Par sabiedrības līdzdalību

07 / 06 / 2010
Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Draugiem Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Facebook Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Google+ Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on LinkedIn Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on LiveJournal Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Pinterest Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Tumblr Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Twitter Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Wordpress Share 'Par sabiedrības līdzdalību' on Email

Vērtējot situāciju kopumā, jāsecina, ka Latvijas politiskās partijas pārlieku cenšas panākt visu uzreiz, tas ir, iesaistīt cilvēkus nesagatavotus „pa tiešo” savā partijā un politiskajā virzienā. No katras konkrētās partijas viedokļa tas ir saprotams, taču praktiski vairs īsti nestrādā; vairāk prasītos neitrālākas reklāmas, kas cilvēku padara vispirms sabiedriski aktīvu (iet balsot – izprot, kāpēc to dara – iesaistās nepolitisku pašvaldības problēmu risināšanā utt.), bet tikai pēc tam aicina tieši iesaistīties procesā jau ar esošu izpratni. Realitātē tad arī cilvēks visdrīzāk iesaistītos šajā politiskajā spēkā, kas piedāvājis viņam pirmo iniciatīvu, bet tas notiktu jau ar izpratni un uzticēšanos, nevis aklām pārliecībām un kosmiskām vēlmēm.

Viens no psiholoģiskajiem pamatmotīviem, ar kuriem strādā sociāli politiskās kampaņas ārzemēs, ir cilvēku humora izjūta – šāda pieeja ļoti pietrūkst Latvijā, kur politiskajās reklāmās visbiežāk parādās izteikts negatīvisms, konkurentu nomelnošana un tā sauktais „melnais PR”. Tātad, pietrūkst pozitīvisma, kas caur pozitīvām domām savukārt radītu pozitīvas darbības. Vienlaikus gan liekas nepieciešamas ne mazāk agresīvas kampaņas kā manis jau rakstā “Pay Attention!” pieminētā jaunatnes un sporta lietu ministrijas kampaņa Krievijā, kas Latvijas sabiedrību „iebāztu ar degunu peļķītē” un izsistos cauri tās apātiskās vienaldzības mūrim. Taču līdz tam vēl tālu…

Autors: Džerijs Šterns

Veidojot sociālās kampaņas Latvijā, par mērķauditoriju visdrīzāk būtu jānosaka jaunatne – tā sabiedrības daļa, kura dažādās aptaujās uzrādījusi vislielāko politiskās neiesaistīšanās procentu. Šajā procesā cieši jāiesaista dažādas NVO, lai jaunatne būtu jau politiski aktīvi motivēta un informēta, sasniedzot tiešai līdzdalībai atļauto vecumu (labs piemērs iespējamai politiskai līdzdalībai, neiesaistoties konkrētos politiskos spēkos – pirms dažiem gadiem ļoti aktīvā „Kreisā Krasta Kustība”, kuras biedri tagad stāv t.s. “Ideju Talkas” galvgalī). Tomēr šādas kampaņas, protams, nedrīkst izslēgt nevienu sociālo grupu.

Latvijas dažādu tautību nacionālistu bloka pārstāvji nereti izmanto kampaņās vēsturisku faktu interpretācijas, lai izceltu savus politiskos centienus – arī šis ir pietiekami efektīvs kampaņas veids un, tāpat kā iepriekšminētie, būtu pakļaujams depolitizācijai. Tas ir, arī sociālās kampaņas var izmantot patriotiskos motīvus, taču vēsturi atklāt nevis kā konkrētu politisko spēku aktivitāšu kopumu, bet gan parādīt, piemēram, jaunatnes kā tādas lomu valsts attīstībā, kāda tā bijusi pirms gadu desmitiem un kā asociējas ar jaunatnes iespējām mainīt situāciju šodien.

Nereti Latvijas politiskajās kampaņās tiek iesaistītas sabiedrībā populāras personas, kas līdz tam nav darbojušās politikā – kopumā tā ir laba metode, jo dažādi sabiedrības slāņi mēdz sevi asociēt ar šiem cilvēkiem – tā ir reklāmas būtība. Taču jau atkal tiek pieļautas tās pašas kļūdas – ikkatrā vēlēšanu periodā šīs slavenības tiek izmantotas, aģitējot par konkrētiem politiskajiem spēkiem. ASV pirms pēdējām prezidenta vēlēšanām bija lieliska slavenību kampaņa, no kuras piemēru derētu ņemt arī Latvijai – tā bija internetā izplatīta videoklipu sērija, kurā dažādi pazīstami cilvēki (mūziķi, aktieri u.c.) aicināja nevis balsot par konkrētiem kandidātiem, bet vispār piedalīties vēlēšanās, mēģinot tādējādi ar savu pozitīvo piemēru dot iniciatīvu arī citiem.

Sabiedrības politisko aktivitāti tāpat varētu veicināt dažādas atzinības, ja šādas kampaņas notiktu pašvaldības līmenī – piemēram, publiskas aktīvāko iedzīvotāju apbalvošanas u.c. Ir svarīgi parādīt, ka politiskā līdzdalība nav sadalāma divās galējībās, no kurām viena būtu tieša piedalīšanās un otra izpaustos tikai kā nobalsošana reizi vairākos gados. Pa vidu starp šiem līmeņiem eksistē desmitiem citu, kuros var iesaistīties praktiski jebkurš iedzīvotājs; tieši uz tiem jāliek uzsvars sociālajā reklāmā, vienlīdz skaidrojot līdzdalības kā tādas nepieciešamību. Vienlaikus šāda atzinību sistēma, ja to adekvāti organizētu, palīdzētu veicināt uzskata veidošanos, ka neviens sabiedrības slānis, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, ienākumu līmeņa vai jelkādām citām pazīmēm, nav valstī lieks. Tas, savukārt, ir vēl viens veids, kā celt sabiedrības kopējo līdzdalības līmeni.

Vēl šajā kategorijā:

Tags: , , , ,

Leave a Reply


Sociāldemokrāti Latvijā, Eiropā, pasaulē

Portāls Kreisie.LV nesaņem finansējumu no politiskajām partijām un nepārstāv tās publiskajā telpā.


  draugiem    maillist  maillist

Viedoklis PRET solidaritātes nodokli

Kreisie Vs. Labējie