Ekonomiskie slazdi

2010. gada 28. maijā Rīgā notika Eiropas Progresīvās izpētes fonda un Brīvības un solidaritātes fonda rīkots forums “Progresīvā nodokļu sistēma – moderna līdzekļu sadales sistēma jauktā tirgus ekonomikā vai komunisma rēgs?”. Piedāvājam Jūsu uzmanībai foruma pārskatu un galvenos secinājumus.

Foruma temats un gaidāmie lektori zālē bija aicinājuši ap 100 ekonomistu, politiķu, studentu, mācībspēku, organizāciju pārstāvju un citu interesentu. Pasākuma atklāšanu uzņēmās Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs Atis Lejiņš. Viņš savā runā atgādināja par iepriekšējiem fonda forumiem un tajos apskatītajām tēmām, kuras pēcāk nonākušas arī līdz valsts augstākajām institūcijām. Tādēļ viņš pauda cerību arī par progresīvās nodokļu sistēmas ideju sadzirdēšanu un ieviešanu Latvijā.

Informācijas avots: BSF Latvija

Kā pirmais lektors forumā uzstājās enerģiskais ekonomists Jānis Ošlejs, kurš klausītājus aicināja rūpīgāk aizdomāties par to, kāda ir nodokļu ietekme uz ekonomiku. Viņš apgalvoja, ka pēc tam, kad esam pieņēmuši fiksēto valūtas kursu, nodokļi ir vienīgais veids, kā regulēt ekonomiku, tādēļ valstī ir nepieciešama nodokļu reforma. Turklāt augstās nevienlīdzības laikā, kas rada daudz problēmu sabiedrībā, viņš secina, ka tieši nekustamā īpašuma progresīvais nodoklis ir vislabvēlīgākais attīstībai, jo tas samazina spekulācijas un ļauj palielināt patēriņu un ienākumus, kamēr par visnelabvēlīgāko tiek saukts iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas mazina gan patēriņu, gan investīcijas.

Jāņa Ošleja teikto turpināja un papildināja Aigars Štokenbergs, 9. Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs, kurš runāja par progresīvo nodokļu ietekmi uz darba ņēmējiem. Viņš uzsvēra pašreizējās milzīgās nevienlīdzības ietekmi uz sabiedrību – pasliktinās veselība, izglītība, līdz ar to arī darba kvalitāte. Progresīvā nodokļu sistēma, viņaprāt, būtu viens no risinājumiem, kā nevienlīdzību izskaust, jo vienādas nodokļu likmes ir ekonomikas „bremze”.

Tik svarīgā un ekonomiski jūtīgā jautājumā nedrīkst ņemt vērā tikai vienas puses viedokli, tādēļ foruma turpinājumā savu pozīciju progresīvu nodokļu ieviešanā pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Daniels Pavļuts. Savu runu viņš iesāka ar atgādinājumu, ka tieši uzņēmēji mēdz būt tie, ko sabiedrība vaino par nodokļu nemaksāšanu. Bet varbūt uz šo lietu jāskatās no otras puses un jāmēģina saprast, kādēļ nodokļi netiek maksāti. D. Pavļuts atzina, ka progresīvo nodokļu sistēma nav slikta vai laba. Tā vienkārši neko nedos, ja tai nebūs konkrēta, visai sabiedrībai redzama mērķa un līdztekus nodokļu politikas maiņai nenotiks arī pārvaldes reformu turpināšana.

Pārejot pie galvenajām iezīmēm citās valstīs un globālā konteksta, ar nākamo prezentāciju uzstājās Parīzes Universitātes profesors un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Ljems Hongoks (Liem Hoang Ngoc), kurš jau runas sākumā norādīja, ka viņa mērķis ir pierādīt, ka nevienlīdzība ir krīzes pamatā. Savukārt nevienlīdzības sekas ir ienākumu stagnācija. Viņš arī atzīmēja, ka progresīvais nodoklis ir ļoti iederīgs fiskālās politikas modelī, kurā neiederas izlīdzinātā nodokļu sistēma, kas ir orientēta uz augstāko šķiru un veicina ekonomikas „burbuļu” veidošanos. Minot Francijas un citu valstu piemērus, ārvalstu viesis uzsvēra, ka ir jāizlīdzina nevienlīdzība, jāpalīdz mājsaimniecībām, ieviešot un īstenojot labu fiskālo politiku.

Ar citu interesantu valstu piemēriem dalījās Rīgas Stradiņa universitātes politikas katedras lektors Jānis Bērziņš. Viņš pievienojās iepriekš izteiktajam viedoklim, ka Latvijas politika ekonomiku var ietekmēt tikai caur nodokļiem. Viņa minētais Brazīlijas piemērs pierāda, ka, sakārtojot ienākumu nodokļa likmes, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa noguldījumu likmes, valsts kopējais ienākumu līmenis krietni audzis.

Savukārt ideju par nodokļu politikas lielo varu apstrīdēja Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktors Juris Stinka, kurš apgalvoja, ka nevar ņemt vērā tikai šo vienu aspektu, jo ekonomiku ietekmē arī daudz un dažādi citi faktori. Savā prezentācijā viņš raksturoja esošo Latvijas nodokļu sistēmu un piedāvāja divus progresīvās nodokļu sistēmas modeļus, kurus gan pēcāk apstrīdēja skatītāji zālē.

Diskusijās jau nedaudz sagurušos foruma dalībniekus ar enerģisku spēli atmodināja Igaunijas Finanšu ministra padomnieks no 2007. līdz 2009. gadam Reins Jervelils (Rein Järvelill). Viņš atzina, ka nodokļu sistēma Latvijā tāpat kā kaimiņvalstī Igaunijā ir pārāk regresīva, tādēļ galvenās lietas, ko darīt, ir apkarot nabadzību un stabilizēt valsts ekonomiku.

Banku sektora pārstāvis SEB bankas makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis atzina, ka esošā nodokļu sistēma pēc savas būtības ir regresīva, bet tai vajadzētu būt ilgtspējīgai, taisnīgai un efektīvai. Progresivitāte šo īpašību sasniegšanai ir atbalstāms virziens, tomēr viņš arī norādīja uz pretargumentiem šajā sistēmā, piemēram, tā mazinot interesi pelnīt vairāk un vairo vēlmi izvairīties no nodokļiem.

Lektoru prezentācijas noslēdza E&IC valdes priekšsēdētājs Romans Vitkovskis, kurš uzstājās ar runu „Vairāki iemesli progresīva iedzīvotāju ienākumu nodokļa un regresīvu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nepieciešamībai”. R. Vitkovskis norādīja, ka progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamata uzdevums nav papildināt budžetu, bet gan izlīdzināt nodokļu slogu. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams ieviest vismaz divus ienākumu „sliekšņus” un tiem atbilstošas nodokļu likmes, lai neveidotos strauji iedzīvotāju ienākumu līknes kāpumi un kritumi. Savukārt „nabadzības slazdā” esošo iedzīvotāju situāciju progresīvais nodoklis varētu mīkstināt, tādējādi veicinot sabiedrības attīstību un vienlīdzību.

Foruma otrajā daļā notika paneļdiskusija, kurā piedalījās vairāku politisko partiju pārstāvji. Pilsonisko Savienību (PS) diskusijā pārstāvēja partijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, kurš atzina, ka Latvijas nodokļi kopumā ir netaisnīgi, tādēļ pat PS, kā labēja partija, ir pētījusi un atzinusi progresivitātes nepieciešamību virknē nodokļu. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Jānis Dinevičs atgādināja partijas ilggadējo nostāju šajā jautājumā, kā arī prezentēja jau š.g. februārī publicētos LSDSP aprēķinus progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanai. Savukārt, Saskaņas centra  pārstāvis, Saeimas deputāts Igors Pimenovs, lielākoties piekrītot iepriekš teiktajam, tomēr izvairījās tieši atbildēt uz klātesošo jautājumiem un nosaukt konkrētus skaitļus un vērtības, kas būtu pārrunātas partijas iekšienē un gatavotas gaidāmo Saeimas vēlēšanu programmai.

Diskusiju vadīja Brīvības un solidaritātes fonda valdes loceklis Ervins Labanovskis. Diskusijas gaitā partiju pārstāvji dalījās pārdomās un iecerēs par progresīvās nodokļu sistēmas nepieciešamību un atbildēja uz dažādiem klausītājus interesējošiem jautājumiem.

Foruma gaitā radušies secinājumi:

► Viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā Latvija fiksēta valūtas kursa apstākļos var ietekmēt ekonomiku un sociālo stāvokli sabiedrībā, ir realizēt atbilstošu un proaktīvu nodokļu politiku, tādēļ ir nepieciešamas visaptverošas un izsvērtas progresīvas nodokļu reformas.

► Šobrīd Latvijas sabiedrībā valda ārkārtēja ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība, kuru nepieciešams izskaust. Izlīdzināto nodokļu sistēmā bagātie proporcionāli maksā mazāk, kamēr nabadzīgie maksā vairāk, taču, tas negarantē ekonomisko attīstību. Viena no iespējām, kā to veicināt, ir ieviest progresīvo nodokļu sistēmu. Progresīvais nodoklis var tikt izmantots kā līdzeklis sabiedrības noslāņošanās samazināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un galu galā arī valsts ieņēmumu palielināšanai.

► Pēdējā laikā būtiski pieaudzis kapitāla nodokļu slogs, bet nelīdzsvarotība (pārmērīgs darbaspēka slogs un regresivitāte) nav mazinājusies. Ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu, vienlaikus jāturpina veikt pārvaldes reformas.

► Progresīvo nodokļu sistēmu jāievieš pakāpeniski, tai jābūt skaidrai, taisnīgai un efektīvai. Lai sistēma darbotos un iedzīvotāji kā privātpersonas vai uzņēmēji vēlētos nodokļus maksāt, jāredz, kur valsts nodokļos iekasēto naudu izlieto un vai dara to efektīvi.

► Atbalstu progresīvā nodokļa elementiem publiski ir paudušas vairākas politiskās partijas: Sabiedrība citai politikai, Pilsoniskā savienība, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, kas pēc pēdējiem socioloģisko aptauju pētījumiem varētu iegūt vairākumu nākamajā Saeimā.

Audio un video materiāli sekos!

Vēl šajā kategorijā:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *