Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā jau 13 gadus un diemžēl nesaprotam, cik svarīgi ir būt aktīviem pilsoņiem savā valstī. Mēs ceram, ka kāds par mums parūpēsies, taču tā nekad nebūs, jo dzīvojam citā sistēmā. Tikai mēs paši varam uzlabot ekonomisko, sociālo situāciju savā valstī un savā darba vietā.
Ko nozīme būt aktīvam pilsonim savā valstī? Vispirms ir jāapvienojas ar citiem cilvēkiem, kuriem ir līdzīga izpratne vai bažas par situāciju savā darba vietā vai valsts līmenī, un galvenais mērķis ir atrisināt problēmu vai problēmas, rīkojoties kopā!
Nataļja Grjazeva, LIZDA
Pašlaik izaicinājumu mums ir ļoti daudz, piemērām, trūkst sociālās aizstāvības, darba aizsardzības, sociālās garantijas u.c. Latvijā jau ilgus gadus darbojas organizācija, kas rūpējas par saviem biedriem, aizstāv viņus un pārstāv, kad nepieciešams – tā ir arodbiedrība. Arodbiedrība ir neatkarīga un brīvprātīga personu apvienība, kas apvieno darba ņēmējus. Arodbiedrība pārstāv un aizstāv savu biedru darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem arodbiedrība joprojām asociējas ar padomju sistēmu, kas rada negatīvu attieksmi pret arodbiedrībām mūsu valstī. Kāpēc mēs joprojām gaidām, ka arodbiedrībai mums kaut ko vajag dot: ceļazīmi uz sanatoriju, vasaras nometni, ekskursiju, u.c.? Mūsdienās arodbiedrībai ir daudz svarīgāka loma, un tā ir aizstāvēt savu biedru intereses iestādes/uzņēmuma, nozares un valsts līmenī. Mēs redzam un saprotam, cik smaga ir sadarbība ar Latvijas valdību, šobrīd ir notikuši vairāki precedenti, kad vadība nav ņēmusi vērā arodbiedrības viedokli un veidojusi valsts politiku bez sociālo partneru iesaistes. Rezultātā valstī ir tāda politika, kas neapmierina Latvijas iedzīvotājus!
Mēs varam brīnīties par to, cik labi cilvēki dzīvo Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un citviet, bet viņi iesaistās, ir aktīvi, veido dialogu, sadarbojas ar savām valdībām un panāk pozitīvu rezultātu. Būtiskākais ir tas, ka viņi nav vienaldzīgi par to, kas notiek viņu valstī, un nedodas prom, meklējot labāku dzīvi citā zemē.
Strādājošajiem jāiesaistās vairāk, jāapvienojas arodbiedrībās, tādējādi arodbiedrības būs stipras un valdības attieksme mainīsies. Piemēram, Norvēģijā 2015.gada aprīlī pedagogi cīnījās nevis par darba apstākļu uzlabošanu, bet par to, lai viņiem būtu vairāk brīvā laika, un viņi kopā to sasniedza. Arī mēs varētu atrisināt sev aktuālos jautājumus sociālā dialoga ceļā, un mūs ņemtu vērā.
Mēs varam sasniegt vairāk tikai pie viena nosacījuma – ir jābūt aktīviem pilsoņiem savā valstī. Nedrīkstam domāt, ka politika tiek veidota bez mums – Latvijas iedzīvotājiem, un ar mums nerēķināsies. Tā nedrīkst būt, un mēs nevaram to pieļaut! Tikai mēs paši ar savu godīgo attieksmi pret savu valsti varam ietekmēt politikas veidošanos un būt laimīgi.
Norvēģijas arodbiedrības pieredze
Jaunatnes politika – pieņemšana darbā
20% no visiem Norvēģijas izglītības darbinieku arodbiedrības biedriem ir jaunāki par 36 gadiem. 2013. gadā 27 procenti no mūsu biedriem, kas strādā pirmsskolas izglītības iestādēs, ir jaunāki par 36 gadiem, sākumskolā – 21%, bet pamatskolā un vidusskolā – 10%. Savukārt vēl trīs gadus atpakaļ 40% no organizācijas locekļiem varēja klasificēt kā jaunus.
Galvenie izaicinājumi
Kopš 2004. gada vispirms nacionālā, bet pēc tam reģionālā līmenī arodbiedrība ir strādājusi pie tā, kā padarīt organizāciju pievilcīgu gados jauniem cilvēkiem. Algu līmenis skolotājiem ir zemāks nekā līdzvērtīgas kvalifikācijas darbiniekiem citās nozarēs un pētījumi paredz ievērojamu skolotāju trūkumu turpmākajos gados, tādēļ Norvēģijā liela nozīme tiek pievērsta skolotāju izglītības kvalitātei. Viena trešdaļa jauno skolotāju pamet profesiju pirmo piecu darba gadu laikā – galvenie iemesli ir nepietiekamas sākotnējās darba apmācības, darba apstākļi, kā arī atalgojums.
Risinājumi saistībā ar izaicinājumiem
“Pedagogstudentene” (PS) ir asociācija studentiem, kas mācās par skolotājiem. Tā ir arodbiedrībai pakārtota organizācija ar 15 000 biedriem, kuras uzdevums ir uzlabot skolotāju izglītības kvalitāti un cīnīties par biedru tiesībām, kā arī palīdzēt viņiem atrast darbu. Svarīgi ir arī, lai studenti, kas atraduši darbu izglītības iestādēs, būtu ne tikai šīs izglītības iestādes pārstāvji asociācijā, bet arī asociācijas pārstāvji šajās izglītības iestādēs, tādējādi piesaistot jaunus biedrus. 2013. gadā veiktā biedru aptauja parāda, ka jaunie skolotāji visvairāk ir neapmierināti ar algu un darba laika apstākļiem, turpretī vecākie organizācijas locekļi mazāk jūtas piederīgi arodbiedrībai un retāk kontaktējas ar organizācijas pārstāvi savā darba vietā nekā jaunie biedri. Izglītības darbinieku arodbiedrība ir izstrādājusi savu redzējumu, kā arī dokumentus iesniegšanai valdībā un centīsies panākt šādas izmaiņas: skolotāja izglītībai jābūt talantīgākos studentus piesaistošai, izglītībai jābūt pielietojamai ikdienas dzīvē, jāveic sistemātiska jauno skolotāju darba uzraudzība/konsultēšana, jāpanāk algu palielinājums.
Somijas arodbiedrību pieredze
Galvenais Somijas izglītības darbinieku arodbiedrības (OAJ) uzdevums ir aizsargāt tās biedru intereses attiecībā uz algām un nodarbinātības nosacījumiem. Arodbiedrībai ir 120 000 biedri, kas ir aptuveni 95% no valstī strādājošajiem skolotājiem, tādēļ tai ir liela ietekme uz lēmumiem saistībā ar darbinieku darba dzīvi.
Dažādu Somijas arodbiedrību sasniegumi
Sasniegumi ietver uzlabotus apstākļus bezdarba un slimības, kā arī pensijas laikā, pagarinātu bērna kopšanas atvaļinājumu mātei un šāda atvaļinājuma ieviešanu tēvam, kā arī uzlabotu likumdošanu par darba stundām, darba apstākļiem un darba drošību.
Izglītības darbinieku arodbiedrības (OAJ) sasniegumi
Sasniegumi ietver aizliegumu atlaist skolotājus vasaras brīvlaikā, aizliegumu nemaksāt algu vasaras atvaļinājuma laikā, labvēlīga algas pieauguma garantēšanu, atsevišķus noteikumus par darba stundām pirmsskolas skolotājiem, arodbiedrības pārstāvja palīdzību sarunās ar darba devējiem un juridisko aizsardzību skolotājiem. Arodbiedrība ir apjomīga un respektabla organizācija, tādēļ tai ir spēcīga pozīcija sarunās Somijas arodbiedrību savienības ietvaros, kā arī ar valdību.
Dalības priekšrocības
OAJ biedriem ir konkrēti finansiāli ieguvumi, ieskaitot atlaides noteiktām precēm, uzrādot arodbiedrības biedra karti. Skolotāju intereses tiek aizstāvētas reģionālā līmenī ar arodbiedrības pārstāvja palīdzību, kam ir zināšanas par vietējo likumdošanu, noteikumiem un prasībām. Ja reģionālā līmenī strīdu par darba nosacījumiem nav iespējams atrisināt, tad tiek iesaistīts OAJ Interešu aizsardzības departaments.
Bezdarbs
Gadījumā, ja skolotājs palicis bez darba, viņš saņem līdzekļus no Skolotāju bezdarbnieku fonda – iemaksas šajā fondā ir daļa no OAJ biedra pienākumiem. Šādi bezdarba fondi Somijā pieder pie Somijas Bezdarba fondu asociācijas, un tās mājaslapā pieejama informācija par līdzekļiem atkārtotai apmācībai, pabalstiem, kā arī studiju mērķfinansējumu ilgtermiņa bezdarbniekiem.
Apdrošināšana
Katram OAJ loceklim, kas ir jaunāks par 68 gadiem, uz biedra kartes ir apdrošināšanas polises numurs, un maksa par apdrošināšanu ir daļa no OAJ biedra pienākumiem. Arodbiedrības apdrošināšana (sadarbībā ar kompāniju If) ietver brīvā laika negadījumu apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu (līdz 45 dienām), bagāžas apdrošināšanu. Tiesiskajā apdrošināšanā iekļautas traumas personām vai bojājumi lietām, saistībā ar biedra darbu, kā arī juridiskā aizsardzība strīdu gadījumos.
Skolotāju profesijas galvenais žurnāls somu valodā Opettaja magazine („Skolotājs”) tiek izdots katru nedēļu, un tas ir pieejams gan elektroniski, gan tiek piegādāts biedriem pa pastu. OAJ piedāvā arī lieliskas atpūtas un brīvdienu iespējas skolotājiem daudzos Holiday Club galamērķos Somijā un OAJ brīvdienu centrā Valkeala.
Maltas arodbiedrību pieredze
Arodbiedrībā pēdējo 5 gadu laikā novērots biedru skaita pieaugums par 25%. Veiksmīgu arodbiedrības darbību nodrošina šādi faktori – caurspīdīgums, neatkarība no politiskajām partijām, regulāra biedru uzklausīšana, saziņa caur elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, uzlabotas pārrunu prasmes, cieņa pret citiem arodbiedrības biedriem un darba devēju pārstāvjiem.