Pirms dažām nedēļām Kreisie.LV nosūtīja visiem Saeimas deputātiem kārtējo jautājumu par progresīvo nodokļu sistēmu, taču atbildes atnāca tikai no dažiem. Iespējams, tāpēc, ka arī politiķi ne mazāk nopietni par skolu audzēkņiem izturas pret vasaras brīvlaiku, bet iespējams, arī tāpēc, ka visiem jau bija zināma nule izsludinātā “pēkšņā” iecere par pāreju uz “lielāku nodokļu progresivitāti”. Tomēr, kas solīts, jāpilda – un te nu tās dažas atbildes, kas tika tomēr saņemtas. Bez izmaiņām, kā rakstītas.
JAUTĀJUMI: 1. Kāda ir Jūsu personīgā attieksme pret progresīvā nodokļa ideju kā tādu? 2. Kā Jūs izprotat, kas ir progresīvais nodoklis? 3. Vai, Jūsuprāt, progresīvo nodokļu sistēmu var šobrīd ieviest Latvijā? Ja jā, tad kādi būtu pirmie soļi? Ja nē, tad kas ir traucēkļi?
Vienotība
Jānis Upenieks
Atbalstu progresīvā nodokļa ideju.
Nodokļu progresivitāte nozīmē, ka cilvēki ar augstākiem ienākumiem maksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nodokļos. Mazo ienākumu saņēmēji ir vairāk pasargāti, jo viņiem paliek proporcionāli nedaudz vairāk naudas uz rokas pēc nodokļu nomaksas.
Domāju, ka to var ieviest Latvijā. Ir jāņem vērā norādījumi par lielo ēnu ekonomikas apmēru un īpaši jāsagatavojas nodokļa administrēšanai, bet tas ir ieviešams. Šobrīd jau par to tiek aktīvi diskutēts nodokļu reformas veidā, un izskanējušais variants ir piemēram tāds, ka IIN tiktu mazināts visiem uz 20%, un no 52000EUR gadā IIN būtu 23%, tātad jau tiek mēģināts ieviest progresivitāti. Es vienīgi teiktu, ka šiem soļiem būtu jābūt vairākiem un nodokļa apmēram vairāk variētam: piemēram 20% zemākajām algām, 25% vidējam algu līmenim un 30% IIN lielākajām algām.
Dzintars Zaķis
Es atbalstu progresīvā nodokļa ideju. Manuprāt būtu atbalstāma progresīvā nodokļa sistēma, kas veidota pēc Vācijas modeļa parauga. Nodokļa lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā gada ienākumus uz vienu ģimenes locekli (ņemot vērā apgādājamos – bērnus, vecākus, utml).
Cilvēkiem ar zemu ienākuma līmeni (neapliekamais minimums) nodokli nepiemēro. Nakamajam līmenī – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, piemēro nodokli jūtami mazāku kā šobrīd. Cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem būtu piemērojams esošais nodoklis. Turīgiem būtu piemērojams ievērojami lielāks nodoklis nekā šobrīd noteiktais. Pie šādas sistēmas citus nodokļus no algas nepiemēro.
Uzskatu, ka progresīvo nokļu sistēmu Latvijā var ieviest. Pirmie soļi šajā jomā jau sperti (ieviests neapliekamais minimums utml), atliek tikai pieņemt attiecīgo likumdošanu. Diemžēl pret sistēmas maiņu iestājas NVO, kuras pārstav lielo algu saņēmējus.
Zaļo un zemnieku savienība
Andris Siliņš
Vēlos atgādināt, ka nodokļi ir dažādi. Es atbalstu progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodoklim un citiem nodokļiem, kas saistās ar personas ienākumu gūšanu. Šobrīd nevaru atbalstīt progresivitāti nekustāmā īpašuma nodoklim, jo īpašnieku vidū ir ļoti daudz maksātnespējīgu personu, kam pieder lieli mantoti mājokļi.
Kārlis Seržants
Atbalstu progresīvā nodokļa ideju. Domāju, ka to iespējams ieviest, tikai nepieciešama politiskā izšķiršanās.
Saskaņa
Igors Pimenovs
Pilnībā atbalstu, aizstāvu un rosinu progresīva nodokļa ieviešanu. Kopā ar Ansi Dobeli, biedrības “Progresīvie” vadītāju, esmu izstrādājis priekšlikumus par attiecīgiem grozījumiem Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tos aizstāvēju Saeimas komisijā 2015. un 2016. gadā un plenārsēdēs valsts budžeta pieņemšanas laikā, bet 2015. gada 5. jūnijā sarīkoju Saeimas konferenci „Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?”
Progresija ienākumu aplikšanā ar nodokli nozīmē ienākumu daļas, kas pārsniedz noteikto ienākumu lielumu (pakāpienu), aplikšanu ar paaugstināto nodokļa likmi. Šādu pakāpienu var būt vairāku.
Ir jāievieš. Pievienoju datnē savu prezentāciju, ar kuru uzstājos Saeimas Nodokļu Politikas apakškomisijas sēdē. Bet traucēkļi ir lielo kompāniju, t.sk. valstij piederošo kompāniju, un komercbanku akcionāru lobiju pretdarbība.
Nacionālā Apvienība
Einārs Cilinskis
Domāju, ka nevienlīdzības mazināšana Latvijā ir viens no primāriem uzdevumiem un progresīva iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana ir viens no svarīgiem soļiem šajā virzienā (citi nozīmīgi soļi ir vienlīdzīga izglītības un jo īpaši veselības aprūpes pieejamība);
Iedzīvotāji ar lielākiem kopējiem ienākumiem maksā proporcionāli vairāk. Papildus IIN progresivitātes elementus vajadzētu ieviest arī NĪN.
Progresivitātes elementi – lielāks neapliekamais minimums un atvieglojumi par bērniem jau tiek ieviesti kādu laiku. Tāpat solis šajā virzienā būtu noteikt 23% IIN papildlikmi, kas paredzēts nodokļu reformas projektā. Vajadzētu ieviest vēl vienu papildlikmi 30-33% pie vēl augstākiem ienākumiem. Nevajadzētu atcelt solidaritātes nodokli tādā veidā, kā tas ir plānots. Problēma šobrīd ir, ka trīspusējā dialogā darba devēji aktīvi un profesionāli aizstāv savas intereses, bet arodbiedrības nespēj adekvāti aizstāvēt pretēju viedokli.
Inguna Rībena
Atbalstoša.
Progresīvais nodoklis sekmē nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un materiālās labklājības izlīdzināšanu valstī.
Jau šobrīd valstī pastāv solidaritātes nodoklis, kas nav atcelts. Lai tas turpinātu pastāvēt un tiktu ieviests progresīvais nodoklis visā atalgojuma sistēmā, nepieciešama politiska principialitāte.
Kārlis Krēsliņš
Atbalstu, bet…
Jau tagad tā ir pēc fakta progresīva. Kam lielāka alga, tas vairāk samaksā nodokļos. Saprotu, ka šeit Jūs gribat uzlikt maksāt lielāku procentuālo daļu lielo ienākumu saņēmējiem. Tas ir diskutējams jautājums.
Pirmkārt, sākotnēji vajag izpētīt citu valstu pieredzi. Nevajag izgudrot “riteni”. Otrkārt, vajag vienoties:
- no kādas summas palielināt algas nodokli? Ja pieņemam, ka robeža ir X eiro. Nedrīkst būt, kad saņemot ienākumus (X+1) eiro un maksājot lielo nodokli cilvēks saņems mazāk nekā tas, kas saņem (X-1) eiro un maksā mazāku nodokli;
- vajag saprast, izpētīt cik % cilvēku sāks slēpt savus oficiālos ienākumus? Iespējas to darīt ir dažādas;
- vajag aprēķināt, prognozēt – cik valsts varētu iegūt no jaunas progresīvās nodokļu ieviešanas sistēmas?
Aleksandrs Kiršteins
Jā, IIN būs 3 pakāpes – neapliekamais min., tad 20% līdz noteiktam ienākumu līmenim gadā (30 000 vai 40 000 EUR, vēl diskutēsim), pārējiem 23%.
Latvijas Reģionu apvienība
Ivars Brīvers
Mana attieksme pret progresīvo nodokļu likmju (ne tikai attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli) ideju kā tādu ir pozitīva. Uzskatu, ka tas dod iespēju daudz efektīvāk īstenot fiskālo politiku, it īpaši sociālās un reģionālās nevienlīdzības mazināšanai.
Es izprotu, ka pamatā ir jārunā ne jau par nodokļa progresivitāti, bet gan par nodokļa likmes progresivitāti – tas nozīmē, ka nodokļa likme palielinās atkarībā no ar nodokli apliekamās summas. Var runāt arī par atsevišķa nodokļa vai visas nodokļu sistēmas progresivitāti vai regresivitāti, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums padara šo nodokli par progresīvu; vai arī pievienotās vērtības nodoklis savukārt padara nodokļu sistēmu par lielākā vai mazākā mērā regresīvu – respektīvi, trūcīgie iedzīvotāji ar pievienotās vērtības nodokli samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem, nekā turīgie iedzīvotāji, jo nodokļa likme visiem ir vienāda, bet trūcīgie no saviem pēcnodokļu ienākumiem patēriņam izmanto lielāku daļu, nekā turīgie iedzīvotāji (pēcnodokļi ienākumi = mājsaimniecību patēriņš + uzkrājumi).
Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli progresīvo likmju ieviešanu ir jāsāk jau tagad. Tikai nav vienalga, kā tiek izstrādāta nodokļu likmju sistēma. Šobrīd progresivitāte varētu sākt reāli izpausties no ienākumiem aptuveni divu vidējo algu apjomā, t.i. no apmēram 1500 euro. Savukārt no ienākumiem virs 5000 euro progresivitāte būtu jūtama. Traucēkļi – turīgo iedzīvotāju lobijs masu saziņas līdzekļos, kas lielā mērā veido sabiedrības viedokli. Protams, nevar skatīt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī atrauti no citiem nodokļiem (NĪN u.c.).