram, uz īpašumu nodokļiem;

► mērena progresivitāte IIN dotu pat fiskāli pozitīvu efektu valsts budžetā (Finanšu ministrijas aprēķini). Savukārt, ja tiktu būtiski samazināts nodokļu slogs mazturīgajiem, IIN ieņēmumi budžetā samazinātos, toties palielinātos ieņēmumi no patēriņa nodokļiem un samazinātos izdevumi sociālām vajadzībām.

Nesen aizvadītajā Brīvības un solidaritātes fonda rīkotajā forumā par progresīvo nodokļu sistēmu vairums pieaicināto ekspertu atzina, ka neatkarīgi no tā, kāda Latvijā ir nodokļu sistēma, ir jāturpina Latvijā uzsāktās valsts pārvaldes reformas. Šodien sabiedrībā valda izteikta „izvairīšanās kultūra” nodokļu jautājumā, kas skaidrojama ar to, ka valsts budžeta līdzekļi netiek atbildīgi un efektīvi izlietoti, nav skaidra valsts nodokļu politika pat vidējā termiņā, nodokļu nomaksa ir sarežģīta un iedzīvotājiem nav pārliecības, ka viņu samaksātie nodokļi tiek izlietoti valsts interesēs. Diskusijā un prezentācijās visi ziņotāji atzina, ka progresīvā nodokļu sistēma kopumā ir pozitīva un mums uz to jātiecas, bet nedrīkstam apstāties tikai pie tās – lai no šīs sistēmas gūtu maksimālu efektu, Latvijai jākļūst par labi pārvaldītu valsti.

Diskusija par labāko un Latvijai piemērotāko nodokļu politiku noteikti ir jāturpina, taču tā nevar būt bezgalīga. Lai valsts varētu attīstīties, ir beidzot jāpieņem konkrēts lēmums un jāgūst skaidrība. Jācer, ka gaidāmās parlamenta vēlēšanas politiķus motivēs iesaistīties dziļākās debatēs un diskusijās par Latvijas nodokļu politiku, un Latvija izšķirsies arī šajā jomā tuvināties demokrātiskajām labklājības valstīm. Un prieks par to, ka taisnīgas nodokļu politikas nepieciešamību atzīst arvien vairāk turīgo Latvijas iedzīvotāju. Kā norādījis viens veiksmīgs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs: “Es maksāšu progresīvo nodokļa likmi, ja redzēšu, ka katrs valsts iekasētais lats tiek tērēts efektīvi!”

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie